Valodas konsultācijas

Raiva vai Raivja dārzs?

Jautājums

Raiva vai Raivja dārzs?

Atbilde

Pareizi ir Raivja dārzs.

Priekšvārdā Raivis ģenitīvā jābūt otrās deklinācijas lietvārdiem raksturīgajai mijai: Raivis → Raivja (v → vj). Pēc pašreizējās valodas normas līdzskaņu mijas nav divzilbju personvārdos, kuros galotnes -is priekšā ir līdzskaņi t vai d: Valdis – Valda, Uldis – Ulda, Rūdis – Rūda, Artis – Arta, Gatis – Gata. Garākos saliktos personvārdos mija var būt: Visvaldis – Visvalža/Visvalda, Tālivaldis – Tālivalža/Tālivalda.

Līdzskaņu mijas trūkums galvenokārt motivējams ar vēlmi novērst vārda nelabskaņu, kas mijas dēļ rodas, tomēr jāpiebilst, ka tādas ģenitīva formas kā Ulža vai Valža atbilst gramatiskajai sistēmai un būtu iespējamas arī paralēlformas.

Avoti

Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 359.–360. lpp.
Markus, D. Galvenās latviešu valodas pareizrunas jeb ortoepijas problēmas. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 137. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Locīšana Otrā deklinācija Ģenitīvs

Parmas vai parmas siers?

Jautājums

Parmas vai parmas siers?

Atbilde

Pareizi ir Parmas siers.

Ja siera šķirnes nosaukums saistīts ar kādu vietvārdu, tad tas rakstāms ar lielo sākumburtu, piemēram, Šveices siers, Parmas siers, Čedaras siers (Čedaras ciems). Ja siera nosaukumā ir tikai sugas vārdi, siera nosaukumu raksta ar mazo sākumburtu, piemēram, biezpiena siers, ķimeņu siers, zaļais siers.

Lingvistiskās tēmas

Apdzīvoto vietu nosaukumi Lielie sākumburti Pārtikas preču nosaukumi Īpašvārdi Vārdu saskaņošana

Bēru štrauss vai strauss?

Jautājums

Bēru štrauss vai strauss?

Atbilde

Abi vārdi – gan štrauss, gan strauss – ir atzīstami par barbarismiem, ko pareizā latviešu valodā nebūtu ieteicams lietot.

Latviešu valodā būtu jāsaka bēru pušķis. Vārdi štrauss un strauss ir aizgūti no vācu valodas (der Strauss ar nozīmi ‘pušķis’).

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Vārda etimoloģija Ģermānismi Sarunvaloda Stils un literārā norma

Valsts Mākslas muzejs vai Valsts mākslas muzejs?

Jautājums

Valsts Mākslas muzejs vai Valsts mākslas muzejs?

Atbilde

Pareizais muzeja nosaukuma rakstījums ir Valsts mākslas muzejs – tikai pirmais vārds Valsts ir rakstāms ar lielo sākumburtu.

Vārds valsts nav uzskatāms par īpašvārdu, tāpēc nākamais vārds pēc tā nav rakstāms ar lielo sākumburtu.

Avoti

Īpašvārdu rakstība. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 14. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Lielie sākumburti Īpašvārdi

Viņš zina vai zin?

Jautājums

Viņš zina vai zin?

Atbilde

Darbības vārda 3. personas pareizā forma ir zina.

Darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas darbības vārds tāpat kā darināt, ēdināt, kur 3. personā ir galotne -a, tātad darina, ēdina, zina. Sākotnēji zināt ir bijis trešās konjugācijas otrajā grupā, tātad locīts tāpat kā, piemēram, dziedāt – viņš dzied, raudāt – viņš raud, zināt – viņš zin. Šāds lietojums vēl sastopams sarunvalodā.
Pēc pašreizējām normām darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas izņēmums, kas lokāms tāpat kā, piemēram, darināt – viņš darina, ēdināt – viņš ēdina, zināt – viņš zina.
Vēl 20. gs. 80. gados par pieļaujamu tika atzīta arī darbības vārda saīsinātā forma zin – šāda forma kā retāk lietota ir fiksēta „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”. Taču jaunākajos avotos, piemēram, „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”, tā vairs netiek minēta. Arī „Latviešu valodas gramatikā” un „Latviešu literārās valodas morfoloģijā” norādīts, ka zināt lokāms pēc trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas parauga.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 643. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: zināt
Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 549. lpp.
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 107. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Galotne Trešā konjugācija Stils un literārā norma

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze