Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kā pareizi jālieto lielie sākumburti dzērienu nosaukumos Rīgas Šampanietis, Rīgas Šampanietis bruts un Rīgas melnais balzams?
Vai šie nosaukumi ir lokāmi?

Pareizi jāraksta Rīgas šampanietis, Rīgas šampanietis, bruts un Rīgas melnais balzams. Visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi.

No valodas viedokļa produkta nosaukumā Rīgas šampanietis vārds šampanietis nav rakstāms ar lielo burtu. Ja produkta nosaukums ir jāraksta vienā līnijā jeb secīgi, ieteicams aiz vārda šampanietis likt komatu – Rīgas šampanietis, bruts. Vārds bruts raksturo šampanieša veidu. Ja nosaukums grafiski ir izkārtots dažādās rindās, komats nav liekams. Turklāt no latviešu valodas viedokļa vārda bruts vietā tomēr būtu labāk rakstīt sausais – Rīgas sausais šampanietis.
Balzama nosaukumā arī nav pamata rakstīt vārdu melnais ar lielo sākumburtu. Nākamo vārdu aiz vietvārda trīs un vairākvārdu nosaukumos ar lielo sākumburtu raksta organizāciju un uzņēmumu nosaukumos, taču ne produktu nosaukumos. Tātad dzēriena nosaukums pareizi rakstāms Rīgas melnais balzams.
No valodas viedokļa visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi. Piemēram, Rīgas šampanietim pašlaik ir atlaide; Nopirku Rīgas melno balzamu ar upeņu garšu.

Pareizi ir klikšķināt uz saites.

Uz – 1. ar akuz. ‘norāda virzībā sasniedzamu vietu, objektu’; 2. ar akuz. ‘norāda kustības, darbības virzienu’; 3. ar ģen. ‘norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots; norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris’.
Tā kā šajā gadījumā jāklikšķina virsū, tad uz lietojams ar ģenitīvu – klikšķināt uz saites.

Pareizi būtu aicināt uz skatuves.
 
Uz – 1. ar akuz. ‘norāda virzībā sasniedzamu vietu, objektu’, piemēram, iet uz skolu, braukt uz Latviju;
2. ar akuz. ‘norāda kustības, darbības virzienu’, piemēram, iet uz priekšu;
3. ar ģen. ‘norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots; norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris’, piemēram, vāze ir uz galda, atrasties uz laukuma, gulēt uz muguras.
Pēc prievārda uz nozīmēm secināms:
ja norāda tikai virzienu (no punkta A uz punktu B), tad uz ko?, piemēram, viņš dodas uz skatuvi;
ja norāda, ka atrodas (ir) kam virsū, tad uz kā?, piemēram, viņš atrodas uz skatuves.
Tāpēc koncerta vadītājam vajadzētu lūgt viesi (mākslinieku) uz skatuves, ja viņš vēlas, lai šī persona atrodas uz tās.

Pareizas ir abas frāzes – gan noteic, ka [..], gan [no]saka, ka [..].

Iespējams, runātāji no frāzes nosaka, ka [..] vairās sekojošā palīgteikuma dēļ, lai neveidotos enklīze (vārda piesliešanās (runas plūsmā) iepriekšējam vārdam akcenta ziņā). No enklīzes var  izvairīties, saikļa ka vietā lietojot kolu, piemēram, likums nosaka: [..].
Teikt – ‘runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt’. Vārdnīcas norāda, ka darbības vārda teikt tagadnes formas teicu un teic parasti nelieto.
Darbības vārda tagadnes formas vairāk dzirdētas dziesmu tekstos un daiļliteratūras stilā, piemēram, „Teici to stundu, to brīdi”, „Teic, kur zeme skaistākā”.
Taču pēdējā laikā frāze noteic, ka [..] kļūst arvien populārāka un arvien biežāk tiek lietota sinonīmiski ar frāzi nosaka, ka [..].
Pašlaik nav pamata uzskatīt, ka viena frāze būtu vairāk vēlama nekā otra.

Latviešu valodā var lietot abus vārdus – gan ardievas, gan ardievu, taču tie ir atšķirīgu vārdšķiru vārdi.

Izsauksmes vārdu ardievu [ar·dievu] lieto kā pieklājības teicienu atsveicinoties, piemēram, Ardievu, Spīdola [..] (Rainis), vai saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.), piemēram, Tiklīdz būs vajadzīgs izšķirošs vārds, tad ardievu labie solījumi.
Savukārt lietvārds daudzskaitlinieks ardievas tiek lietots kā sveiciens šķiroties, atvadoties, piemēram, māt ardievas, teikt ardievas aizbraucējiem.
Tātad: Ardievu, papīr! vai [Saku] ardievas papīram.