Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Angļu īpašvārdu atveides noteikumos norādīts turpmākais.
„Angļu [æ] skaņa, kas ortogrāfiski ir izteikta ar a, atveidojama latviešu valodā ar e.
Accrington         ['ækriŋtən]         Ekringtona
Bradford             ['brædfəd]          Bredforda
Canna                  ['kænə]               Kena
Caxton                ['kækstən] pv     Kekstons

Iespējams arī izdarīt atkāpi un skaņu [æ] atveidot nevis ar e, bet ar a pēc angļu ortogrāfijas, sekojot latviešu valodas tradīcijai, ja tā ir vārda sākumā un it sevišķi, ja tai angļu valodā nav primārā uzsvara.
Adolph                ['ædɑlf]               Edolfs, Ādolfs
Alexander           [ˌæligˈzɑːndə]    Eligsānders, Aleksanders
Hamilton            ['hæmilt(ə)n]     Hemiltons, Hamiltons” (Sk. Ahero, A. Angļu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga : Zinātne, 2006, 34. lpp.)

Latviešu valodā visai bieži atveidē sastopams tieši a, nevis e, piemēram, Harijs (nevis Herijs) Poters (Harry Potter), Sallija (nevis Selija) Hokinsa (Sally Hawkins), Bens Afleks (nevis Efleks) (Ben Affleck).

Tai pašā laikā ir tādi īpašvārdi, kuros atveidē a un e konkurē, piemēram, Alans vai Elans Rikmens (Alan Rickman), Kalvins vai Kelvins Hariss (Calvin Harris), Ričards Hamonds vai Hemonds (Richard Hammond).

Atveide ar a personvārdos ieteikta 2004. gada 2. marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”. Minētie noteikumi paredz turpmāko.
„91. Angļu valodas patskaņu atveidē ievēro šādus nosacījumus:
91.2. ņemot vērā, ka angļu valodā izruna atšķiras no rakstības un patskaņa izruna atkarīga no tā novietojuma, precīzai vārda atveidei konstatē attiecīgā vārda izrunu. Patskaņus atveido atbilstoši to izrunai:
91.2.7. [æ] – a:
Alan – Alans
Alison – Alisons, Alisone”

Argumenti atrodami abām atveidēm, ne velti arī šie atveides varianti konkurē jau gadu desmitiem.
 

Lai gan angļu valodā rakstīto uzvārdu Harris iespējams atveidot gan Heriss, Herisa, gan Hariss, Harisa, jāņem vērā, ka latviešu valodā tiek izrunāts šaurais [e], ja nākamajā zilbē seko šaurinātājs patskanis i (celis, šerijs), tādējādi attālinot to no angļu [æ] izrunas.
Līdz ar to personvārdus Kamala Harris latviešu valodā ieteicams atveidot Kamala Harisa.

Vārda personalitāte lietojums ar nozīmi ‘personība’, visticamāk, skaidrojams ar angļu valodas ietekmi (angļu val. personality – ‘personība’). Tiesa gan, aizguvums sākotnēji, domājams, ienācis no vācu valodas vārda Personalität, un vēl 20. gs. 30. gados arī ir sastopams ar šādu nozīmi. Nu tas latviešu valodā atgriezies, taču mūsdienās nebūtu vēlams ar vārdu personalitāte aizstāt vārdu personība, kas savukārt latviešu valodā sastopams jau vismaz kopš 19. gadsimta 70. gadiem.

Vairākvārdu (vismaz trīs vārdu) iestāžu un struktūrvienību nosaukumos, kurus ievada īpašvārds (personvārds, vietvārds), ar lielo sākumburtu rakstāms arī nākamais vārds aiz tā:

Vārds otēt apzīmē kādas virsmas noklāšanu ar eļļu, krāsu u.tml., izmantojot otu:
otēt durvju aplodas ar pernicu;
uz lādes otēts kāzu gads;
plauktos sarindoti otēti šķīvji.
Mūsdienās vārds otēt lietots retāk, tomēr tas atrodams arī jaunākajās latviešu valodas vārdnīcās, piemēram, viensējuma „Latviešu valodas vārdnīcā” un „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”, kā arī „Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.

Divdabis -ot, tāpat kā apstākļa vārds, norāda uz galvenās darbības vai norises situāciju, veidu, laiku, iemeslu, nolūku, nosacījumu u. tml. pazīmēm:
sal. Es skriešus [kā?] devos mājās un Es skrienot [kā?] devos mājās.
 
Arī divdabja teicieni ar divdabi -ot centrā paskaidro, papildina izteikuma pamata darbību (tas ir, darbību, kas izteikta ar izteicēju), nereti norādot arī uz šo darbību vienlaicīgumu:
Es, ātri skrienot, devos mājās.
 
Pēdējā laikā latviešu valodā ir vērojams divdabja -ot pārdaudzums, ko, ļoti iespējams, veicinājusi šī – vienlaicīguma – pazīme. Tomēr ir jāievēro, ka gan ar divdabi, gan ar izteicēju nosauktajai darbībai ir viens darītājs.
Izteikumā Jānis svilpojot iet pa ielu tiek nosauktas divas darbības, ko veic viens un tas pats darītājs: Jānis svilpo; Jānis iet.

Ja darītājs ir cits, tad tas blakus divdabim tiek arī nosaukts, un veidojas tā sauktās absolūtā datīva konstrukcijas.
Izteikumā Saulei sildot, Jānis iet pa ielu ir divi darītāji un divas darbības: Saule silda; Jānis iet.

Tātad, ja netiek nosaukts cits darītājs datīvā, divdabis ar -ot attiecināms tikai uz to pašu darītāju, kas veic ar izteicēju izteikto darbību.

Teikumos Atgadījusies kļūda, mēģinot atslēgt glabātavu un Radusies kļūda, nolasot kvadrātkodu formāli veidojas divdabja teiciens, taču pati teikumu izveide, divdabju lietojums tajos ir aplams.
Atgadījusies kļūda, mēģinot atslēgt glabātavu (= kļūda ir atgadījusies; kļūda ir mēģinājusi atslēgt glabātavu).
Radusies kļūda, nolasot kvadrātkodu (= kļūda ir radusies; kļūda ir nolasījusi kvadrātkodu).

     Šādos gadījumos teikumi būtu pārveidojami.
1. Teikums veidojams tā, lai divdabja teicienam ar pārējo teikumu veidotos pareizas gramatiskās attieksmes.
Atgadījusies kļūda, sistēmai mēģinot atslēgt glabātavu.
Radusies kļūda, programmai nolasot kvadrātkodu.

2. Teikums veidojams bez divdabja.
Atgadījusies kļūda mēģinājumā atslēgt glabātavu.
Radusies kļūda kvadrātkoda nolasīšanā.
     
Šādu konstrukciju kļūst aizvien vairāk, iespējams, tāpēc, ka tās ir īsas, kompaktas un tiek realizēta divdabja svarīgā pazīme – vienlaicīgums. Turklāt divdabis -ot ir visbiežākā izvēle angļu valodas darbības vārda formas -ing (locking, reading) tulkojumos.

Ir vērojamas pārmaiņas teikumu gramatiskajā izveidē latviešu valodā, kas diemžēl nereti veicina izteiksmes neskaidrību un pārprotamību.

(Sal., piemēram, gadījumus, kad tiek nosaukts darbību secīgums, nevis vienlaicīgums: Atlaižot aktierus, es stipri piedzēros (= aktieru atlaišanas laikā es stipri piedzēros. Izteikumā ir secīgas darbības, nevis vienlaicīgas, tāpēc labāk: Atlaidis aktierus, es stipri piedzēros.)