Visiem trešās konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem, kas nenoteiksmē beidzas ar izskaņām -īt, -īties, -ināt, -ināties, daudzskaitļa 1., 2. un atgriezeniskajiem darbības vārdiem arī 3. personā galotnē ir garš patskanis ā.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Visiem trešās konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem, kas nenoteiksmē beidzas ar izskaņām -īt, -īties, -ināt, -ināties, daudzskaitļa 1., 2. un atgriezeniskajiem darbības vārdiem arī 3. personā galotnē ir garš patskanis ā.
Darbības vārda 3. personas pareizā forma ir zina.
Darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas darbības vārds tāpat kā darināt, ēdināt, kur 3. personā ir galotne -a, tātad darina, ēdina, zina. Sākotnēji zināt ir bijis trešās konjugācijas otrajā grupā, tātad locīts tāpat kā, piemēram, dziedāt – viņš dzied, raudāt – viņš raud, zināt – viņš zin. Šāds lietojums vēl sastopams sarunvalodā.
Pēc pašreizējām normām darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas izņēmums, kas lokāms tāpat kā, piemēram, darināt – viņš darina, ēdināt – viņš ēdina, zināt – viņš zina.
Vēl 20. gs. 80. gados par pieļaujamu tika atzīta arī darbības vārda saīsinātā forma zin – šāda forma kā retāk lietota ir fiksēta „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”. Taču jaunākajos avotos, piemēram, „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”, tā vairs netiek minēta. Arī „Latviešu valodas gramatikā” un „Latviešu literārās valodas morfoloģijā” norādīts, ka zināt lokāms pēc trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas parauga.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 643. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: zināt
- Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 549. lpp.
- Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 107. lpp.
Vārda klasteris nozīmes: 1. ‘ārējo ierīču grupa ar kopīgu vadības ierīci’; 2. ‘abstrakts datu tips’; 3. ‘objektu grupa ar noteiktu iezīmju kopu’; 4. ‘skaņu kopums mūzikā, ko veido intervālu vienlaidu izklāsts’.
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 358. lpp.
Vārds koncīzi aizgūts no angļu vārda concise (apstākļa vārda formā concisely), un tā nozīme ir ‘koncentrēts, īss; kodolīgs’. Angļu valodas vārds nav jālieto jo latviešu valodā ir atbilstīgi sinonīmi, kas pietiekami precīzi izsaka attiecīgo nojēgumu.
„Ja divdabja teiciena priekšā ir partikulas arī, jau, pat, tikai, vienīgi, tās parasti tiek savrupinātas kopā ar divdabja teicienu respektīvi absolūtā datīva teicienu. Kažoku velk, tikai salam iestājoties.”
Daži piemēri: Šaurā gaitenī divi pretimnācēji var izšķirties, tikai nostājoties sāniski. Tikai paklausot viņa padomam, Zemgalei izdevās pārtraukt ordeņa postīgo iebrukumu un noslēgt mieru. Arī Raiņa kapa pieminekli veidojot, viņš nav gribējis radīt reālu dzejnieka tēlu. Vienīgi pakārtojot sevi sabiedrības ideāliem un mērķiem, dzejnieks rod īsto saturu savai dzīvei un daiļradei. Lūst vētrā vientuļais koks, pat pie zemes krizdams, tas nedzird sava kritiena atbalsu.
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 300. lpp.
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zinātne, 1969, 279. lpp.