es lūstu | mēs lūstam |
tu lūsti | jūs lūstat |
viņš, viņa lūst | viņi, viņas lūst |
Pagātnes (es lūzu, tu lūzi, viņš lūza) un nākotnes formās (es lūzīšu, tu lūzīsi, viņš lūzīs), protams, lietojams skaidri dzirdamais līdzskanis z.
Darbības vārda lūzt pareizrakstību var pārbaudīt, ņemot talkā darbības vārdu nirt vai mirt formas: ja šo darbības vārdu formā ir lietots līdzskanis s, tātad līdzskanis s rakstāms arī atbilstošajā lūzt formā. Ja līdzskaņa s darbības vārdu nirt vai mirt formās nav, tad ar līdzskani z rakstāmas atbilstošās lūzt formas:
es šobrīd nirstu – es šobrīd lūstu;
koks esot miris – koks esot lūzis;
mirstošais zars – lūstošais zars;
ja tu aizietu, mana sirds mirtu – ja tu aizietu, mana sirds lūztu;
nirdams ezerā, viņš vienmēr aizžmiedza acis – lūzdams ledū, viņš paspēja iekliegties.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: lūzt
- Auziņa, I. Latviešu valodas fonētiski fonoloģiskie procesi un likumi. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 84. lpp.