Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Paušāla apdrošināšana – ‘apdrošināšana, kur apdrošina nevis attiecībā uz katru atsevišķu risku, bet gan attiecībā uz visiem riska veidiem un par vienu kopēju summu’.

Paušāls – ‘kopējs, summārs; tāds, kas sarēķināts kopā’.  

Šeit lietojama vienotājdomuzīme: Molotova–Ribentropa pakts.

Uzvārdi Molotovs un Ribentrops neveido dubultuzvārdu, bet nosauc divas vēsturiskas personas, kas parakstījušas dokumentu, tāpēc starp uzvārdiem lietojama vienotājdomuzīme: Molotova–Ribentropa pakts. Vienotājdomuzīmi lieto starp tādu personu uzvārdiem, kuri kopīgi ir kāda izgudrojuma, likuma, literāra darba u. c. autori.

Valentīna Skujiņa saka: „Rakstot vēstuli, latviešiem ir parasts tu un jūs attiecinājumā uz adresātu, t. i., personu, kurai tiek adresēta vēstule, rakstīt ar lielo sākumburtu (atšķirībā no angļu valodas, kur you rakstībā šāda paraduma nav).  Lielais sākumburts apliecina cieņu pret vēstules adresātu.” (Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga :  Zvaigzne ABC, 1999, 78. lpp.)

Stingri noteiktu normu, kā rakstīt tu un jūs citos dokumentos, izņemot lietišķo saraksti, latviešu valodā nav. Varētu teikt, ka tā ir savstarpēja vienošanās.
Ja jūs attiecināts uz vairākām personām (Kolēģi, jūs esat lieliski!), tas ar lielo sākumburtu nav rakstāms.

Ja tu vai jūs tiek lietots reklāmas tekstā, tad reklāmas veidotājs var rīkoties dažādi:
1)      lietot jūs, uzrunājot vairākas personas, un rakstīt ar mazo sākumburtu, jo rakstījumam ar lielo sākumburtu nav nekāda pamata;
2)      lietot tu vai jūs, uzrunājot vienu personu, un rakstīt to ar mazo sākumburtu, jo reklāmā nevēršas ne pie vienas konkrētas personas, tu vai jūs lietots vispārinātā nozīmē;
3)      lietot tu vai jūs, uzrunājot vienu personu, un rakstīt to ar lielo sākumburtu, jo reklāmā pausta personīga attieksme pret katru klientu, reklāma uztverama kā sava veida vēstule klientam.

Pareizi ir: mēs šodien vēlējam domi.

Darbības vārda vēlēt locīšana atkarīga no tā nozīmes.
Darbības vārds vēlēt lokāms pēc II konjugācijas darbības vārdu parauga (kā spēlēt) ar nozīmi ‘vēlēt amatpersonu’: es vēlēju deputātus, tu vēlē Saeimu, viņš vēlē domi, mēs vēlējam direktoru, jūs vēlējat padomi.
Darbības vārds vēlēt lokāms pēc III konjugācijas darbības vārdu parauga (kā pavēlēt) ar nozīmi ‘vēlēt laimes’: es vēlu veiksmi, tu vēli labas sekmes, viņš vēl priecīgus svētkus, mēs vēlam jauku vakaru, jūs vēlat daudz prieka.

Šāda krātuve ir panoptiks.

Vārds panoptiks aizgūts no grieķu valodas pan ar nozīmi ‘viss’ un optikos ar nozīmi ‘redzams’. Panoptiks var būt vaska figūru muzejs, piemēram, Hamburgas panoptiks. Tāpat par panoptiku, arī brīnumistabu dēvē neparastu, arī kuriozu objektu krātuvi (vācu val. Wunderkammer).

Vācu valodas avotos paralēli  nosaukumam Wunderkammer lietots arī nosaukums Kunstkammer, kurš latviešu valodā ir pazīstamāks un pārņemts kā aizguvums kunstkamera. Tas lietots arī, piemēram, „Enciklopēdiskajā vārdnīcā” (Rīga : Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991) ar skaidrojmu ‘vēsturisks nosaukums vēstures, mākslas, dabaszinātņu u. c. retumu kolekcijām un krātuvēm’.
Tomēr šis termins neatbilst latviešu valodas terminu veidošanas tradīcijām, kur cenšas izvairīties no ģermānismu aizgūšanas. Tā vietā piemērotāks būtu grieķu cilmes aizguvums panoptiks.