Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir abi vārdi, tikai katram no tiem ir atšķirīga nozīme.

Hotelis – ‘viesnīca’. Piemēram, jauns un moderns hotelis. Dzīvot pieczvaigžņu hotelī. Vārda cilme: no franču hôtel.
Hostelis – ‘lēta apmešanās vieta ar kopīgu virtuvi, labierīcībām u. tml.; jauniešu viesnīca’. Vārda cilme: no angļu hostel.

Pareizi ir Briseles kāposti.

Vietvārdi neatkarīgi no to sugasvārdiskās nozīmes rakstāmi ar lielo sākumburtu. Tā kā Brisele ir vietvārds, nav pamata nosaukumā Briseles kāposti vārdu Brisele rakstīt ar mazo sākumburtu. Ir īpašvārdi, kuri latvieši valodā ir tiktāl apelativējušies (zaudējuši īpašvārdu nozīmi), ka tos vairs neraksta ar lielo sākumburtu, tāda, piemēram, ir visiem labi zināmā alpu vijolīte. Par Briseles kāpostiem patlaban to gan vēl nevar teikt.

Šādi vārdu savienojami ir pieļaujami vārda produkts daudznozīmības dēļ, taču tik plašs to lietojums latviešu valodā nav vēlams.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārds produkts skaidrots šādi: 1. ‘priekšmets, viela, ko iegūst cilvēka darba rezultātā’; 2. ‘uzturlīdzeklis ēdiena gatavošanai. Izstrādājums, kas sagatavots ēšanai’; 3. ķīm. ‘viela, savienojums, kas veidojas no citām vielām, savienojumiem’; 4. ‘apstākļu, vides iedarbības rezultāts; rezultāts, sekas (garīgai darbībai)’.
 „Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā” vārdam fiksētas četras dažādas nozīmes: 1. ’cilvēka darbības vielisks vai nemateriāls rezultāts (piemēram, kāds priekšmets, pakalpojums, zinātnisks atklājums, ideja); 2. ‘viela, ko ķīmiski iegūst no citām vielām’; 3. ‘kādu apstākļu, vides ietekmes sekas, rezultāts’; 4. ‘pārtikā lietojamie izstrādājumi un preces’.
Arī terminā nacionālais kopprodukts ir lietots vārds produkts. Vārdnīcu skaidrojumi liecina, ka vārdam ir ļoti plašs lietojums, nav arī noliedzams, ka tas ir kļuvis par modes vārdu – klišeju, kad teju viss tiek dēvēts par produktu, līdzīgi tiek lietoti arī vārdi projekts, formāts, vīzija, filozofija u. c. Valodniece R. Veidemane par šādiem vārdiem saka: „Vārdam ir piešķirta ļoti plaša nozīme, ka patiesībā tas kļūst tukšs, jo laupa valodai spēju diferencēt dažādus jēdzienus. [..] Turklāt, uzsūcot sevī dažādas atšķirīgas nozīmes, tādi vārdi izstumj no aprites citus vārdus.” Valsts valodas centra direktors profesors Dr. habil. med. M. Baltiņš par vārda produkts lietojumu raksta: „[..] līdz šim termins produkts lietots pārtikas nozarē un terminā nacionālais kopprodukts, citos gadījumos no tā izvairoties, šis princips ievērots arī Eiropas Savienības materiālu tulkojumos. Termins produkts ir vietā abstraktā nozīmē, nevis runājot par konkrētām lietām.”