Valodas konsultācijas

Vai atstarpes ( iekavās) lietotas pareizi?

Jautājums

Vai atstarpes ( iekavās) lietotas pareizi?

Atbilde

Starp iekavām (piemēram, apaļajām) un tajās iekļauto tekstu nav atstarpes.

Atstarpe ir lietojama aiz vairākām pieturzīmēm, piemēram, tiek lietota atstarpe aiz komata, punkta, kola utt. Jāatceras, ka atstarpi nelieto aiz atverošās iekavas un pirms aizverošās iekavas.

Avoti

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 387.–389. lpp.
Interpunkcija. Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmata

Lingvistiskās tēmas

Iekavas

Kā latviešu valodā sauc Guaicwood un Petitgrain ēteriskās eļļas?

Jautājums

Kā latviešu valodā sauc Guaicwood un Petitgrain ēteriskās eļļas?

Atbilde

Guaicwood ir gvajaka koka ēteriskā eļļa, kas tiek izmantota kosmētikā. Petitgrain ir sīkgraudu (iespējams, kādu konkrētu graudu) ēteriskā eļļa.

Lingvistiskās tēmas

Vārdu saskaņošana Termini

Izstāde būs skatāma Jēkabpilī 11.–22. jūnijam vai 11.–22. jūnijā?

Jautājums

Izstāde būs skatāma Jēkabpilī 11.–22. jūnijam vai 11.–22. jūnijā?

Atbilde

Izstāde būs skatāma Jēkabpilī 11.–22. jūnijā.

Starp skaitļiem izlaista prievārda līdz vietā lieto vienotājdomuzīmi (domuzīmi bez atstarpēm abās pusēs):
Edmons de Gonkūrs (1822–1896);
komandā ir 7–9 gadus veci bērni.
Pierakstot datumus ar prievārdiem no un līdz, lietojams datīvs:
izstāde skatāma Jēkabilī no 11. līdz 22. jūnijam (piemērs tā arī lasāms: .. Jēkabpilī no vienpadsmitā līdz divdesmit otrajam jūnijam);
Pierakstot datumus ar vienotājdomuzīmi, lietojams lokatīvs:
izstāde skatāma Jēkabpilī 11.–22. jūnijā (piemērs lasāms: .. Jēkabpilī vienpadsmitajā līdz divdesmit otrajā jūnijā).
Jāpiebilst, ka prievārds no nav lietojams viens pats: ar prievārdu no allaž lietojams prievārds līdz.

Avoti

Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 90. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 217.–218. lpp.
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 384.–385. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Datīvs Lokatīvs Vienotājdomuzīme Datuma pieraksts Datīvs Lokatīvs

Nu, ko tu gudro jaunu kalendāru? – ko nozīmē frazeoloģisms gudrot jaunu kalendāru?

Jautājums

Nu, ko tu gudro jaunu kalendāru? – ko nozīmē frazeoloģisms gudrot jaunu kalendāru?

Atbilde

Gudrot jaunu kalendāru nozīmē 'lieki prātot'.

Šāds frazeoloģisms sastopams periodikā, un tas fiksēts arī Latviešu frazeoloģijas vārdnīcā kā sarunvalodā sastopams frazeoloģisms ar ironisku nokrāsu.

Piemēram:
.. Nu, ko tu gudro jaunu kalendāru? Kas Liepiņu Kristinei vainas? Iznesīga meita, kaut ar pamatskolu, bet izskatās akurāt kā ģimnaziju beigusi! (Aizsargs, Nr. 12, 01.12.1933.)
– Negudro jaunu kalendāru, bet iedzer! – Ēriks mudināja. (Lācis, V. Kopoti raksti, VIII sējums. Rīga, Liesma, 1973, 115. lpp.)

Avoti

Laua, A., Ezeriņa, A., Veinberga, S. Latviešu frazeoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 2000, 499. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Frazeoloģismi Ironiskais stils

Mārtiņos mēdz ēst ēdienu, kuru apvidvārdā sauc spudiņš. Kas tas ir?

Jautājums

Mārtiņos mēdz ēst ēdienu, kuru apvidvārdā sauc spudiņš. Kas tas ir?

Atbilde

Spudiņš ir aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas.

Spudiņš, arī spudiņi, skudiņi, spudas ir aukstā gaļa, ko „vāra no lopu iekšām, kājām un galvas, tā, ka gaļa no kauliem atlobāma, pēc kam to sakapā un pa otru reizi vāra, kamēr paliek bieza. Pēc vārīšanas gaļu noliek vēsā vietā, lai sarecē. Tādu sarecējušu virumu Kuldīgas apkārtnē sauc par drebeni jeb drebeņu zupu. Vecumniekos to vārīja no kumosos sagriezta govs vidus, kuram otrreiz vārot pielika klāt kartupeļus. Odzienā tos sauc par skudiņiem un vāra no aitu vai cūku kājām, galvas un zarnām. (..) Madlienā spudiņus pagatavo no novārītiem, sašķaidītiem kartupeļiem un sakasītām siļķēm, ko sajauktus pannā izcep”. (Dienas Lapa, 1891, 4)

Mārtiņos līdzīgi ēdieni tika celti galdā dažādos reģionos. Atšķīrās gan to sastāvdaļas, gan nosaukumi, piemēram: drebene, galerts, kopķēzis, kvašeline, recenis, studinis, šilts, trīcekls, zilcs.

Avoti

Kursīte, J. Virtuves vārdene. Rīga : Rundas, 2012, 785.–786. lpp.
Latviešu valodas vārdnīcu serveris: spudiņš
Mīlenbahs. K. K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca = Lettisch-deutsches Wörterbuch / rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. I–IV sēj. Rīga : Izglītības ministrija; Kultūras fonds, 1923, 1028. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Apvidvārdi

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze