Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Visi nosaukumi ir pareizi, taču katram vārdam ir nozīmes nianse.

Vārda forma semantika konkrētajā nozīmē ir ‘noteikts paraugs’. Piemēram, protokola forma, biļetena forma.
Vārda veidlapa nozīme ir ‘noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām’. Piemēram, standartizēta veidlapa, tabulas veidlapa.
Vārda kartīte semantika konkrētajā nozīmē ir ‘neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība)’. Piemēram, kataloga kartīte, kartotēkas kartīte.
Tātad jebkura noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu ir veidlapa (veidlapa ir virsjēdziens visiem minētajiem veidiem), savukārt par kartīti dēvējama noteiktas ārējas formas veidlapa. Forma ir noteikta parauga veidlapa, kam parasti raksturīgs specifisks teksts, specifiski jautājumi.

Latviešu valodā var lietot vārdkopu Ekspedēšanas nodaļa, tomēr ieteicamāka ir vārdkopa Sūtījumu nodaļa.

Vārds ekspedēšanas atvasināts no vārda ekspedēt. Ekspedēt (lat. expedire ‘nosūtīt’) – ‘nosūtīt pēc piederības (preci, korespondenci u. c.)’. Savukārt darbinieki, kas veic ekspedēšanu, ir ekspeditori.

Latviešu valodā cieņas un godājuma izteikšanai vienlīdz lietojamas abas divdabju formas – gan godājamais, gan godātais.

Tomēr nelielu nozīmes niansi var izšķirt: tagadnes divdabja formu (ciešamās kārtas tagadnes divdabis), proti, godājamais, vairāk lieto, uzrunājot pazīstamāku personu (arī bez tiešas personiskās pazīšanās); savukārt ar pagātnes divdabja formu (ciešamās kārtas pagātnes divdabis ar noteikto galotni), proti, godātais, uzrunā tālāku, svešāku, kaut arī ne mazāk godājamu personu.

Pareizi ir inkasents – ‘kasieris, kas saņem naudu vai citas vērtības citās iestādēs, uzņēmumos u. tml’.

Inkasators ir rusificēta forma.

No latviešu literārās valodas viedokļa vārdkopa izglītojoša lekcija ir pareiza un lietojama.

Lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabi veido no pārejoša vai nepārejoša darbības vārda tagadnes celma, un šāds divdabis nosauc priekšmeta stāvokli, kādā tas atrodas kādu laiku. J. Endzelīna un K. Mīlenbaha „Latviešu gramatikā” (1907) norādīts, ka šie divdabji veidojami pārsvarā no nepārejošiem verbiem, bet no pārejošiem verbiem tie tautas valodā ļoti reti sastopami. Taču mūsdienu literārajā valodā ierobežojumi lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabju formu veidošanā pārejamības un nepārejamības dēļ vairs nepastāv.