Valodas konsultācijas

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt lasīt lekciju?

Jautājums

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt lasīt lekciju?

Atbilde

Latviešu valodā lasīt lekciju ir stabils un saprotams vārdu savienojums, kura nozīme izriet no katra atsevišķā vārdkopas komponenta semantikas.

Viena no vārda lasīt nozīmēm ir ‘paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)’.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 603. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Nenoteiksme Pārejošie darbības vārdi Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Kā pareizi: pieskaitīt grupai vai pieskaitīt pie grupas?

Jautājums

Kā pareizi: pieskaitīt grupai vai pieskaitīt pie grupas?

Atbilde

Pareizi ir abējādi: pieskaitīt grupai un pieskaitīt pie grupas.

Vārds pieskaitīt ar nozīmi 'skaitot pievienot (pie kā, kam klāt), iekļaut (kādā kopumā)' vai 'ierindot kādā klasifikācijas grupā' piesaista netiešo objektu, kas izteikts vai nu ar datīvu, piemēram, pieskaitīt grupai, pieskaitīt virzienam, vai prievārdisku savienojumu – pieskaitīt pie grupas, pieskaitīt pie virziena.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1987, 126. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārdu saskaņošana Pārejošie darbības vārdi

Vai darbības vārdam teikt ir lietojuma ierobežojumi?

Jautājums

Vai darbības vārdam teikt ir lietojuma ierobežojumi?

Atbilde

Lai gan vārdam teikt nav ierobežojumu locīšanā, valodas praksē ierastāki šķiet atvasinājumi pateikt, pieteikt, ieteikt u. c.
Tieši tāpēc „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir norāde, ka vārda teikt tagadnes formas parasti nelieto.
Pagātnē vārds lietojams bez ierobežojumiem: teicu, teici, teicām.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 479. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Atvasinātie darbības vārdi Nenoteiksme Vienkāršā pagātne Vienkāršā tagadne

Izpildīt vai aizpildīt veidlapu?

Jautājums

Izpildīt vai aizpildīt veidlapu?

Atbilde

Pareizi ir aizpildīt veidlapu.

Viena no vārda aizpildīt nozīmēm ir ‘ierakstīt veidlapā, ailē’. Vārdam izpildīt ar nozīmi ‘ierakstīt veidlapā, ailē’ ir semantiski samērā attālināta nozīme no vārda pamatnozīmes, tāpēc arī mazāk ieteicams ir lietojums izpildīt veidlapu. Arī „Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā” norādīts, ka izpildīt var darbus, pasūtījumu, prasības, noteikumus, bet aizpildīt var tukšumus, veidlapu, anketu un deklarāciju.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1972, 95. lpp.
Krūmiņa, V., Skujiņa, V. Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Rīga : Valsts kanceleja, 2002, 67. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārdu darināšana ar priedēkli Atvasinātie darbības vārdi Nenoteiksme Vārda skaidrojums

Vai cilvēks patlaban dien vai dienē bruņotajos spēkos?

Jautājums

Vai cilvēks patlaban dien vai dienē bruņotajos spēkos?

Atbilde

Pareizi ir gan cilvēks dien, gan cilvēks dienē bruņotajos spēkos.

Latviešu valodas normatīvajos avotos minēti abi locīšanas veidi: gan pēc II konjugācijas (kā trenēt, dziedēt), gan III konjugācijas (kā minēt, čukstēt) parauga.

dienēt (II konj.)		dienēt (III konj.)
es dienēju	mēs dienējam	es dienu	mēs dienam
tu dienē	jūs dienējat	tu dieni	jūs dienat
viņš, viņa dienē	viņi, viņas dienē	viņš, viņa dien	viņi, viņas dien

Praksē lietojami abi šī darbības vārda locīšanas paraugi. Svarīgi vienā kontekstā tos nejaukt un locīšanā ievērot konsekvenci.

Avoti

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 178. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 242. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca: dienēt
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: dienēt

Lingvistiskās tēmas

Galotne Atvasinātie darbības vārdi Vienkāršā tagadne Trešā konjugācija

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze