Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Svētku, atceres un citas atzīmējamās dienas regulē likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Šobrīd svētku dienu nosaukumos pirmais vārds aiz viena vai vairākiem īpašvārdiem tiek rakstīts ar lielo sākumburtu:
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena,
Latvijas Republikas Proklamēšanas diena.
Savukārt atceres un atzīmējamo dienu nosaukumos šis komponents parasti rakstīts ar mazo sākumburtu:
Latvijas Republikas okupācijas diena,
Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas diena.

Līdzīgos nosaukumos vienveidības dēļ būtu piemērojams viens princips, taču šobrīd ieteicams ievērot normatīvajos aktos ieteikto lielo sākumburtu lietojumu.

Tīksme ir ‘emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums’. Savukārt ‘tāds, kas izraisa tīksmi; tāds, kurā izpaužas tīksme’ ir tīksms vai tīksmīgs.

Vārds tīksme atvasināts no darbības vārda tikt. Tas ir 19. gadsimta beigu jaunvārds, kas darināts pēc vārda līksme parauga. No tā arī atvasinājumi tīksms, tīksmīgs, tīksmot, tīksmināt(ies).

No krievu valodas aizgūtie īpašības vārdi mazskaitlīgs (krievu малочисленный) un daudzskaitlīgs (krievu многочисленный), arī apstākļa vārdi mazskaitlīgi un daudzskaitlīgi, ir kalki, to morfoloģiskā struktūra veidota pēc krievu valodas parauga, burtiski pārtulkojot vārdu sastāvdaļas (šajā gadījumā darināts saliktenis, kā arī izmantots afikss -īg-). Valodas praksē šie vārdi sastopami it bieži (vārds daudzskaitlīgs pat atrodams Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā), tomēr tos nebūtu ieteicams lietot latviešu literārajā valodā, jo pastāv citas, krietni veiksmīgākas izteiksmes iespējas:
nevis laukumā bija daudzskaitlīgs pūlis, bet laukumā bija liels pūlis;
nevis personāls ir daudzskaitlīgs, bet ir daudz darbinieku, personāls ir apjomīgs;
nevis mantojums ir mazskaitlīgs, bet mantojums ir neliels;
nevis mazskaitlīgs loms, bet mazs loms.

Nosaukums „Prāta vētra” ir simboliskais nosaukums, kurā ar lielo sākumburtu rakstāms tikai pirmais vārds. Vārda vētra rakstījumam ar lielo sākumburtu nav pamata.
Lielo sākumburtu pārspīlējums nosaukumos, iespējams, radies citu valodu ietekmē.

Saliktā pakārtotā teikumā gala pieturzīmi nosaka virsteikuma komunikatīvais tips (jeb komunikatīvā modalitāte).
Ja virsteikumam piemīt stāstījuma komunikatīvā funkcija, tad salikta pakārtota teikuma beigās ir liekams punkts.
Es domāju, kurp mēs varētu doties brīvdienās.
Jānis vaicāja, ko Anna ēdīs brokastīs.

Ja virsteikuma komunikatīvais tips ir jautājums, tad salikta pakārtota teikuma beigās ir liekama jautājuma zīme.
Kā rīkoties, ja mājās ieperinājušās žurkas?
Vai jūs zinājāt, ka krokodili un aligatori ir ļoti atšķirīgi dzīvnieki?

Ja virsteikuma komunikatīvais nolūks ir pavēle, brīdinājums, mudinājums u. tml., tad salikta pakārtota teikuma beigās  ir liekama izsaukuma zīme.
Ejiet prom, ja nevēlaties klausīties pārmetumus!
Neatgriezieties, kamēr nebūsit visu padarījuši!