Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Labāk: šīs olas ir krāsotas sīpolu mizās.

Norādāmie vietniekvārdi šis, šī, šie, šīs norāda uz konkrētām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, arī tekstā minētu informāciju.
Dažkārt rakstītā, taču sevišķi runātā tekstā kopā ar norādāmo vietniekvārdu lietots arī vārds te:
pērn atklāts šis te piemineklis, šī te ziņa mūs iepriecina, šie te cilvēki piedalās talkā, šīs te atmiņas silda sirdi.

Šāds sarunvalodai raksturīgu parazītvārdu lietojums uzskatāms par liekvārdību (arī tukšvārdību) un labā latviešu valodā nav vēlams. Reizēm kontekstā ne uz ko speciāli norādīt pat nav vajadzības, tomēr, ja nepieciešams uz kaut ko vai kādu vērst uzmanību, pietiek tikai ar norādāmo vietniekvārdu:
pērn atklāts šis piemineklis, šī ziņa mūs iepriecina, šie cilvēki piedalās talkā, šīs atmiņas silda sirdi.

No krievu valodas aizgūtie īpašības vārdi mazskaitlīgs (krievu малочисленный) un daudzskaitlīgs (krievu многочисленный), arī apstākļa vārdi mazskaitlīgi un daudzskaitlīgi, ir kalki, to morfoloģiskā struktūra veidota pēc krievu valodas parauga, burtiski pārtulkojot vārdu sastāvdaļas (šajā gadījumā darināts saliktenis, kā arī izmantots afikss -īg-). Valodas praksē šie vārdi sastopami it bieži (vārds daudzskaitlīgs pat atrodams Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā), tomēr tos nebūtu ieteicams lietot latviešu literārajā valodā, jo pastāv citas, krietni veiksmīgākas izteiksmes iespējas:
nevis laukumā bija daudzskaitlīgs pūlis, bet laukumā bija liels pūlis;
nevis personāls ir daudzskaitlīgs, bet ir daudz darbinieku, personāls ir apjomīgs;
nevis mantojums ir mazskaitlīgs, bet mantojums ir neliels;
nevis mazskaitlīgs loms, bet mazs loms.

Lokāmajiem darāmās kārtas tagadnes divdabjiem (ar piedēkli -oš-, piemēram, dziedošs cīrulis, plaukstošie pumpuri, ziedošā pļava) iespējamas ne tikai formas, kas tiek veidotas no tiešajiem darbības vārdiem, kā dziedāt, plaukt, ziedēt, bet arī atgriezeniskās formas, kuras tiek veidotas no atgriezeniskajiem darbības vārdiem, kā kustēties, tuvoties. Atgriezeniskajiem divdabjiem ir t. s. nepilnās jeb defektīvās paradigmas: tiem nav nenoteikto un noteikto galotņu šķīruma, trūkst vairāku locījumu formu gan vīriešu, gan sieviešu dzimtē, turklāt vairākās formās ir vērojama formu homonīmija, proti, tās sakrīt.
 

Valodas praksē šo divdabju lietošana reizumis sagādā grūtības trūkstošo formu dēļ, un lietojumā vērojamas kļūdas. Valodas kultūrā arī ieteikts izvairīties no pārliecīga atgriezenisko divdabju lietojuma, lai tekstu nepadarītu pārāk smagnēju.

Vārdkopa ņemt dalību (vācu Anteil nehmen, krievu принимать участие, angļu take part) ir aizgūta. Tā kā latviešu valodā jau ir darbības vārds ar tieši tādu pašu nozīmi, labāk ieteicams izvēlēties darbības vārdu piedalīties:
nevis ministrs ņēma dalību televīzijas raidījumā, bet ministrs piedalījās televīzijas raidījumā;
nevis skolēni ņēma dalību konkursā, bet skolēni piedalījās konkursā.
Vārdnīcās ņemt dalību sniegts kā stabils vārdu savienojums bez norādēm uz lietojuma ierobežojumiem. No stila viedokļa gan būtu ieteicams izvairīties no liekvārdības un šo vārdu savienojumu nelietot.

Latviešu literārajā valodā nav vēlams lietot atgriezeniskos darbības vārdus ciešamās kārtas funkcijā:
veikals atveras, virtuve slēdzas.
To vietā labāk lietot tiešo darbības vārdu ciešamās kārtas formu vai tiešo darbības vārdu darāmās kārtas trešās personas formu:
veikals tiek atvērts vai veikalu atver, virtuve tiek slēgta vai virtuvi slēdz.