Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir: izmēzt istabu.

Darbības vārdā izmēzt notiek pozicionāla skaņu pārmaiņa – asimilācija balsīguma ziņā. Balsīgais troksnenis z nebalsīgā t priekšā izrunājot kļūst nebalsīgs, proti, izrunājam un dzirdam [izmēst], tāpēc nereti šo darbības vārdu rakstām kļūdaini. Līdzīgas kļūdas sastopamas arī citu darbības vārdu nenoteiksmes formu rakstībā: birzt, grauzt, lūzt u. c.

Pareizi ir abējādi: man liekas, ka šodien būs jauks laiks un man šķiet, ka šodien būs jauks laiks.

Vārds likties ir daudznozīmīgs. Likties piemīt nozīme 'gulties', piemēram, es liekos uz dīvāna; 'strauji gāzties, mesties', piemēram, viņš likās uz ledus un sasitās.

Vārdam piemīt arī pavisam citas nozīmes, piemēram: 'radīt priekšstatu, ka piemīt kāda īpašība, pazīme', piemēram, viņš liekas dusmīgs. Tikai 3. personas formā liekas lieto ar nozīmi 'rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam', piemēram, mums liekas, viņi nebrauks šurp. Tāpat to šādā formā lieto modāla vārda nozīmē, piešķirot izteikumam šķietamības nokrāsu, piemēram, Jānis, liekas, bija ieradies jau vakar. Šajās nozīmēs vārdi likties un šķist ir sinonīmi:
Marta liekas priecīga un Marta šķiet priecīga;
man liekas, Gunta drīz būs klāt un man šķiet, Gunta drīz būs klāt;
Jānis, liekas, visu labi saprata un Jānis, šķiet, visu labi saprata.

Komatu var nelikt: Ko klusē kā mēli norijis?

Ja salīdzinātāja daļa ir izteikta ar pagātnes darāmās kārtas divdabi ar izskaņu -is, -usi, šādam divdabim var būt gan darbības vārda daba, gan adjektīva daba.
1. Ja šis divdabis ir lietots pabeigtās tagadnes vai pabeigtās pagātnes personas formas nozīmē, tam ir tīra darbības vārda daba un predikatīva funkcija, tātad šāda salīdzinātāja daļa veido palīgteikumu un kā priekšā liekams komats: viss būs, kā bijis; Jānis turpina, kā sācis.
2. Ja divdabim ir vairāk adjektīva daba un tam ir dubultlocekļa funkcijas, pirms kā komatu neliek: nogurums pagaisa kā nebijis; Anna stāvēja kā sastingusi.

Komatu pirms kā neliek tad, ja adjektīviskais divdabis lietots frazeoloģismā: viņš klusēja kā ūdeni mutē ieņēmis; ierēdņi strādā kā maizes neēduši; Laura pazuda kā ūdenī iekritusi.
No sintakses viedokļa šādos izteikumos veidojas palīgteikums, tāpēc kā priekšā komatu drīkst likt, un tā nebūtu uzskatāma par interpunkcijas kļūdu.

Pareizi ir: 5  °C.

Grādu apzīmēšanai lietojams simbols ° bez atstarpes aiz skaitļa, piemēram, 90° leņķis; šodien ārā ir +10°.
Savukārt Celsija grāda apzīmējums ir °C, Fārenheita grāda apzīmējums ir °F. Rakstot temperatūras mērījumu kopā ar skalas nosaukumu, aiz skaitļa liekama saistītā atstarpe (Ctlr + Shift + atstarpes taustiņš) un tad – Celsija vai Fārenheita grāda apzīmējums: +10  °C; +50  °F.

Temperatūras mērījuma pierakstā nebūtu korekti ar atstarpi atdalīt tikai skalas apzīmējumu, proti, +10°  C vai +50°  F. Jāatceras, ka apzīmējam nevis skalu vien, bet grādu šai skalā:  +10  °C vai +50  °F.

Pareizi ir ūnikums.

Pareizrakstības normai atbilstošs ir rakstījums ūnikums.
Par ūnikumu sauc tādu priekšmetu, parādību u.tml., kas pēc kādām īpašībām, pazīmēm ir vienīgais, piemēram, pieci tīģerēni vienā metienā ir ūnikums; ābeles ziedēšana septembrī ir ūnikums.

Latvijas Universitātes klasisko valodu speciāliste Dr. philol. Ilze Rūmniece norāda, ka oriģinālā (klasiskajā latīņu valodā) vārds ūnus (ar nozīmi 'viens') rakstāms un izrunājams ar garu patskani, tāpēc arī tā atvasinājums latviešu valodā rakstāms ar garo sākuma patskani.
Savukārt citos atvasinājumos sākuma patskanis ir īss: unikalitāte, unikāls, unikālums.