Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Skansts, skansts, dsk. ģen skanšu; retāk skanste, -es, dsk. ģen. -šu vēst. – ‘lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī’ // pārn. ‘valnim līdzīgs veidojums’.

Vārds tiek lietots sieviešu dzimtē kā sestās deklinācijas lietvārds, retāk piektās deklinācijas lietvārds. Taču tieši šī retāk izmantotā forma – skanste – kļuvusi par pamatu Skanstes ielas nosaukumam Rīgā.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₁ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1989, 510. lpp.

Pareizas ir abas formas: man kabatā ir astoņdesmit centu vai astoņdesmit centi.

Ja nelokāmais skaitļa vārds (piemēram, desmit, piecpadsmit, simt) ietilpst salikta teikuma priekšmeta sastāvā, ar to saistītais lietvārds var būt gan ģenitīvā, gan nominatīvā – desmit draugu un desmit draugi, piecpadsmit skolēnu un piecpadsmit skolēni, astoņdesmit centu un astoņdesmit centi.

• Grabis, R. Skaitļa vārds. Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 489. lpp.
• Smiltniece, G. Skaitļa vārds (numerālis). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 426. lpp.
• Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 25. lpp.

Vārdam pults daudzskaitļa ģenitīvā ir mija – pulšu.

Vārds pults ir sestās deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārds, un līdzīgi kā citiem sestās deklinācijas lietvārdiem tam daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu mija. Tātad pareizi – pulšu, nevis pultu.

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 645. lpp.