Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Skaitļa vārds tūkstots ir sastopams sarunvalodā. Latviešu literārajā valodā tas atzīstams par nevēlamu.
Literārajā valodā lietojams:
lokāmais skaitļa vārds tūkstotis – tūkstotis skūpstu, tūkstotis iespēju;
nelokāmais skaitļa vārds tūkstoš: tūkstoš deviņi simti deviņdesmit ceturtais gads, tūkstoš iespēju.

Vīriešu personvārdi – gan vārdi, piemēram, Ingus, Mikus, gan uzvārdi, piemēram, Končus, Ķerus – ar galotni -us lokāmi tāpat kā citi 3. deklinācijas sugasvārdi, piemēram, ledus vai medus. Sal.:
tas ir ciets ledus, tas ir Valdis Končus;
ledus skulptūras, Ingus dokumenti;
medum piemīt daudz labu īpašību, Mikum ir daudz draugu;
es ēdu medu, es redzu Jāni Ķeru;
dzersim tēju ar medu, satiksimies ar Jāni Ķeru;
zieds iesalis ledū, Ingū pukst laba sirds;
ledu, kamdēļ nekūsti vēl?, Miku, steidzies mājup!

Esam privileģētā statusā.
 

Latīņu valodā vārds privilegium nozīmē ‘likums, kas attiecas uz atsevišķu cilvēku’. Latviešu valodā aizgūts vārds privilēģija ar nozīmi ‘izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir atsevišķam cilvēkam (atsevišķai organizācijai, sociālai grupai u. tml.)’ un privileģēt – ‘kādam piešķirt privilēģiju vai privilēģijas; kādam vai kaut kam radīt īpaši izdevīgu stāvokli’.
Valodas praksē nereti sastopamas kļūdas vārda privileģēt rakstībā, un patskaņa e vietā sastopams patskanis i.
Dažās vārdnīcās (tostarp arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”) ir atrodams arī variants priviliģēt, tomēr saskaņā ar pareizrakstības normām ieteicams rakstījums privileģēt.

Dziesmu veltīsim Gitai Dzelzij.

Pie 6. deklinācijas pieder sieviešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s. Šādi sugasvārdi mēdz iegūt īpašvārda nozīmi, un tie sastopami kā sieviešu, tā vīriešu uzvārdos. Locīšanā vienīgā atšķirība ir vienskaitļa datīvā:
N. Kas? Frīdis Dzelzs, Gita Dzelzs;
D. Kam? Frīdim Dzelzim, Gitai Dzelzij.
Sieviešu uzvārdus loka tāpat kā atbilstošos sugasvārdus: zivij trūkst sāls, sirdij nevajag skaita, Gitai Dzelzij veltīta dziesma.

Vārda pamatā ir krievu vārds совет, un šajā gadījumā svešvārda rakstījumā latviešu valodā iespējams piemērot līdzīgus principus kā īpašvārdu atveidē. Vārda vidū, aiz līdzskaņiem, piemēram, в, krievu е latviešu valodā tiek atveidots kā patskanis e, piemēram:
Светлана – Svetlana (nevis Svjetlana);
Федосий – Fedosijs (nevis Fjedosijs);
Беляев – Beļajevs (nevis Bjeļajevs).
Savukārt zilbes sākumā krievu е  latviešu valodā ierasti atveidojams ar je:
Елена – Jeļena;
Екатерина – Jekaterīna;
Абаев – Abajevs;
Гуляев – Guļajevs.
Latviešu valodā līdzās vārdam sovetizācija pastāv arī vārds sovetoloģija. Valodas praksē bieži lieto no angļu valodas pārņemtās formas sovjetizācija un sovjetoloģija, tomēr saskaņā ar pastāvošajām valodas normām latviešu valodā vārdi rakstāmi sovetizācija, sovetoloģija.