Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Apledojums ir ledus kārta, kas pārklāj kādu virsmu. Vārdnīcās šim vārdam atrodami dažādi sinonīmi, kā apgāle, gāle, ledusgāle, noledojums, atkala utt.

Vārdam atkala ir vairākas nozīmes.
‘1. Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.’
Nereti zemes un dažādu ķermeņu virspusē rodas nogulums gludas, caurspīdīgas ledus kārtas veidā, ko galvenokārt novēro vēja pusē. Šo parādību sauc par atkalu jeb apledojumu.
‘// Lietus, kas līst aukstā laikā un veido šādu apledojumu.’
..vējainā rītā, liepām kailos zarus nikni šmīkstinot un saltai atkalai līņājot, uzsēdināja veco Maldavu zirņu maisu vezumā un nošķūtēja uz Jelgavu.
‘2. Laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.’
Spēji uznākusi atkala ceļu padarīja glumu..
 

Gāle, arī ledusgāle, ir plāna ledus kārta, kas veidojas upē vai ezerā, par gāli mēdz dēvēt arī ledus kārtu, kura pārklāj sniegu:

Apledojumu uz asfalta sarunvalodā mēdz saukt par melno ledu (no angļu black ice). Literārajā valodā šī vārdu savienojuma vietā atkarībā no konteksta būtu ieteicams lietot vārdu apledojums vai atkala.

Vārds abonements aizgūts no franču vārda abonnement, un tas rakstāms ar patskani e: abonements. Valodas praksē vārdu reizumis raksta ar patskani a (abonaments) vai o (abonoments) vārda vidū. Kļūda rakstībā, visticamāk, rodas, jo zilbe nav uzsvērta un patskanis nav skaidri dzirdams.

Klints nosaukums ir aizgūts no vācu valodas. Loreleja Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā ir Reinas nimfa, kas ar savām dziesmām novirza kuģus no ceļa, lai tie sasistos pret klintīm.
Latvijas Lorelejas klints pazīstama arī ar nosaukumu Nāras (arī Nāru) klints. Vietējo iedzīvotāju valodā vairāk lietots nosaukums Velnatvars.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija iesaka lietot šādus terminus:
emoji – emocijtēls, emoticon – emocijzīme. (Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju biļetens Nr. 2, 2021. gada 12. novembris)

Par vārdu gliemezis kā salikteni no vārdiem gliemis un ezis liek domāt vārdu skaniskā līdzība, tomēr tas gluži neatbilst patiesībai un uzskatāms par tautas etimoloģiju*.

Lietvārda gliemezis pamatā ir senā indoeiropiešu sakne *gel- ‘apvelties, savelties pikā, kamolā; apaļš priekšmets’. No tās atvasināta sakne *glei- ‘lipt, ziest’, no kuras radusies austrumbaltu sakne *glie-. No pēdējās arī darināts latviešu valodas darbības vārds *gliet ‘lipt, ziest, gludināt’, no kā savukārt darbības vārds divdabja formā un īpašības vārds *gliets, glieds ‘gluds’. Ar šo sakni latviešu valodā sastopams apvidvārds glietēt ‘padarīt gludu (māla klonu)’.

No minētās saknes *glie- ar piedēkli -m- atvasināts īpašības vārds *gliems ‘lipīgs, gluds’, no kā darināts lietvārds gliema (apvidvārds) ‘gļotas’, piemēram, sliekas ar gliemām pārklātas, un darbības vārds gliemēt ‘tapt gļotainam, lipīgi glumam’, piemēram, zeme no slapjuma sāk gliemēt, sēnes jau gliemē. Ar šo sakni atvasināts arī lietvārds gliemis, kas sākotnēji nozīmējis ‘gļotainais, lipīgi glumais’. Šīs saknes atvasinājumu vidū ir arī tādi vārdi kā gliemene un gliemezis. (Sk. Endzelīns, Jānis. Nominālo celmu piedēkļi. Darbu izlase. IV sējums, 1. daļa. Rīga : Zinātne, 1981, 386.–416. lpp.; Karulis, Konstantīns. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. I sējums. Rīga : Avots, 1992, 300. lpp.)

Vārdā gliemezis sastopams senais līdzskaņu celma piedēklis -es-, kas laika gaitā pārveidojies par -ez- (šis piedēklis vērojams arī tādos vārdos kā debesis, mēness, tupesis ‘guba’, rubezis ‘robeža’ u. c.).
Savukārt -is ir vārda gliemezis galotne.

Tātad lietvārdu gliemezis veido:
-    sakne glie-, kas apzīmē kaut ko lipīgu, gludu, gļotainu un kas ir pamatā arī vārdiem gliemis, gliemene;
-    senie piedēkļi -m- un -ez-,
-    galotne -is.
 

*Tautas etimoloģija ir nezinātnisks vārda cilmes skaidrojums, kas pamatojas uz skaidrojamā vārda skanisku līdzību kādam etimoloģiski neradniecīgam vārdam, piemēram, tautas etimoloģija būtu skaidrojums, ka vārds mārrutks saistīts ar personvārdu Māra.