Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārds pašreiz darināts no vārdiem [šajā] pašā reizē. Valodas praksē bieži sastopamais aplamais vārds patreiz, iespējams, radies kontaminācijā* no vārdiem patlaban un pašreiz. Latviešu literārajā valodā lietojams vārds pašreiz.

*Kontaminācija ir valodas vienību mijiedarbība (piemēram, formu, tuvu nozīmju dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība.

Ar lielo sākumburtu ieteicams rakstīt pirmo vārdu: Lielā piektdiena.

Reliģiskajā sfērā lielākā daļa terminu ir rakstāmi ar lielajiem sākumburtiem: Vecā Derība, Svētais Krēsls. Kalendārā atrodam arī nosaukumu Lielā Piektdiena, un šāds rakstījums arī ilgstoši ir ticis atbalstīts.
Tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija ir ieteikusi ar lielo sākumburtu rakstīt tikai pirmo vārdu: Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena.

Priedēklis vis- tādos vārdos kā vispasaules, Vislatvijas ir lieks, jo vispasaules izsaka to pašu, ko pasaules, Vislatvijas – to pašu, ko Latvijas. Atvasinājumi radušies krievu valodas ietekmē (sal. krievu всемирный, вселатвийский) un vairākās latviešu valodas vārdnīcās ir atrodami bez norādēm uz nozīmes ierobežojumiem, tomēr labā, koptā latviešu valodā šādi darinājumi nav vēlami.
Jāpiebilst, ka terminos sastopams vārds Viseiropas: Viseiropas metadati, Viseiropas zemes radio peidžeru sistēma utt.

Latviešu valodā ir pārejoši (transitīvi) un nepārejoši (intransitīvi) darbības vārdi. Pārejoši darbības vārdi nosauc darbību, kas vērsta uz objektu akuzatīvā (jautājums Ko?) bez prievārda, piemēram:
lasīt grāmatu;
redzēt māju;
zīmēt portretu.
Nepārejoši darbības vārdi nosauc darbību, kas nav vērsta uz objektu akuzatīvā:
gulēt;
priecāties;
sazināties.

Arī darbības vārds komunicēt ir nepārejošs darbības vārds, tātad ar to nevajadzētu lietot kādu objektu akuzatīvā:
nevis komunicēt informāciju, bet informēt, sniegt informāciju;
nevis komunicēt pētījuma rezultātus, bet izplatīt pētījuma rezultātus, nodot pētījuma rezultātus;
nevis komunicēt uzņēmuma zīmolu, bet reklamēt zīmolu, vēstīt par zīmolu.