Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Tā kā teikuma priekšmets Amerikas Savienotās Valstis ir daudzskaitlī, divdabja forma izteicējā ir saskaņojama ar skaitli, kurā lietots teikuma priekšmets, proti, lietojama daudzskaitļa forma parakstījušas.

Saliktā pakārtotā teikumā gala pieturzīmi nosaka virsteikuma komunikatīvais tips (jeb komunikatīvā modalitāte).
Ja virsteikumam piemīt stāstījuma komunikatīvā funkcija, tad salikta pakārtota teikuma beigās ir liekams punkts.
Es domāju, kurp mēs varētu doties brīvdienās.
Jānis vaicāja, ko Anna ēdīs brokastīs.

Ja virsteikuma komunikatīvais tips ir jautājums, tad salikta pakārtota teikuma beigās ir liekama jautājuma zīme.
Kā rīkoties, ja mājās ieperinājušās žurkas?
Vai jūs zinājāt, ka krokodili un aligatori ir ļoti atšķirīgi dzīvnieki?

Ja virsteikuma komunikatīvais nolūks ir pavēle, brīdinājums, mudinājums u. tml., tad salikta pakārtota teikuma beigās  ir liekama izsaukuma zīme.
Ejiet prom, ja nevēlaties klausīties pārmetumus!
Neatgriezieties, kamēr nebūsit visu padarījuši!

Nosaukums „Prāta vētra” ir simboliskais nosaukums, kurā ar lielo sākumburtu rakstāms tikai pirmais vārds. Vārda vētra rakstījumam ar lielo sākumburtu nav pamata.
Lielo sākumburtu pārspīlējums nosaukumos, iespējams, radies citu valodu ietekmē.

Partikula nē noliedz izteikumā pausto domu, un tā parasti lietojama, noliedzot iepriekš izteiktu pieņēmumu vai atbildot noliedzoši uz vispārējo jautājumu:
- Vai drīz iesim?
- Nē, man vēl daudz darāmā;
Tas laikam Andris. Nē, nav vis viņš.
Partikula ne noliedz kādu konkrētu vārdu teikumā vai aizstāj noliegtu predikātu (izteicēju):
Viņa ne ar vienu nesarunājas. Pat ar māti ne [nesarunājas];
Jānim patīk kriminālromāni, bet Annai ne [nepatīk];
Ticiet vai ne [neticiet] – ir pienākusi vasara!

Valentīna Skujiņa saka: „Rakstot vēstuli, latviešiem ir parasts tu un jūs attiecinājumā uz adresātu, t. i., personu, kurai tiek adresēta vēstule, rakstīt ar lielo sākumburtu (atšķirībā no angļu valodas, kur you rakstībā šāda paraduma nav).  Lielais sākumburts apliecina cieņu pret vēstules adresātu.” (Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga :  Zvaigzne ABC, 1999, 78. lpp.)

Stingri noteiktu normu, kā rakstīt tu un jūs citos dokumentos, izņemot lietišķo saraksti, latviešu valodā nav. Varētu teikt, ka tā ir savstarpēja vienošanās.
Ja jūs attiecināts uz vairākām personām (Kolēģi, jūs esat lieliski!), tas ar lielo sākumburtu nav rakstāms.

Ja tu vai jūs tiek lietots reklāmas tekstā, tad reklāmas veidotājs var rīkoties dažādi:
1)      lietot jūs, uzrunājot vairākas personas, un rakstīt ar mazo sākumburtu, jo rakstījumam ar lielo sākumburtu nav nekāda pamata;
2)      lietot tu vai jūs, uzrunājot vienu personu, un rakstīt to ar mazo sākumburtu, jo reklāmā nevēršas ne pie vienas konkrētas personas, tu vai jūs lietots vispārinātā nozīmē;
3)      lietot tu vai jūs, uzrunājot vienu personu, un rakstīt to ar lielo sākumburtu, jo reklāmā pausta personīga attieksme pret katru klientu, reklāma uztverama kā sava veida vēstule klientam.