Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Tiek šķirti vairāki psiholoģiskā terora paveidi:
bosings (no angļu bossing) – darba vadītāja vai vadības īstenots psiholoģisks terors pret darbinieku (darbiniekiem);
bulings (no angļu bullying) – mācību vidē apzināti īstenota tiranizēšana, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem;
mobings (no angļu mobbing, kā pamatā vārds mob ar nozīmi ‘pūlis’) – psiholoģiska terorizēšana (piem., darbavietā, mācību iestādē).

Latviešu valodas ekspertu komisija 2023. gada 8. marta sēdē atbalstījusi šo terminu lietojumu, noraidot vairākos politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektos piedāvāto apzīmējumu „ņirgāšanās”.

Politiķis dzimis Luksemburgā. Viņa uzvārds ir vāciskas cilmes, tātad atveidojams saskaņā ar vācu īpašvārdu atveides noteikumiem, savukārt priekšvārds tradicionāli lietots franciskajā formā.
Par precīzāko atveidi atbilstoši izrunai uzskatāms rakstījums Robērs Šūmanis.

Joprojām spēkā ir norma, ka divzilbju otrās deklinācijas personvārdos, kuros galotnes -is priekšā ir līdzskaņi t, d, labskaņas dēļ līdzskaņu mijas nav, piemēram, Raitis – Raita, Uldis – Ulda, Valdis – Valda utt. Šādas normas nav bijis līdz pat 20. gadsimta 40. gadiem, tāpēc sevišķi trimdas latviešu runā mija dzirdama.

Dzejnieks Uldis Bērziņš savu vārdu ģenitīvā allaž lūdzis lietot ar līdzskaņu miju: Ulža. Tā viņa dzīves laikā vārda forma lietota intervijās, rakstos utt.
Dzejniekam aizejot mūžībā, žurnālisti, godinot viņa piemiņu un atminoties viņa vēlmi, lietojuši formu Ulža.

Vārds planks/planka, attiecināts uz vingrojumu, ir uzskatāms par sarunvalodas vārdu, tiešu pārcēlumu no angļu vārda plank. Latviešu sporta terminoloģijā šis vingrojums jeb stāvoklis tiek saukts par balstu. Tas ir balsts guļus (arī balsts guļus uz apakšdelmiem).
Šobrīd vārds planks/planka tiek bieži lietots (piemēram, planka izaicinājums, taisām planku pareizi u. tml.), taču, tā kā vingrinājuma nosaukums balsts (precīzāk, balsts guļus) ir jau labi pazīstams un lietots ne tikai sporta terminoloģijā, bet arī vispārlietojamā leksikā, to ieteicams lietot literārajā valodā arī turpmāk.

Vārds kņūpus šajā teikumā nozīmē ‘atrasties ar augšdaļu uz leju’.

Apstākļa vārds kņūpus (arī kņūpu, kņupus, kņupu, knūpus, knūpu, knupus, knupu) var tikt lietots vairākās nozīmēs:
‘tā, kas ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)’, piemēram, Indars, nometies kņūpus, berza grīdu; Solveiga iekrita gultā kņūpus un šņukstēja;
‘slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)’, piemēram, karoga kāts bija iestiprināts kņūpus;
‘ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)’, piemēram, krēsli uz galda salikti kņūpus; rotaļu kastes bija apgāztas kņūpus.