Vārda Dzintars iniciālis ir Dz.
Termina iniciālis sākotnējā nozīme ir saistīta ar rakstīto tekstu pirmā burta izcēlumu. Iniciālis – 1. ‘vārda, uzvārda pirmais burts’. Piemēram, parakstīties ar iniciāļiem; 2. ‘lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā)’. Piemēram, citā krāsā iespiests iniciālis. Cilme: no latīņu initialis ‘sākotnējs’. Ja vārds vai uzvārds latviešu valodā sākas ar līdzskaņu burtkopu jeb digrafu dz vai dž, tad tradicionāli iniciālī ir pieņemts lietot atbilstošo burtkopu, piemēram, Dzintra – Dz., Dzidra – Dz., Dzintars – Dz., Dzenītis – Dz., Dzilna – Dz., Džohars – Dž. Tāda lietojuma prakse ir nostiprinājusies tāpēc, ka šie līdzskaņi apzīmē vienu skaņu. Rakstītie teksti liecina, ka iniciālī, pēc XIX gadsimta vācu tradīcijas, reizēm tika atstāti vēl daži līdzskaņu burti (parasti līdz patskaņa burtam), piemēram, Fricis Bārda – Fr. Bārda, Krišjānis Barons – Kr. Barons. Mūsdienu rakstībā tāda prakse nebūtu atbalstāma.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Jautājumi
Kāds ir priekšvārda Dzintars iniciālis – Dz. vai D.?
Jautājums
Kāds ir priekšvārda Dzintars iniciālis – Dz. vai D.?
Atbilde
Lingvistiskās tēmas
Kā pareizi: man liekas, ka šodien būs jauks laiks vai man šķiet, ka šodien būs jauks laiks?
Jautājums
Kā pareizi: man liekas, ka šodien būs jauks laiks vai man šķiet, ka šodien būs jauks laiks?
Atbilde
Pareizi ir abējādi: man liekas, ka šodien būs jauks laiks un man šķiet, ka šodien būs jauks laiks.
Vārds likties ir daudznozīmīgs. Likties piemīt nozīme 'gulties', piemēram, es liekos uz dīvāna; 'strauji gāzties, mesties', piemēram, viņš likās uz ledus un sasitās.
Vārdam piemīt arī pavisam citas nozīmes, piemēram: 'radīt priekšstatu, ka piemīt kāda īpašība, pazīme', piemēram, viņš liekas dusmīgs. Tikai 3. personas formā liekas lieto ar nozīmi 'rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam', piemēram, mums liekas, viņi nebrauks šurp. Tāpat to šādā formā lieto modāla vārda nozīmē, piešķirot izteikumam šķietamības nokrāsu, piemēram, Jānis, liekas, bija ieradies jau vakar. Šajās nozīmēs vārdi likties un šķist ir sinonīmi:
Marta liekas priecīga un Marta šķiet priecīga;
man liekas, Gunta drīz būs klāt un man šķiet, Gunta drīz būs klāt;
Jānis, liekas, visu labi saprata un Jānis, šķiet, visu labi saprata.
Lingvistiskās tēmas
Iecelt vai nozīmēt kādu amatā?
Jautājums
Iecelt vai nozīmēt kādu amatā?
Atbilde
Kādu nozīmēt amatā nebūtu vēlams, amatā var iecelt, apstiprināt.
„Latviešu literārās valoda vārdnīcā” norādītas šādas vārdu nozīmes: iecelt – ‘uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu’. Piemēram, iecelt kādu amatā. Amatā var arī apstiprināt – ‘atzīt par likumīgu, derīgu ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.’. Piemēram, apstiprināt kādu amatā; nozīmēt sarunv. – ‘norīkot, iecelt (par ko)’. Arī „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīts, ka nozīmēt ar nozīmi ‘norīkot, iecelt (amatā)’ uzskatāma par nevēlamu izteiksmi.
„Latviešu literārās valoda vārdnīcā” norādītas šādas vārdu nozīmes: iecelt – ‘uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu’. Piemēram, iecelt kādu amatā. Amatā var arī apstiprināt – ‘atzīt par likumīgu, derīgu ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.’. Piemēram, apstiprināt kādu amatā; nozīmēt sarunv. – ‘norīkot, iecelt (par ko)’. Arī „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīts, ka nozīmēt ar nozīmi ‘norīkot, iecelt (amatā)’ uzskatāma par nevēlamu izteiksmi.
Avoti
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1972, 277. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 227. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 758. lpp.
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 739. lpp.
Lingvistiskās tēmas
Kā pareizi: susurs vai susuris?
Jautājums
Kā pareizi: susurs vai susuris?
Atbilde
Latviešu literārajā valodā pareizā forma ir susuris.
Latviešu valodas pareizrakstības normām atbilst forma susuris. Vārds susuris ir 2. deklinācijas lietvārds ar galotni -is, šo formu redzam arī susuru sugu nosaukumos: lielais susuris, mazais jeb lazdu susuris, meža susuris.
Latviešu valodā sastopami lietvārdi gan ar beigu daļu -urs – čiekurs, pumpurs, ņieburs –, gan -uris – puduris, puzuris, susuris.
Valodas praksē 1. deklinācijas lietvārds susurs sastopams ļoti bieži, tostarp arī deminutīva formā susuriņš, tātad ir vērojamas deklināciju formu svārstības.
Latviešu valodas pareizrakstības normām atbilst forma susuris. Vārds susuris ir 2. deklinācijas lietvārds ar galotni -is, šo formu redzam arī susuru sugu nosaukumos: lielais susuris, mazais jeb lazdu susuris, meža susuris.
Latviešu valodā sastopami lietvārdi gan ar beigu daļu -urs – čiekurs, pumpurs, ņieburs –, gan -uris – puduris, puzuris, susuris.
Valodas praksē 1. deklinācijas lietvārds susurs sastopams ļoti bieži, tostarp arī deminutīva formā susuriņš, tātad ir vērojamas deklināciju formu svārstības.
Avoti
- Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 774. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 72 sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 289. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: susuris
- Latviešu valodas vārdnīcu serveris: susurs
- Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 360.–361. lpp.
Lingvistiskās tēmas
Lūdzu, sazinieties ar mums! vai Lūdzu sazinieties ar mums! – kā pareizi?
Jautājums
Lūdzu, sazinieties ar mums! vai Lūdzu sazinieties ar mums! – kā pareizi?
Atbilde
Pareizi ir: Lūdzu, sazinieties ar mums!
Ainas Blinkenas monogrāfijā „Latviešu interpunkcija” teikts, ka „.. atkarā no jēdzieniskā un intonatīvā izcēluma pieturzīme šādos gadījumos var būt fakultatīva”, tomēr ir ieteicams šķirt divus lietojumus.
Ja vārds lūdzu saistīts ar darbības vārda pavēles izteiksmi, tad tas ir atdalāms ar komatiem no pārējā teikuma:
Lūdzu, aizveriet durvis!
Atnāc, lūdzu, ciemos!
Ja vārds lūdzu saistīts ar darbības vārdu nenoteiksmē, tad tas nav atdalāms ar komatu no pārējā teikuma:
Lūdzu sazināties ar mums!
Lūdzu aizvērt durvis!
Ainas Blinkenas monogrāfijā „Latviešu interpunkcija” teikts, ka „.. atkarā no jēdzieniskā un intonatīvā izcēluma pieturzīme šādos gadījumos var būt fakultatīva”, tomēr ir ieteicams šķirt divus lietojumus.
Ja vārds lūdzu saistīts ar darbības vārda pavēles izteiksmi, tad tas ir atdalāms ar komatiem no pārējā teikuma:
Lūdzu, aizveriet durvis!
Atnāc, lūdzu, ciemos!
Ja vārds lūdzu saistīts ar darbības vārdu nenoteiksmē, tad tas nav atdalāms ar komatu no pārējā teikuma:
Lūdzu sazināties ar mums!
Lūdzu aizvērt durvis!
Avoti
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 343.–344. lpp.
- Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 191. lpp.
Lingvistiskās tēmas