Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārds pēperkoks sastopams literatūrā jau vismaz kopš 20. gadsimta sākuma, piemēram, Blaumaņa un Raiņa daiļradē. 20. gadsimta 70. gados izdota arī Raimonda Paula dziesma „Pēperkoks” ar Imanta Ziedoņa vārdiem. Jau „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” tas atzīmēts kā novecojis vārds.

Iespraudumus atdala ar vienādām pieturzīmēm, tāpēc minētais piemērs pareizi būtu rakstāms: Tas notika Rīgā vai, precīzāk [sakot], – Pierīgā. Domuzīme šajā gadījumā ir fakultatīva, taču teikuma skaidrības labad būtu ieteicams to lietot.

Pareizas ir formas astoņsimt latu, astoņsimt lati un astoņi simti latu.

Ar nelokāmu skaitļa vārdu (piemēram, desmit, simt) var lietot gan nominatīvu, gan ģenitīvu – astoņsimt latu un astoņsimt lati. Savukārt ar lokāmo skaitļa vārdu (piemēram, desmits, simts) parasti lieto ģenitīvu – astoņi simti latu.

Vārds futrālis latviešu valodā aizgūts no vācu valodas vārda Futteral, un tā pamatā ir viduslatīņu vārds fotrale.
Arī krievu valodā vārds aizgūts no vācu valodas, taču tajā notikusi metatēze – skaņu pārstatījums –, un tas rakstāms футляр. Krievu valodas ietekmē radušās svārstības vārda rakstībā un izrunā latviešu valodā.

Abu vārdu lietojums latviešu valodā konkurē jau kopš 19. gadsimta: vārds futrālis periodikā atrodams kopš četrdesmitajiem, savukārt futlāris – kopš sešdesmitajiem gadiem. Atrodams arī vārds futerālis (arī futeralis) – tas fiksēts gan periodikā, gan Krišjāņa Valdemāra „Krievu-latviešu-vācu vārdnīcē” un arī Rūdolfa Blaumaņa daiļradē.

Inta Freimane raksta: „Visnozīmīgākie valodas kultūrā ir leksiskie kalki, kam receptorvalodā (aizgūšanas brīdī vai vēlāk) ir leksiski semantiski ekvivalenti: tas nozīmē, ka receptorvalodā ir pazīstama kalka nosauktā reālija. Šādu kalku aizgūšanas lietderība ir apšaubāma.”

Vārds futrālis ir aizguvums no vācu valodas, leksiskais kalks, kuram līdzās latviešu valodā pēcāk nostājies tās pašas reālijas apzīmējums, kas aizgūts no krievu valodas. Ja valodā jau pastāv viens aizguvums, tad jauna tās pašas nozīmes aizguvuma ienākšanas lietderība ir apšaubāma. Tas sakāms arī, piemēram, par vārdiem birojs un ofiss: vārds birojs ir senāks aizguvums no franču valodas vārda bureau, savukārt ofiss – jaunāks aizguvums no angļu vārda office, tāpēc latviešu valodā ieteicams lietot senāko aizguvumu birojs.

Šajā teikumā ir savrupinājums: īpaši uzsvērts teikuma loceklis vai vārdu savienojums, kam teikumā piešķirta zināma sintaktiska patstāvība un kas runas plūsmā intonatīvi nodalīts. Savrupinājumu rakstos no pārējā teikuma atdala ar komatiem vai domuzīmēm.
Teikumā Svinības notiks trešdien, 4. maijā, pulksten 12.00 datums 4. maijā ir savrupināts laika apstāklis, kas precizē citu laika apstākli, nedēļas dienu trešdien, tāpēc tas no pārējā teikuma atdalāms ar komatiem.

Visbiežāk tiek savrupināti tieši laika un vietas apstākļi. Tie sastopami ikdienišķos tekstos: ielūgumos, reklāmās, afišās utt.