Valodas konsultācijas

Ko kādreiz dēvēja par pēperkokiem?

Jautājums

Ko kādreiz dēvēja par pēperkokiem?

Atbilde

Par pēperkokiem sauca piparkūkas.

Vārds pēperkoks sastopams literatūrā jau vismaz kopš 20. gadsimta sākuma, piemēram, Blaumaņa un Raiņa daiļradē. 20. gadsimta 70. gados izdota arī Raimonda Paula dziesma „Pēperkoks” ar Imanta Ziedoņa vārdiem. Jau „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” tas atzīmēts kā novecojis vārds.

Avoti

Endzelīns, J., Hauzenberga, E. Papildinājumi un labojumi K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcai. II sējums. Rīga : Kultūras fonds, 1934, 228. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₁sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1986, 605. lpp.
Bušs, O., Ernstsone, V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga : Norden AB, 2006, 354. lpp.

Vai sienam Jāņusieru vai jāņusieru?

Jautājums

Vai sienam Jāņusieru vai jāņusieru?

Atbilde

Mēs sienam jāņusieru.

Siera šķirņu nosaukumu pamatā nereti ir īpašvārdi, sevišķi vietvārdi, un tās mēdzam rakstīt divos vārdos, kā, piemēram, Ementāles siers, Čedaras siers. Nereti šādos gadījumos notiek apelativācija – nosaukums kļūst par sugasvārdu. Tā, piemēram, Čedaras siers mēdz tikt saukts sugasvārdā čedars (pašreiz gan to vēl uzskata par sarunvalodas vārdu), tāpat arī, piemēram, kamambēra nosaukuma pamatā ir ciema nosaukums Kamambēra, taču mēs šo siera šķirnes nosaukumu pazīstam kā sugasvārdu kamambērs.
Arī Jāņu siers ir siera šķirne, kuru saucam sugasvārdā jāņusiers.

Nosaukumu iespējams rakstīt arī šķirti, pirmo minot īpašvārdu: Ziemassvētku piparkūkas, Lieldienu olas, Jāņu siers. Šādos gadījumos nerunājam par šķirni, bet uzsveram tieši konkrētajiem svētkiem piederīgos ēdienus.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīcu serveris: čedars
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: jāņusiers

Lingvistiskās tēmas

Mazie sākumburti

Kāda ir vārda papagailis etimoloģija?

Jautājums

Kāda ir vārda papagailis etimoloģija?

Atbilde

Vārda papagailis pamatā ir vācu valodas vārds Papagei.

Mīlenbaha–Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīta latviešu valodas vārda papagailis saistība ar vācu der Papagei. Latviešu valodā tas ir aizgūts vārds, kurš sastopams arī kā apvidvārds papagajs. Latviešu valodā vārds ienācis caur vācu valodu (viduslejasvācu valodā putns apzīmēts рараgоiе, vācu valodā – der Papagei). Savukārt krievu valodas vārda попугай cilme, visticamāk, meklējama arābu valodā, kur papagailis apzīmēts babaghā.Vairāku putnu tēviņus latviešu valodā sauc par gaiļiem, piemēram, gailis – ‘mājas vistu tēviņš’; ezergailis – ‘cekuldūris’, arī ‘lielais dumpis’; jūras gailis – ‘gugatnis’; meža gailis – mednis. Pēc šīs analoģijas, kā arī fonētiskās līdzības, domājams, vārda beigu daļa „latviskota” un radies vārds papagailis.

Kā saīsināt darbības vārdu skatīt – skat. vai sk.?

Jautājums

Kā saīsināt darbības vārdu skatīt – skat. vai sk.?

Atbilde

Pareizi ir abi varianti – gan sk., gan skat.

Kā mazāk pārprotams ieteicams ir saīsinājums skat., lai gan Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 1. pielikumā (spēkā līdz 16.02.2017.), gan VVC Vispārlietojamo saīsinājumu sarakstā dotas tradicionālās vārda skatīt saīsinājuma formas sk. un skat.

Avoti

VVC LVEK 08.01.2014. sēdes protokola Nr. 32 3. §.
Vispārlietojamo saīsinājumu saraksts

Lingvistiskās tēmas

Saīsinājumi un abreviatūras Abreviācija Nenoteiksme Saīsinājumi

Dokumentus vizē vai vīzē?

Jautājums

Dokumentus vizē vai vīzē?

Atbilde

Dokumentus vizē.

Vārda vizēt nozīmes – 1. ‘ierakstīt vīzu (parasti ārzemju pasē); iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai’. Piemēram, ierēdnis vizē pasi. Vizē pasi vēstniecībā; 2. ‘uzrakstīt vīzu; iesniegt (dokumentu) šādas vīzas saņemšanai’. Piemēram, zāļu (aptiekā) ir maz, un recepti nepieciešams vizēt aptieku pārvaldē. Variants vīzēt ar nozīmi ‘piešķirt vīzu’ ir atrodams ārpus Latvijas izdotajās vārdnīcās, taču Latvijā izdotajās vārdnīcās vārda vīzēt nav.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīca: vārdu pareizrakstība, vārdu izruna, vārdu formas, vārdu nozīme. Sast. V. Bērziņa-Baltiņa, J. Bičolis. ASV : Amerikas Latviešu apvienība, 1993, 865. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Īsie patskaņi Nenoteiksme Vienkāršā tagadne Vārda skaidrojums

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze