Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 101. lpp.

Pareizi ir krēms. Vārda krems latviešu valodā nav.

Vārdam krēms latviešu valodā ir vairākas nozīmes: 1. ‘putota saldā krējuma un dažādu piedevu stingra masa’. Piemēram, zemeņu krēms, rīsu krēms, garnēt torti ar krēmu; 2. kosmētiskā ziede. Piemēram, sejas krēms, roku krēms; 3. ‘ziede apavu kopšanai’. Piemēram, melnais apavu krēms, brūnais apavu krēms; 4. ‘liķierim līdzīgs pabiezs alkoholisks dzēriens’. Piemēram, dzert šokolādes krēmu.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 421. lpp.

• VVC LVEK 14.01.2015. sēdes protokola Nr. 39 2. §.

• Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 367.–368. lpp.

Lai norādītu, ka normatīvie akti ir spēkā, lietojams termins spēkā esība, nevis spēkā esamība, jo šai gadījumā nav runa par objektīvās realitātes un cilvēka apziņas sakarībām.

Lai novērstu terminoloģijā nevēlamo sinonīmiju un daudznozīmīgumu, LZA Terminoloģijas komisija 1990. gadā vārdus esamība un esība ir apstiprinājusi atšķirīgu terminu funkcijā: esamība – ‘matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas’; esība – ‘pastāvēšana, eksistence’, t.i., ja runa ir par to, ‘kas ir un kas nav’.

• Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 4. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 8. lpp.