Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir ehinācija.

Kādreiz latviešu valodā ir pieļauts lietot defisi, lai savienotu simbola nozīmē lietotu burtu vai skaitli ar salikteņa pamatdaļu, ko patstāvīgi nelieto, piemēram, 60-gadīgs cilvēks, 9-procentīgs etiķis. Šāds ieteikums atrodams arī Valentīnas Skujiņas darbā „Latviešu valoda lietišķajos rakstos”. Tomēr no mūsdienu latviešu valodas viedokļa šāds rakstījums nebūtu atbalstāms. Labāk rakstīt salikteņus vai veidot vārdkopas: sešdesmitgadīgs cilvēks, sešdesmit gadus vecs cilvēks, deviņprocentīgs etiķis, 9 % etiķis.

Priekšvārds Renārs lokāms pēc 1. deklinācijas parauga (lietvārds, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s, piemēram, gandrs, peņuārs), un priekšvārds Andris lokāms pēc 2. deklinācijas parauga (lietvārds, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -is, piemēram, biķeris, cekuldūkuris, džemperis).
 

Īpašvārdi, proti, uzvārdi Akmens, Rudens, lokāmi tāpat kā sugas vārdi akmens, rudens.
Tie ir vieni no 2. deklinācijas lietvārdiem, kam nominatīvā un ģenitīvā ir galotne -s (akmens, asmens, mēness, rudens, ūdens, zibens), taču pārējās locījumu formas ir tādas pašas kā citiem 2. deklinācijas lietvārdiem ar galotni -is nominatīvā. Tātad personvārdi Renārs Akmens un Andris Rudens lokāmi šādi.
 

Vārds abonements aizgūts no franču vārda abonnement, un tas rakstāms ar patskani e: abonements. Valodas praksē vārdu reizumis raksta ar patskani a (abonaments) vai o (abonoments) vārda vidū. Kļūda rakstībā, visticamāk, rodas, jo zilbe nav uzsvērta un patskanis nav skaidri dzirdams.