Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Lai norādītu, ka normatīvie akti ir spēkā, lietojams termins spēkā esība, nevis spēkā esamība, jo šai gadījumā nav runa par objektīvās realitātes un cilvēka apziņas sakarībām.

Lai novērstu terminoloģijā nevēlamo sinonīmiju un daudznozīmīgumu, LZA Terminoloģijas komisija 1990. gadā vārdus esamība un esība ir apstiprinājusi atšķirīgu terminu funkcijā: esamība – ‘matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas’; esība – ‘pastāvēšana, eksistence’, t.i., ja runa ir par to, ‘kas ir un kas nav’.

• Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 4. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 8. lpp.

• VVC LVEK 14.01.2015. sēdes protokola Nr. 39 1. §.

• VVC LVEK 13.01.2016. sēdes protokola Nr. 47 5. §, lēmums Nr. 1-16/1.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 186. lpp.

Ir jānorāda skaitītāja elektroenerģijas rādījums (‘patērētās elektroenerģijas daudzums’), nevis rādītājs (‘ierīce’).

Ar izskaņu -tājs beidzas dažādu rīku, mehānismu, mašīnu nosaukumi. Šai grupai pievienojas arvien jauni atvasinājumi, kas agrāk apzīmēja tikai tīro darītāju, darbības veicēju. Šādi atvasinājumi, kas apzīmē rīkus, mašīnas, mašīnu daļas, mehānismus, piemēram, modinātājs, rādītājs, rušinātājs, smidzinātājs, maisītājs u. c. Savukārt atvasinājumi ar izskaņu -ums apzīmē darbības vai norises rezultātu.

• Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 154. lpp.