Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Baltkrievu opozīcijas līderes personvārdi atveidojami no baltkrievu valodas un rakstāmi Svjatlana Cihanouska.

Baltkrievu personvārdi pasē parasti tiek norādīti gan baltkrievu valodā, gan latīņalfabētiskajā transliterācijā. Tos arī atbilstoši baltkrievu īpašvārdu atveides principiem raksta latviešu valodā, piemēram, Siarhei ir Sjarhejs (nevis Sergejs) Uladzislau – Uladzislavs (nevis Vladislavs) u.tml.

Reizēm personvārdiem parādās arī rusificētā forma, piemēram, kādos ceļošanas dokumentos. Personas, kuras starptautiski pazīstamas ilgāku laiku, nereti zināmas tieši ar rusificēto personvārdu formu, kas radusies plašsaziņas līdzekļu u.tml. ietekmē.
Šis ir arī Aleksandra Lukašenko gadījums.

Baltkrievu personvārdi Аляксандр Лукашэнка latviešu valodā būtu atveidojami Aļaksandrs Lukašenka.

Šīs amatpersonas gadījumā tomēr pastāv atveides tradīcija, kuru patiešām ietekmējusi krievu valoda. Pēc atveides tradīcijas Baltkrievijas prezidents Latvijā pazīstams kā Aleksandrs Lukašenko. Tāpēc, lai sabiedrībā vienu personu nedēvētu divos dažādos veidos, turpinām rakstīt Aleksandrs Lukašenko, kaut gan formāli prezidenta personvārdi būtu atveidojami Aļaksandrs Lukašenka.
Personvārdi Святлана Ціханоўская latviešu valodā atveidojami  Svjatlana Cihanouska.  Personvārdu rakstījums Svetlana Tihanovska ir rusificētā forma.
Amatpersonām, kuras lielāku atpazīstamību iegūst šobrīd, personvārdu atveidē tiek ievēroti konkrētās valodas īpašvārdu atveides principi. Par piemēru var minēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kuram rusificēto formu (Vladimirs Zeļenskis) neiesakām lietot.

Šajā izteikumā vārds lāgs lietots ar nozīmi ‘reize’ – Decembrī cepšu piparkūkas vairākas reizes!

Vārds lāgs, arī apstākļa vārda formā lāgā, ir sarunvalodā bieži sastopams vārds, un tam atkarībā no konteksta piemīt vairākas nozīmes.
Ģenitīva formā, īpašības vārda nozīmē lāga lieto ar nozīmi ‘lādzīgs, labsirdīgs’:
Jānis ir lāga puisis;
Tā lāga dvēsele vienmēr visiem izlīdz.
Apstākļa vārda nozīmē lāga, arī lāgā (sastopams arī lāgi) lieto ar nozīmi ‘tā kā ir vēlams, vajadzīgs’ (lielākoties nolieguma teikumos):
Kaut kas ar kaķi nav lāgā;
Es lāga nezinu, ko tas nozīmē.

Vārds lietots arī ar citām, mūsdienu valodas praksē retāk sastopamām nozīmes niansēm, piemēram, ‘labs, atbilstošs noteiktām prasībām, derīgs izmantošanai’ (tur neaug pat lāga krūmi) u.c.

Valodas praksē no norādāmajiem vietniekvārdiem šis, šie, šī, šīs^* reizumis tiek veidotas lokatīva formas šijā, šijās. Šādas formas sastopam arī vietumis daiļliteratūrā, piemēram, Jēkaba Janševska darbos. Latviešu literārajā valodā norādāmo vietniekvārdu lokatīva formas ir šajā, šai, šinī, šajās, šais, šinīs:

Vārdam ietvars ir vairākas nozīmes, un viena no tām (parasti lietojot daudzskaitļa lokatīvā ietvaros) ir ‘apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.)’, arī ‘noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u.tml.)’:
jārisina problēmas savu iespēju ietvaros;
kursa ietvaros tiks apgūti valodas pamati;
pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi.

Vārds ietvari pēdējos gados kļuvis par tādu kā modes vārdu un lielā daļā kontekstu ir uzskatāms par lieku, jo to pašu domu ir iespējams izteikt ar lokatīvu vai ar kādu stilistiski veiksmīgāku konstrukciju:
jārisina problēmas pēc savām iespējām;
kursā tiks apgūti valodas pamati;
pašvaldības atbilstoši savai kompetencei un likumam darbojas patstāvīgi.

Vārdam ietvars ir arī citas nozīmes, un neba vienmēr tas skaužams. Allaž ir vērts raudzīties, lai tekstā nebūtu lieku vārdu un smagnēju konstrukciju.

Esam privileģētā statusā.
 

Latīņu valodā vārds privilegium nozīmē ‘likums, kas attiecas uz atsevišķu cilvēku’. Latviešu valodā aizgūts vārds privilēģija ar nozīmi ‘izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir atsevišķam cilvēkam (atsevišķai organizācijai, sociālai grupai u. tml.)’ un privileģēt – ‘kādam piešķirt privilēģiju vai privilēģijas; kādam vai kaut kam radīt īpaši izdevīgu stāvokli’.
Valodas praksē nereti sastopamas kļūdas vārda privileģēt rakstībā, un patskaņa e vietā sastopams patskanis i.
Dažās vārdnīcās (tostarp arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”) ir atrodams arī variants priviliģēt, tomēr saskaņā ar pareizrakstības normām ieteicams rakstījums privileģēt.