Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Plastalīns vai plastilīns?

Pareizi ir plastilīns.

Vārds plastilīns aizgūts no vācu valodas vārda Plastilin, kam pamatā grieķu vārds plastikos ar nozīmi 'tēlniecisks'.
Vārda kļūdainais rakstījums ar patskani a patskaņa i vietā droši vien radies, jo zilbe ir neuzsvērta un patskanis nav skaidri saklausāms.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 577. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 617. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: plastilīns

Kā latviešu valodā rakstīt – dalailama vai Dalailaima?

Nav pamata vārdu dalailama rakstīt ar lielo sākumburtu.
Dalailama – ‘Tibetas augstākais garīdznieks un valdnieks’; dalailama (mong. dalai ‘jūra’ + tibet. (b)lama ‘garīdznieks’) – ‘kopš 16. gs. Tibetas lamaistu augstākais garīdznieks; senāk arī laicīgais valdnieks’. Vārda iekļaušana vārdnīcā (ar mazo sākumburtu) jau vien liecina, kas tas ir sugas vārds.
Latviešu valodā personu raksturojošus nosaukumus neraksta ar lielo sākumburtu, piemēram, par sugasvārdiem uzskatāmi arī vārdi arhibīskaps, pāvests u. tml. Ja kādam cilvēkam tiek izrādīta īpaša cieņa, pareizrakstības noteikumi ļauj lietot lielo sākumburtu. V. Laugale un Dz. Šulce norāda: „Ar lielajiem burtiem kā stilistiskas niansēšanas līdzekli rakstībā var uzsvērt kāda cilvēka vai parādības lielumu, diženumu vai nozīmību, kāda notikuma vai mērķa svarīgumu vai izcilību. Lielie burti šajā gadījumā ir grafisks līdzeklis rakstītāja emocionālās un vērtējošās attieksmes izteikšanai, un to lietojuma ortogrāfiskais statuss ir samērā brīvs.”
Uz iespējamu lielo burtu rakstījumu šādos gadījumos norāda arī V. Skujiņa: „Svinīga rakstura sarakstē uzrunas formā ar lielo sākumburtu mēdz rakstīt amata, aroda vai titula nosaukumus, ko parasti ar lielo sākumburtu neraksta: „Godājamo Prezident!”, „Augsti godātais Profesora kungs!””
No šī viedokļa lielā burta lietojums vārdā dalailama būtu iespējams, bet ne obligāts. Taču tā kā pilns personas nosaukums ir Viņa Svētība XIV dalailama, pagodinājuma vārdos Viņa Svētība stilistiskajā funkcijā jau ir izmantoti lielie sākumburti, kā tas norādīts arī latviešu valodas pareizrakstības normās: „Ar lielajiem sākumburtiem rakstāmi arī pagodinājuma vārdi: Viņa Augstība, Viņa Majestāte, Karaliskā Augstība, Eminence u. c.”

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 243. lpp.
• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 137. lpp.
• Laugale, V., Šulce, Dz. Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 19. lpp.
• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 21. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 17. lpp.

Kā dēvējami Brocēnu iedzīvotāji?

Brocēnu iedzīvotāji ir brocenieki.

Jautājumu par Brocēnu pilsētas un tās iedzīvotāju nosaukumu 2019. gada 6. februāra sēdē izskatīja VVC Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisija un secināja, ka vēsturiski pareizāks rakstījums ar īsu -e- šā vietvārda izskaņā: Broceni.
Šāds rakstījums fiksēts Jura Plāķa Kurzemes vietvārdu krājumā, Vallijas Dambes darbā „Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi”, kā arī O. Buša un L. Balodes darbā „No Abavas līdz Zilupei. Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca”.
Tādēļ šīs pilsētas iedzīvotāju nosaukums attiecīgi atvasināms kā brocenieki, nevis brocēnieki.

• Dambe, V. Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi. Rīga : Zinātne, 1990, 28. lpp.
• Balode, L., Bušs, O. No Abavas līdz Zilupei. Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2015, 73.–75. lpp.

Kā pareizi: šī gada janvārī vai šā gada janvārī?

Pareizi ir gan šī gada janvārī, gan šā gada janvārī.

Vīriešu dzimtes norādāmajam vietniekvārdam šis ģenitīvā ir paralēlformas šā un šī.
Nevienā no lingvistiskajiem avotiem nav norāžu, ka kāda no šīm formām būtu vēlamāka vai ieteicamāka, tāpēc izvēle atkarīga no katra valodas lietotāja ieraduma, lingvistiskās gaumes un stila izjūtas.

• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 125. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 780. lpp.
• Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 82. lpp.
• Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 434. lpp.

Kā jāatdala decimāldaļas – ar komatu vai punktu?

• VVC LVEK 13.05.2015. sēdes protokola Nr. 42 3. §.