Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Labāk: šīs olas ir krāsotas sīpolu mizās.

Norādāmie vietniekvārdi šis, šī, šie, šīs norāda uz konkrētām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, arī tekstā minētu informāciju.
Dažkārt rakstītā, taču sevišķi runātā tekstā kopā ar norādāmo vietniekvārdu lietots arī vārds te:
pērn atklāts šis te piemineklis, šī te ziņa mūs iepriecina, šie te cilvēki piedalās talkā, šīs te atmiņas silda sirdi.

Šāds sarunvalodai raksturīgu parazītvārdu lietojums uzskatāms par liekvārdību (arī tukšvārdību) un labā latviešu valodā nav vēlams. Reizēm kontekstā ne uz ko speciāli norādīt pat nav vajadzības, tomēr, ja nepieciešams uz kaut ko vai kādu vērst uzmanību, pietiek tikai ar norādāmo vietniekvārdu:
pērn atklāts šis piemineklis, šī ziņa mūs iepriecina, šie cilvēki piedalās talkā, šīs atmiņas silda sirdi.

Lokāmajiem darāmās kārtas tagadnes divdabjiem (ar piedēkli -oš-, piemēram, dziedošs cīrulis, plaukstošie pumpuri, ziedošā pļava) iespējamas ne tikai formas, kas tiek veidotas no tiešajiem darbības vārdiem, kā dziedāt, plaukt, ziedēt, bet arī atgriezeniskās formas, kuras tiek veidotas no atgriezeniskajiem darbības vārdiem, kā kustēties, tuvoties. Atgriezeniskajiem divdabjiem ir t. s. nepilnās jeb defektīvās paradigmas: tiem nav nenoteikto un noteikto galotņu šķīruma, trūkst vairāku locījumu formu gan vīriešu, gan sieviešu dzimtē, turklāt vairākās formās ir vērojama formu homonīmija, proti, tās sakrīt.
 

Valodas praksē šo divdabju lietošana reizumis sagādā grūtības trūkstošo formu dēļ, un lietojumā vērojamas kļūdas. Valodas kultūrā arī ieteikts izvairīties no pārliecīga atgriezenisko divdabju lietojuma, lai tekstu nepadarītu pārāk smagnēju.

Vārds futrālis latviešu valodā aizgūts no vācu valodas vārda Futteral, un tā pamatā ir viduslatīņu vārds fotrale.
Arī krievu valodā vārds aizgūts no vācu valodas, taču tajā notikusi metatēze – skaņu pārstatījums –, un tas rakstāms футляр. Krievu valodas ietekmē radušās svārstības vārda rakstībā un izrunā latviešu valodā.

Abu vārdu lietojums latviešu valodā konkurē jau kopš 19. gadsimta: vārds futrālis periodikā atrodams kopš četrdesmitajiem, savukārt futlāris – kopš sešdesmitajiem gadiem. Atrodams arī vārds futerālis (arī futeralis) – tas fiksēts gan periodikā, gan Krišjāņa Valdemāra „Krievu-latviešu-vācu vārdnīcē” un arī Rūdolfa Blaumaņa daiļradē.

Inta Freimane raksta: „Visnozīmīgākie valodas kultūrā ir leksiskie kalki, kam receptorvalodā (aizgūšanas brīdī vai vēlāk) ir leksiski semantiski ekvivalenti: tas nozīmē, ka receptorvalodā ir pazīstama kalka nosauktā reālija. Šādu kalku aizgūšanas lietderība ir apšaubāma.”

Vārds futrālis ir aizguvums no vācu valodas, leksiskais kalks, kuram līdzās latviešu valodā pēcāk nostājies tās pašas reālijas apzīmējums, kas aizgūts no krievu valodas. Ja valodā jau pastāv viens aizguvums, tad jauna tās pašas nozīmes aizguvuma ienākšanas lietderība ir apšaubāma. Tas sakāms arī, piemēram, par vārdiem birojs un ofiss: vārds birojs ir senāks aizguvums no franču valodas vārda bureau, savukārt ofiss – jaunāks aizguvums no angļu vārda office, tāpēc latviešu valodā ieteicams lietot senāko aizguvumu birojs.

Uzvārdi ar galotni -us ir raksturīgi gan sievietēm, gan vīriešiem. Tā kā šie ir retāk sastopami uzvārdi, to locīšana nereti sagādā grūtības. Lūk, pilna paradigma sieviešu un vīriešu dzimtē.

Skaitļa vārds nulle nesaskaņojas ar tam sekojošu lietvārdu, bet tas pie šī skaitļa vārda tiek lietots daudzskaitļa ģenitīvā:
likme ir nulle procentu;
izmešu daudzums ir nulle gramu;
summa ir pieci eiro un nulle centu.