Jautājums
Vai latviešu literārajā valodā pastāv vārds viskautkas?
Atbilde
Vārda viskautkas vietā atkarībā no konteksta labāk lietot šis (un) tas, viss kas, kaut kas, arī sazin kas, nez kas u. tml.
Vārds viskautkas sarunvalodā radies, apvienojot formu un nozīmi nenoteiktajam vietniekvārdam kaut kas un vārdu savienojumam viss kas (kā arī nozīmes niansi no vārdu savienojuma kaut kas no visa, tāpat arī no šis (un) tas):
kaut kas – ‘norāda uz ko nenoteiktu, nezināmu, arī neminētu’;
viss kas – ‘daudz no esošā, iespējamā’;
šis (un) tas – ‘norāda uz ko nenoteiktu, arī konkrēti neminētu’ (sk. Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. Pieejams: https://tezaurs.lv/mlvv).
Vārdu savienojumam viss kas ir lielāka noteiktības, konkrētības nozīme. Sal. es nopirku visu ko (= daudz no iespējamā) un es nopirku viskautko (= daudz no nenoteiktā, nezināmā).
Fonētisku iemeslu dēļ neiesaka lietot vārdu savienojumu viss tas (lai fonētiski neveidotos līdzība ar lietvārdu vistas), iespējams, uz tā pamata arī viss kas raisa pretestību, turklāt, kā jau minēts, svarīga ir arī nenoteiktības nianse, ko piešķir kaut kas.
Interesanti, ka viss kaut kas (un bieži akuzatīva locījumā visu kaut ko) sastopams daiļliteratūrā, arī periodikā:
ieteica visu kaut ko;
[..] tad sakrājas viss kaut kas;
es zinu, ka esmu visu kaut ko pasaulē redzējis;
tad mēs visu kaut ko stādījām (sk. http://korpuss.lv).
Tāpat atrodams arī viskautkas:
Akselam ir nepilni divi gadi, un visas dienas laikā viņš izdomā viskautko, ne tikai to, kas redzams fotogrāfijā;
pa ziemu vilki neguļ kā daudzi citi dzīvnieki. Tad viņi ēd viskautko, arī peles un vāveres;
kad piezvana mamma, es momentā ķeru pie svaiga papīra gabala un tur gan rēgojas viskautkas apaļš un omulīgs (sk. http://periodika.lv).
Lielā daļā gadījumu presē atrodami citējumi no kādu intervētu cilvēku, tostarp bērnu, teiktā, iespējams, viskautkas atstāts tekstā, lai radītu autentiskas runas iespaidu.
Kā norāda Dace Strelēvica, „[k]ontrahētā forma viskautkas (parasti, protams, kursivēta) presē parādās bieži, bet katrā šādā gadījumā jāpriecājas, ka vismaz nav veicināts modes vārda – divvalodu hibrīdformas dajebkas – uzvaras gājiens” (Strelēvica, D. Kursīvs un pēdiņas kā „nestandarta” leksikas iezīmētāji Latvijas presē. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 2. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 52. lpp. Pieejams: https:// www.valodaskonsultacijas.lv/uploads/suggested_sources/2/pdf/Valodas_prakse_2.pdf).
Vārds viskautkas atrodams dažu rakstnieku, kā, piemēram, Vika un Gundegas Repšes, daiļradē.
Nevar noliegt, ka sarunvalodas vārdi ienāk publicistikā, daiļliteratūrā un ar laiku no sarunvalodas slāņa nonāk vispārlietojamā leksikā. Turklāt vis- kā salikteņu pirmā daļa latviešu valodā ir sastopams, piemēram, visapkārt, visbeidzot, viscaur, vismaz, visvisāds utt. No valodas normas viedokļa atkarībā no konteksta labāk izvēlēties šis (un) tas, viss kas, kaut kas, arī sazin kas, nez kas u. tml.
Vārds viskautkas sarunvalodā radies, apvienojot formu un nozīmi nenoteiktajam vietniekvārdam kaut kas un vārdu savienojumam viss kas (kā arī nozīmes niansi no vārdu savienojuma kaut kas no visa, tāpat arī no šis (un) tas):
kaut kas – ‘norāda uz ko nenoteiktu, nezināmu, arī neminētu’;
viss kas – ‘daudz no esošā, iespējamā’;
šis (un) tas – ‘norāda uz ko nenoteiktu, arī konkrēti neminētu’ (sk. Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. Pieejams: https://tezaurs.lv/mlvv).
Vārdu savienojumam viss kas ir lielāka noteiktības, konkrētības nozīme. Sal. es nopirku visu ko (= daudz no iespējamā) un es nopirku viskautko (= daudz no nenoteiktā, nezināmā).
Fonētisku iemeslu dēļ neiesaka lietot vārdu savienojumu viss tas (lai fonētiski neveidotos līdzība ar lietvārdu vistas), iespējams, uz tā pamata arī viss kas raisa pretestību, turklāt, kā jau minēts, svarīga ir arī nenoteiktības nianse, ko piešķir kaut kas.
Interesanti, ka viss kaut kas (un bieži akuzatīva locījumā visu kaut ko) sastopams daiļliteratūrā, arī periodikā:
ieteica visu kaut ko;
[..] tad sakrājas viss kaut kas;
es zinu, ka esmu visu kaut ko pasaulē redzējis;
tad mēs visu kaut ko stādījām (sk. http://korpuss.lv).
Tāpat atrodams arī viskautkas:
Akselam ir nepilni divi gadi, un visas dienas laikā viņš izdomā viskautko, ne tikai to, kas redzams fotogrāfijā;
pa ziemu vilki neguļ kā daudzi citi dzīvnieki. Tad viņi ēd viskautko, arī peles un vāveres;
kad piezvana mamma, es momentā ķeru pie svaiga papīra gabala un tur gan rēgojas viskautkas apaļš un omulīgs (sk. http://periodika.lv).
Lielā daļā gadījumu presē atrodami citējumi no kādu intervētu cilvēku, tostarp bērnu, teiktā, iespējams, viskautkas atstāts tekstā, lai radītu autentiskas runas iespaidu.
Kā norāda Dace Strelēvica, „[k]ontrahētā forma viskautkas (parasti, protams, kursivēta) presē parādās bieži, bet katrā šādā gadījumā jāpriecājas, ka vismaz nav veicināts modes vārda – divvalodu hibrīdformas dajebkas – uzvaras gājiens” (Strelēvica, D. Kursīvs un pēdiņas kā „nestandarta” leksikas iezīmētāji Latvijas presē. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 2. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 52. lpp. Pieejams: https:// www.valodaskonsultacijas.lv/uploads/suggested_sources/2/pdf/Valodas_prakse_2.pdf).
Vārds viskautkas atrodams dažu rakstnieku, kā, piemēram, Vika un Gundegas Repšes, daiļradē.
Nevar noliegt, ka sarunvalodas vārdi ienāk publicistikā, daiļliteratūrā un ar laiku no sarunvalodas slāņa nonāk vispārlietojamā leksikā. Turklāt vis- kā salikteņu pirmā daļa latviešu valodā ir sastopams, piemēram, visapkārt, visbeidzot, viscaur, vismaz, visvisāds utt. No valodas normas viedokļa atkarībā no konteksta labāk izvēlēties šis (un) tas, viss kas, kaut kas, arī sazin kas, nez kas u. tml.
Avoti
- Strelēvica, D. Kursīvs un pēdiņas kā „nestandarta” leksikas iezīmētāji Latvijas presē. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 2. Atb. red. S. Lagzdiņa. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 52. lpp.
- Logina, S., Pēča, K., Pūtele, I., Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 16. Atb. red. I. Lokmane. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2021, 180.–181. lpp.
Lingvistiskās tēmas