Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi būtu Pasaules cēsnieku dienas.

Tā kā nosaukumā pirmais vārds Vispasaules nav īpašvārds, nākamais vārds nosaukumā jāraksta ar mazo sākumburtu.
Stilistiski labāk gan būtu Pasaules cēsnieku dienas.
Latviešu valodā vis- vārda pasaules priekšā ir lieks – to pašu izsaka vārds pasaules. Šis un tamlīdzīgi darinājumi bija populāri padomju gados (piemēram, Vispasaules, Vissavienības); diemžēl arī pašlaik parādījušies tādi nosaukumi kā Vispasaules, Vislatvijas, taču šādiem atvasinājumiem nav nekāda pamata, jo vārdu pasaule un Latvija nozīme nemainās. Par to jau ir rakstījuši Dz. Paegle un J. Kušķis izdevumā „Kā latvietis runā”.

Latviešu valodā teicienu pīķa stunda var aizstāt ar vārdu sastrēgumstunda.

Sarunvalodā par pīķa stundu sauc īpašu sastrēgumlaiku, taču latviešu valodā vārdam pīķis šādas nozīmes nav.
Pīķis – 1. ‘duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens’; 2. ‘garš, smails elements, detaļa (mehānismā, ierīcē u. tml.)’; 3. ‘priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim)’; 4. ‘spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts’.
„Latviešu valodas slenga vārdnīcā” norādīts, ka par pīķi dažkārt dēvē piecnieku (kā atzīmi).
Vārdkopa pīķa stunda ir tiešs pārcēlums jeb kalks no krievu valodas часы пик (časi pik), kas nozīmē kādu īpašu aktivitāti, darbības kāpinājumu (virsotni), arī spriedzes laiku u. tml. Šī konstrukcija literārā latviešu valodā nebūtu vēlama, tamlīdzīgi neveikli piemēri ir pa lielam, uz doto brīdi, kā reiz, neko sev u. c.
Pīķa stundu varētu aizstāt ar salikteni sastrēgumstunda. Šis vārds ir iekļauts jau „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, kā arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”.
Sastrēgumstunda – ‘laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus’. Piemēram, vakara, rīta sastrēgums.

Ielas sākumgala vietā piemērotāks būtu ielas sākumposms, ielas sākumdaļa vai ielas sākums.

Vārdkopa ielas sākumgals ir neparasta. Lai gan no vārddarināšanas viedokļa saliktenis ir darināts pareizi (līdzīgi vārdi ar sākum- pirmajā daļā ir sākumburts, sākumdaļa, sākumposms, sākumpunkts, sākumstadija u. tml.), runājot par ielu, vārda sākumgals vietā piemērotāki būtu vārdi sākumposms, sākumdaļa vai sākums.

Šāda izteiksme nav vēlama, teksts ir jāveido citādi.

Salīdzināmo pakāpju formu veidošana divdabjiem ir ierobežota, ne visiem divdabjiem tās ir iespējamas un vēlamas. Svarīgs priekšnoteikums – vai divdabis ir zaudējis vienu no būtiskajām verba pazīmēm – procesuālo nozīmi; tādā gadījumā tas izsaka darbību vai stāvokli kā raksturīgu, pastāvīgu kāda objekta pazīmi, piemēram, vilinošs, pieredzējis, iemīļots. No šādiem divdabjiem pakāpes var veidot. Taču divdabis var saglabāt attiecīgajam darbības vārdam raksturīgo semantiku ar procesuālo – darbības vai stāvokļa – nozīmi, piemēram, pārejošs, pietiekošs, nepārtraukts, un šādos gadījumos salīdzināmo pakāpju formas parasti neveido, jo leksiskās nozīmes ziņā tās šķiet nesaprotamas. Taču praksē bieži vien šis nosacījums tiek ignorēts, un pēdējā laikā salīdzināmās pakāpes tiek veidotas teju no visiem divdabjiem.
Konkrētajā gadījumā sludinājuma teksts no valodas viedokļa nav atbalstāms. Jādomā, kā teikt citādi: klausītāju visbiežāk izvēlētajā radio; radio, ko visvairāk izvēlas klausītāji; radio, kam visvairāk klausītāju; klausītāju iecienītākais radio u. tml.
Vairāk par šo valodas aktualitāti var lasīt Guntas Smiltnieces rakstā „Divdabju gradācija”.

Pareizi ir pārskats.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” pie vārda atskaite skaidrojuma ir dota norāde uz vārdu pārskats. Vārdu atskaite pārskata nozīmē lietot nav ieteicams. Vārds atskaite ir kalks, kuru kļūdaini lieto krievu vārda oтчёт ‘pārskats, norēķins’ vietā.
Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī darbības vārds atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu.