Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārds apostille ir franču valodas vārds, ko lieto dokumentos kā apliecinājuma atzīmi ar juridisku spēku. Dokumentu legalizācijas likumā ir teikts: „1) apliecinājums (apostille) – atbilst 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijā par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu lietotā attiecīgā termina skaidrojumam.”
Lai gan valodas praksē nereti locīts pēc 5. deklinācijas paradigmas, vārds apostille ir pārcēlums no franču valodas līdzīgi kā latīņu a priori, itāļu crescendo u. tml., un tas tekstā lietojams nemainīgā formā un rakstāms slīprakstā: apostille.

Nosaucot likumprojektus, kurus iesniedz kopā par vienu jautājumu, joprojām var lietot terminu likumprojektu pakete. Dokumentu kopuma nozīmē vārds pakete kā angļu package ekvivalents lietots gan vispārlietojamās leksikas vārdnīcās, gan terminu datubāzēs – enerģētikas pakete, dzelzceļa pakete, likumprojektu pakete u. tml.
„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārda pakete atbilstošās nozīmes ir šādas.
‘Vairāku savstarpēji saistītu dokumentu (likumu, normatīvu aktu u. tml.) kopums.’ Dokumentu pakete. Pieņemt nepieciešamo likumu paketi. Sagatavot normatīvo aktu paketi.
// dator. ‘Programmu vai datu kopums, ko ievada un apstrādā kā vienu objektu; nedalāms datu bloks, ko pārsūta pa datu pārraides tīklu.’ Paketes formāts. Paketes garums.
‘Kopums, komplekts, ko piedāvā pircējam, patērētājam.’ Pakalpojumu pakete. Uzņēmuma akciju pakete.

Vārds pakotne gan vispārlietojamās valodas vārdnīcās, gan terminu datubāzēs lietots kā informātikas termins. Vārds pakotne ar nozīmi ‘dokumentu, uzdevumu kopums’, visticamāk, kļuvis populārs saistībā ar IT jomā ieviestajiem terminiem (programmu pakotne, programmatūras pakotne u. tml.). No vārddarināšanas viedokļa vārds pakotne ir pareizi darināts latviešu valodas vārds, taču kā termins ar nozīmi ‘dokumentu kopums’ apstiprināts tas nav.

Tā kā sinonīmija, nosaucot vienu jēdzienu, terminoloģijā nav vēlama, ieteicams izmantot terminoloģijas datubāzēs iekļauto terminu pakete. Tātad lietojama vārdkopa likumprojektu pakete.

Grieķu izcelsmes vārddaļa -metrs (gr. metron ‘mērs’) tiek izmantota kā salikteņa otrā daļa dažādu mērinstrumentu nosaukšanai, piemēram, hronometrs, barometrs, eksponometrs, spidometrs. Pēc šāda principa veidojams arī pH mērinstrumenta nosaukums. Šāds nosaukums lietots terminu vārdnīcās, ko apstiprinājusi LZA Terminoloģijas komisija, piemēram, LZA Terminoloģijas komisijas izstrādātajā vārdnīcā „LZA TK Terminoloģija 7. Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas terminu vārdnīca”, J. Dolača izstrādātajā „Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīcā”.

Mērinstrumenta nosaukums var būt veidots arī ar elementu mērītājs, mēraparāts u. tml. Šādi parasti ir veidoti mērinstrumentu nosaukumi, kuru pirmais elements ir latviešu valodas vārds, piemēram, siltummērītājs; caurteces mērītājs; siltumenerģijas kontroluzskaites mēraparāts. Ar vārddaļu -metrs parasti ir aizgūtie mērinstrumentu nosaukumi, kuru pirmajā daļā arī ir citas valodas vārddaļa, piemēram, hronometrs, barometrs, eksponometrs.

Ir iespējams arī sinonīmisks aizguvuma un pašcilmes termina lietojums, piemēram, higrometrs, mitruma mērītājs. Tomēr, ja sistēmiski ar salikteņa beigu daļu -metrs darināts mērinstrumenta nosaukums nozarē ir nostiprinājies kā termins, nebūtu vajadzības to aizstāt ar latvisku vārdkopu, piemēram, zinātniskā tekstā, nosaucot mērinstrumentu, rakstīt atmosfēras spiediena mērītājs, nevis barometrs vai aprakstā par automašīnām terminu spidometrs aizstāt ar ātruma mērītājs. Aizgūtais saliktenis mērinstrumenta nozīmē kā termins ir konkrētāks un nepārprotamāks.

Vārdkopa tomēr var variēties un ir aprakstoša. Arī angļu termina flow meter ekvivalenti latviešu valodā var būt gan patēriņa mērītājs, gan caurplūdes mērītājs vai plūsmas mērītājs, arī caurteces mērītājs.

Tā kā pH mērītāja nosaukumu veidojošā salikteņa sākumdaļa ir burtkopa, nevis vārds, mērinstrumenta nosaukums rakstāms ar defisi – pH-metrs. Vārdu mērītājs šī mērinstrumenta nosaukšanai var lietot sarunvalodā vai aprakstoši, piemēram, pH mērītājs ir pH-metrs.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārda notecēt lietojums ar nozīmi ‘pārstāt būt spēkā, izbeidzoties iepriekš noteiktam laikposmam’ uzskatīts par literāru, savukārt „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” šādam lietojumam jau ir sarunvalodas atzīme. Uz to, ka konstrukcija notecējis laiks ir kalkēta, norādīts arī „Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmatā”.

Lai gan vārdkopa notecējis termiņš sastopama ne tikai Civillikumā, bet arī citos tiesību aktos, labā literārajā latviešu valodā ieteicams rakstīt pēc pilnvaras termiņa beigām.

Konstrukcija būt/nebūt no svara sastopama daiļliteratūrā, piemēram: Māras Zālītes dzejolī „Trīs lietas” atrodamas rindas:
Dvēsele vaļā, asaras sāļas,
Dzīve ir rūgta, alus ir salds.
Dziesma ir gara, dzīve ir īsa,
Tas nav no svara – alus ir salds;

Raiņa darbos, piemēram, lugā „Suns un kaķe”:
Suņa tēvs Krancis (Lēni.) Traki, bet ko tanī troksnī lai dara? Galu galā tas nav ar no svara.
Kaķe peļu gane (Dusmīga.) Nav no svara, kā tad nu tā?;

Jāņa Klīdzēja romānā „Cilvēka bērns”: [..] nav no svara, cik tu liels vai mazs, bet ir gan no svara, vai tevī ir jušana.

Tāpat konstrukcija sastopama Jāņa Ezeriņa, Jāņa Joņeva un citu autoru darbos (sk., piemēram, literārā žurnāla „Karogs” piemērus). Tā sastopama arī plašsaziņas medijos un citur, piemēram: Insults. Kad katra minūte ir no svara; Katrs pikselis ir no svara; Tavi noskrietie kilometri ir no svara. (Tīmekļa avoti.)

Kā liecina kanāla TV3 tīmekļvietnē publicētā informācija, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis norādījis, ka vēstījums Arī Tu esi no svara radies, domājot par grupas „Pērkons” dziesmas „Zaļā dziesma” rindām: Kā gan tu domā / Cik ļoti no svara viens ugunskurs? 
Teiciens būt no svara ar nozīmi ‘būt svarīgi, nozīmīgi, arī būt svarīgam, nozīmīgam' atrodams arī „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”.

Konstrukcija būt no svara nav uzskatāma par stilistiski pilnīgi neitrālu, un droši vien tieši tās plašais lietojums latviešu prozā, dramaturģijā, dzejā un latviešiem nozīmīgās dziesmās mudinājis to izvēlēties par svētku saukli pilsētas svētkiem, raisot asociācijas ar latvisko un pazīstamo.