Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pieturzīmes liekamas šādi: Es domāju, vai man ēst bietes vai burkānus.

Saiklis vai var būt gan sakārtojuma, gan pakārtojuma saiklis. Pakārtojuma saiklis vai ievada palīgteikumu vai man ēst bietes vai burkānus, tāpēc pirms tā liekams komats. Savukārt sakārtojuma saiklis vai saista vienlīdzīgus teikuma locekļus bietes vai burkānus, un pirms tā komats nav vajadzīgs.

Ja saiklis ir atkārtots, pirms tā komats ir liekams, piemēram, bietes vai burkānus, vai kāļus.

Itin bieži pulksteņa laika pierakstā starp stundas un minūšu rādītāju cipariem tiek lietots kols, par ieganstu tam minot elektronisko ierīču laikrāžu iestatījumus, jo kols lietots datoros, digitālajos pulksteņos, tālruņos utt. Šāds pieraksts latviešu valodā nav korekts, jo kolam ir pavisam citas funkcijas. Starp stundas, minūšu un sekunžu rādītāju cipariem ir liekams punkts:
tikšanās norunāta pulksten 12.00;
skrējējs finišēja tieši pulksten 14.25.30.

Reizēm jautāts: vai tad, ja līdzās datuma saīsinātajam pierakstam jānorāda arī pulksteņa laiks, pēdējā nedrīkstētu lietot kolu, lai tos atšķirtu, piemēram, 02.02.2022. 02:00? Arī šādā pierakstā nav iemesla atteikties no punkta starp stundu un minūšu rādītājiem, jo pieraksta formāts atspoguļo ierasto datuma un pulksteņa laika norādi – vispirms tiek nosaukts datums, pēc tam pulksteņa laiks –, tātad nerodas šaubas par to, kas ar ciparu grupām tiek apzīmēts.

Tikšanās ir norunāta pulksten desmitos.

Latviešu literārajā valodā ir lietvārds pulkstenis:
pulkstenis ir desmit,
kabinetā ir jauns pulkstenis;
kā arī apstākļa vārds pulksten:
tikšanās ir norunāta pulksten desmitos;
pulksten piecos mēs beigsim darbu.

Latviešu literārajā valodā ir otrās deklinācijas lietvārds pulkstenis (ar galotni -is), kā arī apstākļa vārds pulksten.
Valodas praksē nereti otrās deklinācijas lietvārda pulkstenis vietā tiek lietots pirmās deklinācijas lietvārds pulkstens. Iespējams, tas arī ietekmējis aplamās formas pulkstens lietojumu apstākļa vārda pulksten vietā.

Vārds neparko ir apstākļa vārds (citos avotos arī partikula) ar nozīmi 'nekādā gadījumā', 'nekādā ziņā', arī 'nekādi': viņš neparko negribēja braukt prom; domas man neparko neliek mieru; Jānis neparko nevarēja atcerēties ielas nosaukumu.
Savukārt vārdu savienojums ne par ko ir vārdu savienojuma par ko noliegums: es ne par ko citu nedomāju – tikai par tevi; Jānis ir mierīgs un ne par ko neuztraucas.

Vārdu minūte var saīsināt divējādi: starptautiskais saīsinājums ir min (bez punkta), latviskais – min. (ar punktu). Līdzīgi arī sekundes saīsinājumi: s (bez punkta) un sek. (ar punktu). Pareizi ir abi varianti. Vienā tekstā vajag lietot konsekventi viena veida saīsinājumus.