Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Citvalodu vietvārdu nosaukumu atveide latviešu valodā ir Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas (LVEK) pārziņā. Par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā ir lemts vairākkārt.

2017. gadā izskatīti 30 pilsētu nosaukumi un 13 no tiem precizēti, piemēram:

Донецьк (latīņalfabētiskajā transliterācijā Donetsk), iepriekš Doņecka, ar šo lēmumu Donecka;

Миколаїв (latīņalfabētiskajā transliterācijā Mykolaiv), līdz tam Nikolajeva, ar lēmumu Mikolajiva;

Луганськ (latīņalfabētiskajā transliterācijā Luhansk), līdz tam Luganska, ar lēmumu Luhanska. (Viss izskatīto 30 pilsētu nosaukumu saraksts atrodams šeit.)

2019. gadā publicēta informācija par septiņu pilsētu nosaukumu atveidi. Jautājums 2018. gada novembrī atkārtoti ticis izskatīts pēc Ukrainas vēstniecības Latvijā aicinājuma.
Pēc šī lēmuma precizēti četri nosaukumi:

Запоріжжя (latīņalfabētiskajā transliterācijā Zaporizhzhia), līdz tam Zaporožje, ar lēmumu Zaporižja;

Кривий Ріг (latīņalfabētiskajā transliterācijā Kryvyi Rih), līdz tam Krivojroga, ar lēmumu Krivijriha;

Чернігів (latīņalfabētiskajā transliterācijā Chernihiv), līdz tam Čerņigova, ar lēmumu Čerņihiva;

Тернопіль (latīņalfabētiskajā transliterācijā Ternopil), līdz tam Ternopole, ar lēmumu Ternopiļa. (Viss izskatīto septiņu pilsētu nosaukumu saraksts atrodams šeit.)

2022. gadā papildināti LVEK lēmumi par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā un precizēti vēl trīs pilsētu nosaukumi:

Київ (latīņalfabētiskajā transliterācijā Kyiv), līdz šim Kijeva, ar lēmumu Kijiva;

Харків (latīņalfabētiskajā transliterācijā Kharkiv), līdz šim Harkova, ar lēmumu Harkiva;

Львів (latīņalfabētiskajā transliterācijā Lviv), līdz šim Ļvova, ar lēmumu Ļviva. (Viss izskatīto 30 pilsētu nosaukumu saraksts atrodams šeit.)

Jāpiebilst, ka izmaiņas vietvārdu atveidē allaž rūpīgi pārdomājamas, jo bieži nosaukumi vienā un tajā pašā formā pazīstami jau gadu simtiem un dažādi atveides varianti var radīt mulsumu un jukas. Ukrainas vietvārdu atveidē precizējumi aktualizēti, tuvinot atveidi ukraiņu valodas izrunai, kā arī ņemta vērā Ukrainas vēstniecības un sabiedrības iesaiste.

Tradicionālās atveides formas ir atļauts lietot, ja tas nepieciešams vēsturiskā konteksta dēļ.

Ukraiņu latīņalfabētiskās transliterācijas sistēmu Ukrainas Ministru kabinets apstiprinājis 2010. gadā (sk. Про впорядкування транслітерації українського алфавіту латиницею = Pro vporiadkuvannia transliteratsii ukrainskoho alfavitu latynytseiu. Pieejams: https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/55-2010-%D0%BF#Text). Transliterācija ir vienas valodas, vienas grafētikas sistēmas burtu un burtkopu rakstījuma atveidošana ar atbilstošiem citas sistēmas burtiem un burtkopām. Ukraiņu latīņalfabētiskās transliterācijas sistēmā burts г transliterējams ar h (piem., ukraiņu personvārds Богдан latīņalfabētiskajā transliterācijā ir Bohdan), savukārt ґ transliterējams ar g (attiecīgi Ґалаґан – Galagan). Šī latīņalfabētiskās transliterācijas sistēma tiek lietota starptautiski, un pēc līdzīgiem principiem ukraiņu vārdi tiek atveidoti arī citās valodās. Līdz 1991. gadam ukraiņu valodas vārdi latīņalfabētiskajā sistēmā tikuši pārcelti, vadoties pēc izrunas krievu, nevis ukraiņu valodā. Tādējādi arī latviešu valodā ienācis nu jau vārda vēsturiskais atveides variants golodomors.

Fonētikā (zinātnē, kas apraksta skaņas) ar ukraiņu burtu г apzīmēto skaņu raksturo vai nu kā faringālu berzeni [ʕ] (kas atkarībā no pozīcijas pārtop nebalsīgā [ɦ] vai [x]), vai arī, pēc citu pētnieku domām, kā glotālu berzeni [ɦ]. Krievu valodā šādas skaņas nav (krievu vārdu голод izrunā citādi), toties citās slāvu valodās gan ir fonētiski tuva skaņa, ko apzīmē ar [x]. Savukārt ar burtu g latviešu valodā tiek atveidots ukraiņu ґ, kas atbilst skaņai, ko fonoloģijā apraksta kā balsīgu velāru eksplozīvu slēdzeni.

Taisnība, vārdu голод un холод pirmās skaņas ukraiņu valodā ir dažādas, taču latviešu valodā tās atveidojamas ar vienu un to pašu burtu h. Ukraiņu valodas skaņas šajā ziņā nav vienīgās – līdzīgi tiek atveidotas arī citu valodu skaņas.

Valsts valodas centra Latviešu ekspertu komisija 2023. gada 8. februāra sēdē lēmusi, ka Ukrainas nacionālās traģēdijas (padomju varas 1932.–1933. gadā mākslīgi izraisītā bada) nosaukums (ukraiņu голодомóр) latviešu valodā atveidojams formā holodomors atbilstoši šā vārda izrunai ukraiņu valodā.

Saskaņā ar latviešu valodas gramatikas (morfonoloģijas) likumiem, lai novērstu patskaņu sablīvējumu morfēmu (piedēkļa vai saknes un galotnes) sadurā, aiz patskaņiem un divskaņiem gan darbības vārdu, gan lietvārdu galotnes priekšā vienmēr ir skaņa un attiecīgi burts j, piemēram, slēpoju (no vārda slēpot – slēpo-u),  viju (no vārda vīt – vī-u), pļauja (no vārda pļaut – pļau-a), sēja (no vārda sēt – sē-a). Tāpat arī aizgūtos sugasvārdos bakaleja, demokrātija, konditoreja, matērija, policija, sinonīmija, valstu un kontinentu nosaukumos Austrālija, Austrija, Āzija, Itālija, Mumbaja, augu nosaukumos hortenzija, peonija, sieviešu personvārdos Annija, Emīlija, Marija u. c.

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija šo jautājumu ir skatījusi 2023. gada 8. februārī un lēmusi, ka  personvārdi ar izskaņām -ia un -ea bez līdzskaņa j pirms galotnes a latviešu valodā rakstāmi tikai gadījumos, kad to pieļauj attiecīgās svešvalodas īpašvārdu atveides noteikumi. Šādu formu izvēle nav atbalstāma gadījumos, kad personvārds tiek brīvi izvēlēts. Šādās situācijās personvārdi rakstāmi ar tradicionālajām izskaņām/finālēm -ija vai -eja, lai izvairītos no neērtībām to lietojumā. Proti, nav vairojamas tādas atkarīgo locījumu formas kā dat. Mariai, Sofiai, Viktoriai, akuz. Mariu, Sofiu, Viktoriu u. tml., kas deformē latviešu valodas fonētisko sistēmu atšķirīgas izrunas dēļ, kā arī gramatisko struktūru svārstīgas uzsvara vietas un īpatnējas locīšanas paradigmas dēļ.

Kā norādīts jaunākajos holandiešu īpašvārdu atveides ieteikumos Dena Dimiņa rakstā „Ieteikumi nīderlandiešu īpašvārdu atveidei latviešu valodā”, holandiešu u latviešu valodā atveidojams ar u. Tiesa, tas atšķiras no ieteikumiem, kas atrodami, piemēram, Vikipēdijā, uz kuriem mēdz atsaukties valodas lietotāji.

D. Dimiņš raksta: „Atveidē caurmērā ievērots fonētiskais princips, tomēr, tāpat kā dāņu, krievu u. c. valodās, ņemta vērā rakstība, lai atveide pārāk neattālinātos no vārda grafiskā attēla.” (Sk. Dimiņš, Dens.  Ieteikumi nīderlandiešu īpašvārdu atveidei latviešu valodā. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisks rakstu krājums. Atb. red. I. Druviete. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2022, 190. lpp.) Iespējams, tāpēc atveidē sastopamas atšķirības, jo holandiešu u izruna tuvinās vācu ü izrunai, kas savukārt latviešu valodā tradicionāli atveidojams ar i.

Personvārdi atveides formā Marks Rute atveidoti jau vismaz kopš 2017. gada. Tā kā uz šādu rakstījumu latviešu valodā norādījis arī zinātniski recenzēto atveides ieteikumu autors Dens Dimiņš, šādu atveidi iesakām izmantot arī turpmāk.

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2023. gada 15. maija sēdē krieviskā nosaukuma Kaļiņingrada vietā latviešu valodā turpmāk ieteikusi lietot tradicionālo baltisko nosaukumu Karaļauči vai vēsturisko vācisko nosaukumu Kēnigsberga. Tāpat arī atbalstīts ieteikums ģeogrāfijas termina „Kaļiņingradas līcis” vietā turpmāk lietot „Kēnigsbergas līcis”.
 
Arī Polija 2023. gada maijā atteikusies no krieviskā nosaukuma Kaļiņingrada un atgriezusies pie pilsētas vēsturiskā nosaukuma Kēnigsberga, poļu Królewiec.