Valodas konsultācijas

Vai koncerts izpaliks vai nenotiks?

Jautājums

Vai koncerts izpaliks vai nenotiks?

Atbilde

Stilistiski labāk sacīt: koncerts nenotiks.

Darbības vārds izpalikt ir kalkēts atvasinājums ar diviem priedēkļiem līdzīgi kā, piemēram, piepacelt (labāk pacelt), pretnostatīt (labāk pretstatīt). Lai gan latviešu valodas vārdnīcās („Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”) šim vārdam nav nevēlamas nokrāsas, no valodas kultūras viedokļa atkarībā no konteksta vārda izpalikt vietā labāk izvēlēties kādu citu:
nevis tikšanās izpalika, bet labāk tikšanās gāja secen;
nevis sacensības izpalika, bet labāk sacensības nenotika;
nevis lietus izpalika, bet labāk lietus nebija.

Avoti

Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 157. lpp.
Karulis, K. Vēlamie un nevēlamie vārdu savienojumi [palikt, aizstāt, aizvietot, atbilde, atbildēt, atvietot, baudīt, interesēt, izdabāt, izpalikt, izpatikt, izpildīt, iztapt, kalpība, kalpot, lēmums, lemt, palikt, spēlēt, spriedums, spriest, turpināt, uzkrist]. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 14. laidiens. Sast. T. Porīte. Rīga : Liesma, 1978, 198. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca: izpalikt
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: izpalikt
Logina, S., Pēča, K., Pūtele, I., Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 18. Atb. red. I. Druviete. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2023, 159. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Stils un literārā norma Vārda skaidrojums Atvasinātie darbības vārdi

Kuros gadījumos atvasinājumos ar -ains no vārdiem zāle-, nezāle-, zāles- ir līdzskaņu mija, un kuros tās nav?

Jautājums

Kuros gadījumos atvasinājumos ar -ains no vārdiem zāle-, nezāle-, zāles- ir līdzskaņu mija, un kuros tās nav?

Atbilde

Atvasinājumus ar -ains pamatā darina no lietvārdu daudzskaitļa ģenitīva formas, un, „ja pamatvārda celms daudzskaitļa ģenitīvā beidzas ar mīkstu līdzskani, tad pēdējais saglabājas arī atvasinājumos ar -ains, -aina”.
Piemēram, cinis – ciņu ® ciņains, zeme – zemju ® zemjains, klints – klinšu ® klinšains u. c.
Tas attiecas arī uz vārda nezāles atvasinājumu: nezāles – nezāļu ® nezāļains.
Atvasinājumi, kam pamatā ir vienskaitļa ģenitīvs, uzskatāmi būtībā par izņēmumiem, kā piemēru var minēt vārdu saule – saulains, zāle – zālains (zāle kā vienlaidu segums) u. tml.
Ar vārdu zāles (dsk. nom.) parasti saprot medikamentus, tāpēc īpašības vārdu ar -ains neatvasina.

Avoti

Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 229. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Vārdu darināšana ar piedēkli Daudzskaitlis Vienskaitlis Ģenitīvs Attieksmes īpašības vārdi Daudzskaitlis Vienskaitlis Ģenitīvs Ģenitīvs

Ratiņkrēsls vai riteņkrēsls?

Jautājums

Ratiņkrēsls vai riteņkrēsls?

Atbilde

Pareizi ir abi varianti, tomēr katram no tiem ir sava atšķirīga nozīme.

Ratiņkrēsls ir ‘transportlīdzeklis krēsla veidā ar rokas vai mehānisko vadību, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem’; riteņkrēsls ir ‘ar nelieliem riteņiem aprīkots (biroja) krēsls’.

Avoti

VVC LVEK 16.03.2011. sēdes protokola Nr. 9 3. §.

Lingvistiskās tēmas

Salikteņi Īsie patskaņi Salikteņi Termini Vārda skaidrojums

Vai zinātnieks pēta vai pētī ezerus?

Jautājums

Vai zinātnieks pēta vai pētī ezerus?

Atbilde

Abas formas ir pareizas: zinātnieks pēta vai pētī ezerus.

Vairākiem darbības vārdiem tagadnē ir iespējamas paralēlformas: tie lokāmi gan pēc otrās, gan pēc trešās konjugācijas parauga. Tādi ir darbības vārdi balēt, bālēt, cienīt, mērīt, pelēt, pētīt, rūsēt, sargāt, šķirstīt, svētīt, vēlēt*, veltīt, vēstīt, vētīt.
Locīšanā ieteicams izvairīties no jauktām paradigmām (es bālu un es bālēju, es vēstu un es vēstīju, es pētu un es pētīju u.tml.).

*Darbības vārds vēlēt atkarībā no locīšanas paradigmas tiek lietots ar atšķirīgu nozīmi: es vēlēju, tu vēlē, viņš vēlē lieto ar nozīmi ‘piedalīties vēlēšanās’, savukārt es vēlu, tu vēli, viņš vēl – ar nozīmi ‘teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos’.

Avoti

Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 111.–113. lpp.
Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 550. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Otrā konjugācija Trešā konjugācija Formveidošana un vārddarināšana

Ko nozīmē vārds relevants?

Jautājums

Ko nozīmē vārds relevants?

Atbilde

Relevants (angļu relevant < vidusl. lat. relevans (relevantis) ‘atvieglots; samazināts’) – ‘tāds, kas noteiktā laikā, vietā vai aspektā ir svarīgs, nozīmīgs (kam)’; lingv. ‘nozīmīgs, tāds, kas spēj kalpot valodas vienību atšķiršanai’.

Relevanta informācija – informācija, kas noteiktam lietotājam noteiktā laika momentā ir svarīga; relevants dokuments – dokuments, kas jēdzieniski atbilst informācijas sistēmas lietotāja pieprasījumam.

Avoti

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 651. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Svešvārdi Attieksmes īpašības vārdi Termini Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze