Valodas konsultācijas

Kā nosaukt pareizi papīra dokumentu – forma, veidlapa vai kartīte?

Jautājums

Kā nosaukt pareizi papīra dokumentu – forma, veidlapa vai kartīte?

Atbilde

Visi nosaukumi ir pareizi, taču katram vārdam ir nozīmes nianse.

Vārda forma semantika konkrētajā nozīmē ir ‘noteikts paraugs’. Piemēram, protokola forma, biļetena forma.
Vārda veidlapa nozīme ir ‘noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām’. Piemēram, standartizēta veidlapa, tabulas veidlapa.
Vārda kartīte semantika konkrētajā nozīmē ir ‘neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība)’. Piemēram, kataloga kartīte, kartotēkas kartīte.
Tātad jebkura noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu ir veidlapa (veidlapa ir virsjēdziens visiem minētajiem veidiem), savukārt par kartīti dēvējama noteiktas ārējas formas veidlapa. Forma ir noteikta parauga veidlapa, kam parasti raksturīgs specifisks teksts, specifiski jautājumi.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 538. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 188. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 350. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Termini Vārda skaidrojums Stils un literārā norma

Mans vārds ir Dana un jau divus gadus esmu skolotāja – vai pirms un ir liekams komats?

Jautājums

Mans vārds ir Dana un jau divus gadus esmu skolotāja – vai pirms un ir liekams komats?

Atbilde

Jā, komats pirms un ir liekams: Mans vārds ir Dana, un jau divus gadus esmu skolotāja.

Saliktā sakārtotā teikumā pirms sakārtojuma saikļa (bet, un, tomēr, taču, turpretim) ir liekams komats. Teikums Mans vārds ir Dana, un jau divus gadus esmu skolotāja ir salikts sakārtots teikums, kurā ir divas neatkarīgas teikuma daļas:
1) mans vārds ir Dana, teikuma priekšmets vārds, izteicējs ir Dana;
2) jau divus gadus esmu skolotāja, teikuma priekšmets nullformā (jeb ietvertais teikuma priekšmets) [es], izteicējs esmu skolotāja.

Avoti

Lokmane, I. Vienkārša teikuma formālā (strukturālā) organizācija. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 734. lpp.
Ceplītis, L., Rozenbergs, J., Valdmanis, J. Latviešu valodas sintakse. Rīga : Zvaigzne, 1989, 54., 108. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Salikts sakārtots teikums Teikuma priekšmets

Vai uz normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā, attiecina vārdkopu spēkā esība vai spēkā esamība?

Jautājums

Vai uz normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā, attiecina vārdkopu spēkā esība vai spēkā esamība?

Atbilde

Lai norādītu, ka normatīvie akti ir spēkā, lietojams termins spēkā esība, nevis spēkā esamība, jo šai gadījumā nav runa par objektīvās realitātes un cilvēka apziņas sakarībām.

Lai novērstu terminoloģijā nevēlamo sinonīmiju un daudznozīmīgumu, LZA Terminoloģijas komisija 1990. gadā vārdus esamība un esība ir apstiprinājusi atšķirīgu terminu funkcijā: esamība – ‘matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas’; esība – ‘pastāvēšana, eksistence’, t.i., ja runa ir par to, ‘kas ir un kas nav’.

Avoti

Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 4. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 8. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārdu darināšana ar piedēkli Termini Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Vai var būt Ekspedēšanas nodaļa?

Jautājums

Vai var būt Ekspedēšanas nodaļa?

Atbilde

Latviešu valodā var lietot vārdkopu Ekspedēšanas nodaļa, tomēr ieteicamāka ir vārdkopa Sūtījumu nodaļa.

Vārds ekspedēšanas atvasināts no vārda ekspedēt. Ekspedēt (lat. expedire ‘nosūtīt’) – ‘nosūtīt pēc piederības (preci, korespondenci u. c.)’. Savukārt darbinieki, kas veic ekspedēšanu, ir ekspeditori.

Avoti

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 119. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Svešvārdi Vārdu darināšana ar piedēkli Īpašvārdi Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Eksamenācija vai eksaminācija?

Jautājums

Eksamenācija vai eksaminācija?

Atbilde

Pareizi ir eksaminācija.

Lietvārds eksaminācija ir darināts no darbības vārda eksaminēt (lat. exāmināre – ‘pārbaudīt’), turpretī lietvārda eksāmens pamatā ir latīņu lietvārda nominatīva forma exāmen ar nozīmi ‘pārbaude’, tāpēc latviešu valodā ir eksāmens – ar patskani e izskaņā – un eksaminācija – ar patskani i celmā.

Avoti

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 205. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Svešvārdi Īsie patskaņi Vārdu darināšana ar piedēkli Sugasvārdi

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze