Valodas konsultācijas

Vai koncerts izpaliks vai nenotiks?

Jautājums

Vai koncerts izpaliks vai nenotiks?

Atbilde

Stilistiski labāk sacīt: koncerts nenotiks.

Darbības vārds izpalikt ir kalkēts atvasinājums ar diviem priedēkļiem līdzīgi kā, piemēram, piepacelt (labāk pacelt), pretnostatīt (labāk pretstatīt). Lai gan latviešu valodas vārdnīcās („Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”) šim vārdam nav nevēlamas nokrāsas, no valodas kultūras viedokļa atkarībā no konteksta vārda izpalikt vietā labāk izvēlēties kādu citu:
nevis tikšanās izpalika, bet labāk tikšanās gāja secen;
nevis sacensības izpalika, bet labāk sacensības nenotika;
nevis lietus izpalika, bet labāk lietus nebija.

Avoti

Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 157. lpp.
Karulis, K. Vēlamie un nevēlamie vārdu savienojumi [palikt, aizstāt, aizvietot, atbilde, atbildēt, atvietot, baudīt, interesēt, izdabāt, izpalikt, izpatikt, izpildīt, iztapt, kalpība, kalpot, lēmums, lemt, palikt, spēlēt, spriedums, spriest, turpināt, uzkrist]. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 14. laidiens. Sast. T. Porīte. Rīga : Liesma, 1978, 198. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca: izpalikt
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: izpalikt
Logina, S., Pēča, K., Pūtele, I., Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 18. Atb. red. I. Druviete. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2023, 159. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Stils un literārā norma Vārda skaidrojums Atvasinātie darbības vārdi

Kāpēc mākslas filmas tagad dēvē par spēlfilmām?

Jautājums

Kāpēc mākslas filmas tagad dēvē par spēlfilmām?

Atbilde

Kā norādījuši Nacionālā kino centra speciālisti, jauntermins spēlfilma ir precīzāks, jo spēlfilmas pamatā ir aktierspēle, nevis māksla.

20. gs. 90. gadu sākumā, pateicoties režisora un Nacionālā kinematogrāfijas centra direktora A. Krieva iniciatīvai, termini mākslas filma un aktierfilma tika aizstāti ar terminu spēlfilma, kuram tuvākais ir vācu valodas termins Spielfilm. Aktierfilma, aktierkino – tas ir apzīmējums, kuru Latvijas kino profesionāļi sāka lietot 20. gs. 70. gados, vairoties no pretenciozā un citus kinoveidus diskriminējošā apzīmējuma mākslas filma. Apzīmējumā izcelta, iespējams, būtiskākā atšķirīgā iezīme – šādā filmā darbojas aktieris, t. i., persona, kas tēlo noteiktu lomu.

Avoti

Pērkone, I. Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture. Rīga : Mansards, 2011, 410. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Salikteņi Salikteņi Salikteņi Termini Vārda skaidrojums

Institūta direktors profesors Dr. phil. Juris Ķirsis – vai šeit liekams kāds komats?

Jautājums

Institūta direktors profesors Dr. phil. Juris Ķirsis – vai šeit liekams kāds komats?

Atbilde

Nē, komats starp šiem pielikumiem nav liekams.

Ar pieturzīmēm neatdala vairākus pielikumus, kuri raksturo personu no dažādiem viedokļiem: nosauc sabiedrisko stāvokli, amatu, zinātnisko grādu, goda nosaukumu u. tml. Piemērā institūta direktors profesors Dr. phil. Juris Ķirsis pielikumu veidi ir dažādi: direktors ir administratīvais amats, profesors – akadēmiskais amats, Dr. phil. – zinātniskais grāds.
Praksē gan komats šajos gadījumos ir bieži sastopams, jo šos pielikumus nereti uztver par vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, sevišķi amatu nosaukumos, piemēram, augstskolas vadošais pētnieks, profesors Kārlis Pūpols. Formāli komatu likt gan nav pamata. Iespējams, pieturzīmes šādos piemēros sastopamas arī tālab, ka starp šādiem pielikumiem ir intonatīva pauze, turklāt ne vienmēr ir skaidri nosakāms, vai tie ir viena veida vai dažādu veidu amati.

Avoti

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 374. lpp.
Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 55. lpp.
Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 28. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vienlīdzīgi teikuma locekļi Komats

Vai zinātnieks pēta vai pētī ezerus?

Jautājums

Vai zinātnieks pēta vai pētī ezerus?

Atbilde

Abas formas ir pareizas: zinātnieks pēta vai pētī ezerus.

Vairākiem darbības vārdiem tagadnē ir iespējamas paralēlformas: tie lokāmi gan pēc otrās, gan pēc trešās konjugācijas parauga. Tādi ir darbības vārdi balēt, bālēt, cienīt, mērīt, pelēt, pētīt, rūsēt, sargāt, šķirstīt, svētīt, vēlēt*, veltīt, vēstīt, vētīt.
Locīšanā ieteicams izvairīties no jauktām paradigmām (es bālu un es bālēju, es vēstu un es vēstīju, es pētu un es pētīju u.tml.).

*Darbības vārds vēlēt atkarībā no locīšanas paradigmas tiek lietots ar atšķirīgu nozīmi: es vēlēju, tu vēlē, viņš vēlē lieto ar nozīmi ‘piedalīties vēlēšanās’, savukārt es vēlu, tu vēli, viņš vēl – ar nozīmi ‘teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos’.

Avoti

Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 111.–113. lpp.
Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 550. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Otrā konjugācija Trešā konjugācija Formveidošana un vārddarināšana

Ņūfaundlendietis vai ņufaundlends?

Jautājums

Ņūfaundlendietis vai ņufaundlends?

Atbilde

Pareizi ir ņūfaundlendietis.
Šādu rakstību ir pieņēmusi LZA Terminoloģijas komisija.
Ar pilnu apstiprināto suņu šķirņu nosaukumu sarakstu var iepazīties LZA Terminoloģijas komisijas tīmekļvietnē.

Avoti

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 49. Par suņu šķirņu nosaukumiem
FCI suņu šķirņu nomenklatūra

Lingvistiskās tēmas

Pareizrakstība Formveidošana un vārddarināšana Vārdšķiras Svešvārdi Patskaņi Svešvārdi Garie patskaņi Vārddarināšana Vārdu darināšana ar piedēkli Lietvārds Deklinācijas Dzimte Otrā deklinācija Vīriešu dzimte Dzimte Vīriešu dzimte Dzimte Vīriešu dzimte Dzimte Vīriešu dzimte Dzimte Vīriešu dzimte

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze