Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Soču olimpiskās spēles vai Soču Olimpiskās spēles?

Olimpisko spēļu nosaukumā vārds olimpiskās rakstāms ar mazo sākumburtu – Soču olimpiskās spēles.

Praksē sastopami dažādi rakstības varianti: ziemas olimpiskās spēles/Ziemas olimpiskās spēles/ziemas Olimpiskās spēles/Ziemas Olimpiskās spēles. Lai novērstu dažādību un ievērotu konsekvenci, Latviešu valodas ekspertu komisija ir atbalstījusi praksi vārdkopā olimpiskās spēles vārdu olimpiskās rakstīt ar mazo sākumburtu, piemēram, ziemas olimpiskās spēles, vasaras olimpiskās spēles, Soču ziemas olimpiskās spēles, Londonas olimpiskās spēles, Pasaules jaunatnes ziemas olimpiskās spēles, tāpat arī nosaukumos ar kārtas skaitli, piemēram, XXX vasaras olimpiskās spēles, 2012. gada Londonas olimpiskās spēles.

• Laugale, V., Šulce, Dz. Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 59. lpp.

Parakstot vēstuli, amata nosaukums ir jāraksta ar lielo vai mazo sākumburtu?

Ja ar amata nosaukumu nesākas teikums, ieņemamais amats un profesijas nosaukums nav jāraksta ar lielo sākumburtu.
Izņēmumi ir: Valsts prezidents, Ministru prezidents.
Ieņemamie amati valsts kontrolieris, valsts sekretārs, tiesībsargs utt. nav jāraksta ar lielo sākumburtu, ja vien ar tiem nesākas teikums. Tieši tāpēc vēstules nobeigumā, rakstot, piemēram, Ar cieņu valsts sekretāra vietniece Aina Bērziņa, amata nosaukums jāraksta ar mazo sākumburtu, jo ieņemamais amats nav teikuma sākumā. Savukārt paraksta daļā teikuma pirmais vārds Valsts amata nosaukumā Valsts sekretāra vietniece Aina Bērziņa rakstāms ar lielo sākumburtu, jo ar šo vārdu sākas teikums.

Čelesta vai celesta?

Pareizi ir čelesta.   Čelesta – ‘noteikta skaņas augstuma sitamintruments ar klaviatūru un jauku, rotaļīgi gaišu, dzidru skanējumu’. Tāpat vārds fiksēts arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.

• Torgāns, J. Mūzikas terminu vārdenīte. Rīga : Zinātne, 2010, 26. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 156. lpp.

Kā pareizi: advente vai advents?

Ieteicams ir lietot sieviešu dzimtes formu advente.

Dažādos avotos vārds lietots dažādi. Tā, piemēram, Svešvārdu vārdnīcā dotas abas formas – gan advente, gan advents, Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā minēta vienīgi formu advente. Savukārt baznīcā, piemēram, Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Romas katoļu baznīcas tradīcijā, pārsvarā tiek lietota forma Advents, turklāt rakstībā ar lielo sākumburtu.

LZA Terminoloģijas komisija iesaka lietot sieviešu dzimtes formu advente, sniedzot šādu pamatojumu: „..runa ir par Ziemassvētku Notikuma atnākšanas gaidīšanas laiku un aizguvuma pamatā ir procesa nosaukums „atnākšana”, kas latīniski ir „adventus”. Latīņu valodā adventus ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: atnākšana, gaidīšana, svētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad iededzam svecītes.”
Konkrētās adventes svētdienas saucamas Pirmā advente, Otrā advente, Trešā advente, Ceturtā advente.

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 41. lpp.
• Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 5/6. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 55. lpp.
• Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 23. lpp.
• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 18. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: advente
• Valsts valodas centrs: skaidrojumi

Atskaite vai pārskats?

• Latviešu literārās valodas vārdnīca
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca