Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārds podkāsts ir aizguvums no angļu valodas.
Angļu valodā vārds podcast tika ieviests 2004. gadā kā tā sauktais portmanteau vārds jeb hibrīdvārds, proti, tas darināts no vārdiem iPod un broadcast. Uzskata, ka tas pirmo reizi lietots laikrakstā „The Guardian”.

Par podcast sauc periodiski izdotu raidījumu, kuru var lejupielādēt vai klausīties tiešsaistē. Sākotnēji šīs aplādes varēja klausīties tikai pārnēsājamā mūzikas atskaņotājā „iPod”.

Tolaik kompānija „Apple” bija izveidojusi atskaņotāju „iTunes”, kurā varēja atskaņot šīs aplādes – proti, ar citiem atskaņotājiem tās klausīties nebija iespējams.
Tātad no „iPod” ir vārddaļa pod-.
 

Terminoloģijas komisija 2007. gadā ir apstiprinājusi vairākas iespējamās angļu podcast atbilsmes latviešu valodā – podraide, podraidījums, aplāde, aplādes fails –, tomēr diskusijas par veiksmīgāko atbilsmi nebija rimušās, un 2020. gadā apstiprināts jauns termins: raidieraksts.

Vārds podraide tika piedāvāts pēc analoģijas ar vārdu pārraide: vārds broadcast pamatā nozīmē ‘radioraidījums’, ‘radiopārraide’. TV broadcast – ‘televīzijas pārraide’. Tātad vārddaļa angļu valodā -cast kā vārddaļa -raide latviešu valodā jau ir tikusi lietota.
 

Raidieraksts, aplāde jeb podraide ir raidījums, parasti sarunu raidījums, kurš ir klausāms (reizēm arī skatāms) internetā tiešsaistē vai arī atrodams kādā platformā un noklausāms (vai noskatāms) jebkad vēlāk pēc ieraksta. Aplādes var ievietot tādās platformās kā „Spotify”, „Apple Podcasts” un citās. Vairākas latviešu aplādes iespējams klausīties portālā delfi.lv, piemēram, „Delfi TV ar Jāni Domburu”, sportacentrs.com aplādi „Ārpus kadra”, aplādi „Karsts karsts” par jaunāko hiphopa mūzikā utt.

Pareizi ir ārkārtējā situācija.

Vārds ārkārtas pamata nozīmē ir ‘tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības’. Piemēram, darbā var būt ārkārtas sapulce (tā notiek ārpus ierastā sapulču laika), lidmašīna var veikt ārkārtas nosēšanos (ne tajā laikā, kad paredzēts grafikā).
Savukārt ārkārtējs pamatā nozīmē ‘pilnīgi neparasts, negaidīts’; arī ‘vēl nepiedzīvots’. Piemēram, pēkšņa politiķu interese par tautu pirmsvēlēšanu laikā nav nekas ārkārtējs, reģionā izsludināts 6 mēnešu ārkārtējais stāvoklis.
Tiesa, reizumis šos vārdus lieto kā sinonīmus (tostarp arī terminoloģijā), taču, runājot, piemēram, par situāciju, kad vīrusa izplatīšanās dēļ valstī ir neparasta, negaidīta situācija, mēs ieteiktu lietot vārdu ārkārtējs, kā tas darīts arī likumā „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli ” (likums pieņemts jau 2013. gadā) un Ministru kabineta rīkojumā  „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

Priekšvārdu pamatā ir grieķu priekšvārds Georgios, kas cēlies no grieķu vārda georgos ar nozīmi ‘zemkopis’.
Georgi, Jurģi un Juri vārda dienu svin 23. aprīlī. Šajā dienā neiekļauto vārdu vidū arī ir vairāki priekšvārdi, kuru izcelsme ir līdzīga:
Džordžs, Georgijs, Irži, Jurands, Juranta, Jureks, Jurgita, Jurijs, Jurika, Juriks, Jurita, Žoržs.   

Darbības vārda nenoteiksmes forma iepazīties atgādina trešās konjugācijas darbības vārdus, kā skatīties vai taustīties ar izskaņu -īties, kuriem vajadzības izteiksmē galotnē ir garais patskanis ā: jāskatās, jātaustās. Tomēr iepazīties ir 1. konjugācijas darbības vārds, tāpēc vajadzības izteiksmē ir īsais patskanis a: jāiepazīstas.

Īpatnēju latviešu uzvārdu grupu veido vācu cilmes uzvārdi, kas vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīvā beidzas ar izskaņu -aus, piemēram, Blaus, Pelkaus. Tiem atbilstošā sieviešu dzimtes uzvārda forma ir ar izskaņu -aua – Blaua, Pelkaua.