Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Nosaukums rakstāms šādi: Gaujas Nacionālais parks.

Vairākvārdu nosaukumos, kuros ir vārds centrālais, nacionālais, olimpiskais, pasaules, republikas, starptautiskais, tautas, valsts ar lielo sākumburtu raksta pirmo vārdu aiz īpašvārda (personvārda vai vietvārda), piemēram, Rīgas Centrālā bibliotēka, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Ventspils Olimpiskais centrs, Rēzeknes Tautas teātris, Latvijas Valsts standarts.
Tātad šāds princips ievērojams arī nacionālo parku nosaukumu pareizrakstībā: Gaujas Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks, Tingvetlira Nacionālais parks u. c.

Vārds podkāsts ir aizguvums no angļu valodas.
Angļu valodā vārds podcast tika ieviests 2004. gadā kā tā sauktais portmanteau vārds jeb hibrīdvārds, proti, tas darināts no vārdiem iPod un broadcast. Uzskata, ka tas pirmo reizi lietots laikrakstā „The Guardian”.

Par podcast sauc periodiski izdotu raidījumu, kuru var lejupielādēt vai klausīties tiešsaistē. Sākotnēji šīs aplādes varēja klausīties tikai pārnēsājamā mūzikas atskaņotājā „iPod”.

Tolaik kompānija „Apple” bija izveidojusi atskaņotāju „iTunes”, kurā varēja atskaņot šīs aplādes – proti, ar citiem atskaņotājiem tās klausīties nebija iespējams.
Tātad no „iPod” ir vārddaļa pod-.
 

Terminoloģijas komisija 2007. gadā ir apstiprinājusi vairākas iespējamās angļu podcast atbilsmes latviešu valodā – podraide, podraidījums, aplāde, aplādes fails –, tomēr diskusijas par veiksmīgāko atbilsmi nebija rimušās, un 2020. gadā apstiprināts jauns termins: raidieraksts.

Vārds podraide tika piedāvāts pēc analoģijas ar vārdu pārraide: vārds broadcast pamatā nozīmē ‘radioraidījums’, ‘radiopārraide’. TV broadcast – ‘televīzijas pārraide’. Tātad vārddaļa angļu valodā -cast kā vārddaļa -raide latviešu valodā jau ir tikusi lietota.
 

Raidieraksts, aplāde jeb podraide ir raidījums, parasti sarunu raidījums, kurš ir klausāms (reizēm arī skatāms) internetā tiešsaistē vai arī atrodams kādā platformā un noklausāms (vai noskatāms) jebkad vēlāk pēc ieraksta. Aplādes var ievietot tādās platformās kā „Spotify”, „Apple Podcasts” un citās. Vairākas latviešu aplādes iespējams klausīties portālā delfi.lv, piemēram, „Delfi TV ar Jāni Domburu”, sportacentrs.com aplādi „Ārpus kadra”, aplādi „Karsts karsts” par jaunāko hiphopa mūzikā utt.

Priekšvārdu pamatā ir grieķu priekšvārds Georgios, kas cēlies no grieķu vārda georgos ar nozīmi ‘zemkopis’.
Georgi, Jurģi un Juri vārda dienu svin 23. aprīlī. Šajā dienā neiekļauto vārdu vidū arī ir vairāki priekšvārdi, kuru izcelsme ir līdzīga:
Džordžs, Georgijs, Irži, Jurands, Juranta, Jureks, Jurgita, Jurijs, Jurika, Juriks, Jurita, Žoržs.   

Darbības vārda nenoteiksmes forma iepazīties atgādina trešās konjugācijas darbības vārdus, kā skatīties vai taustīties ar izskaņu -īties, kuriem vajadzības izteiksmē galotnē ir garais patskanis ā: jāskatās, jātaustās. Tomēr iepazīties ir 1. konjugācijas darbības vārds, tāpēc vajadzības izteiksmē ir īsais patskanis a: jāiepazīstas.

Noteiktie īpašības vārdi (piemēram, mīļais draugs, mīļā draudzene) pēc vajadzības var tikt lietoti vokatīvā, turklāt šajā locījumā tiem ir divējādas vārdformas.
Ja lietvārdu vokatīvā lieto ar nominatīva galotni, tad atkarīgajam īpašības vārdam ir noteiktā nominatīva galotne: labais dēls! mīļā māte! Tā tas vienmēr ir daudzskaitlī: mīļie cilvēki!
Ja lietvārdam vienskaitļa vokatīvā ir vai nu ar akuzatīvu sakritusi, vai bezgalotnes forma, tad no tā atkarīgu īpašības vārdu lieto vai nu ar noteikto nominatīva, vai akuzatīva galotni: mīļais puisīt! vai mīļo puisīt! mīļā māsiņ! vai mīļo māsiņ! Piemēram: Pagaidiet, jaunais draugs! Jauno cilvēk, vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā jūs to domājat? (M. Zīverts)