Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārds navigācija latviešu valodā aizgūts no latīņu valodas vārda navigatio ar nozīmi ‘kuģošana’, un tā pirmā nozīme ir ‘kuģošana; kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšana (piemēram, ar attiecīgām ierīcēm nosakot to atrašanās vietu, optimālo maršrutu)’. Pirmās navigācijas ierīces patiešām izmantoja tieši jūrasbraucēji, tāpēc sākotnēji navigācijas jēdziens tika attiecināts tieši uz kuģiem. Krietni vēlāk, jau 20. gadsimta 30. gados, tika izstrādātas radionavigācijas sistēmas arī lidaparātiem. Savukārt pirmās navigācijas sistēmas automobiļiem tika izveidotas tikai 80. gados, un to lietojums vērtās plašumā nākamajos gadu desmitos.

Tas droši vien izskaidro, kāpēc vārdnīcās navigācijas jēdziens attiecināts uz kuģošanu un gaisa satiksmi, piemēram, „Latviešu literārās valodas vārdnīcas” 5. sējums, kurā atrodams vārds navigācija, izdots 1984. gadā, laikā, kad sauszemes transportlīdzekļos navigācijas sistēmas vēl nebija izplatītas.

Mūsdienās par navigāciju iespējams runāt arī automobiļu kontekstā, un patlaban tiek piedāvātas dažādas navigācijas lietotnes, lai palīdzētu pārvietoties pa ceļiem.

No vārda estrāde nav iemesla vairīties.

Vārds estrāde ir aizguvums no franču valodas vārda estrade ar nozīmi ‘(dēļu) paaugstinājums’. Aizguvums sastopams arī vācu (Estrade) un krievu valodā (эстрада), kuras veicinājušas vārda ienākšanu latviešu valodā, lai apzīmētu paaugstinājumu, kur uzstājas mākslinieki. Latviešu periodikā vārds estrāde atrodams jau vismaz kopš 19. gadsimta 70. gadiem. Tas lietots vairākos rakstos, piemēram, par Igauņu otrajiem vispārīgajiem mūzikas un dziedāšanas svētkiem 1879. gadā Tērbatā vai par Latviešu otrajiem dziedāšanas svētkiem 1880. gadā, kur bija uzcelta svētku celtne ar estrādi tagadējā Jēkaba laukumā. Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku estrādi Ķeizardārzā piemin Vilis Daudziņš grāmatā „Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs”.

Estrādes pieminētas arī literatūrā jau kopš 19. gadsimta beigām, piemēram, Andreja Upīša romānā „Sieviete” (1910), Augusta Deglava „Zeltenīte” (1896), Raiņa dienasgrāmatās, Mirdzas Bendrupes prozā un citur. (Sk. Nacionālā korpusu kolekcija.) Vairākas estrādes celtas arī Latvijā starpkaru periodā, piemēram, Mellužu estrāde (1930), Durbes estrāde Tukumā (19. gs. 20. gados) un citas.

Mežaparka Lielā estrāde tika uzbūvēta 1955. gadā, un kopš tā brīža tajā notiek Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Iespējams, estrādes uzbūvēšanas laiks liek domāt, ka tā saistāma ar padomju propagandu, taču tā nav tiesa: lielākas un mazākas estrādes ir pastāvējušas jau krietni iepriekš.

Vēl viens iemesls, kas varētu likt saistīt vārdu estrāde ar padomju laikiem, ir vārdu savienojums estrādes mūzika – ar šo jēdzienu PSRS 20. gadsimtā tika apzīmēta gandrīz visa populārā mūzika. 

Tātad no vārda estrāde lietojuma, lai apzīmētu paaugstinājumu, skatuvi, nav iemesla vairīties, jo tas nav ieviests padomju laikā, bet ir pazīstams jau kopš pašiem pirmajiem dziedāšanas svētkiem un Latvijas neatkarības sākuma.

Darbības vārda vienkāršās nākotnes daudzskaitļa 2. personā ir paralēlformas:
jūs būsit/būsiet apmierināts,
jūs nāksit/nāksiet ciemos,
jūs saņemsit/saņemsiet atlaidi.

Abas formas ir vienlīdz labi lietojamas literārajā valodā, tām nav stilistisku atšķirību, un abas formas var attiecināt kā uz vienu personu, tā uz vairākām. Formu ar -it kā pareizo ieteicis jau Jānis Endzelīns „Latviešu gramatikā” 1907. gadā, pēcāk uz formu -iet un -it paralēlu lietojumu norādīts arī „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” (1959), un arī mūsdienu valodā abas formas atbilst valodas normām.

Tātad vienkāršās nākotnes daudzskaitļa 2. personā iespējams lietot abas formas: darīsit/darīsiet, iesit/iesiet, turpināsit/turpināsiet. Ja ir iespējamas paralēlformas, tad parasti vienā rakstā iesaka izvēlēties vienu no tām.

Uz resursiem, kas pieejami nosacīti bezgalīgi un atjaunojas ātrāk par to patērēšanas ātrumu, attiecināms termins atjaunīgs. Šādu terminu ir apstiprinājusi LZA Terminoloģijas komisija. Termins atjaunīgie resursi pieņemts, pamatojoties uz faktu, ka šie resursi paši atjaunojas, savukārt atjaunojamie resursi kādam būtu jāatjauno. Atjaunīgie resursi ir apzinātie energoresursi, kuru atjaunošanos nosaka dabas procesi. Tā ir saules, vēja, biomasas, zemes siltuma un ūdens potenciālās enerģijas daļa, kuras izmantošana pašreizējā tehnikas līmenī ir ekonomiski pamatota.

Tātad termins atjaunīgs izmantojams tādos piemēros kā vējš ir viens no visplašāk izmantotajiem atjaunīgās enerģijas avotiem uz Zemes; Latvijas iedzīvotāji izvēlētos elektroenerģiju, kas ražota no atjaunīgiem energoresursiem – vēja, saules, ūdens.

Nosaucot likumprojektus, kurus iesniedz kopā par vienu jautājumu, joprojām var lietot terminu likumprojektu pakete. Dokumentu kopuma nozīmē vārds pakete kā angļu package ekvivalents lietots gan vispārlietojamās leksikas vārdnīcās, gan terminu datubāzēs – enerģētikas pakete, dzelzceļa pakete, likumprojektu pakete u. tml.
„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārda pakete atbilstošās nozīmes ir šādas.
‘Vairāku savstarpēji saistītu dokumentu (likumu, normatīvu aktu u. tml.) kopums.’ Dokumentu pakete. Pieņemt nepieciešamo likumu paketi. Sagatavot normatīvo aktu paketi.
// dator. ‘Programmu vai datu kopums, ko ievada un apstrādā kā vienu objektu; nedalāms datu bloks, ko pārsūta pa datu pārraides tīklu.’ Paketes formāts. Paketes garums.
‘Kopums, komplekts, ko piedāvā pircējam, patērētājam.’ Pakalpojumu pakete. Uzņēmuma akciju pakete.

Vārds pakotne gan vispārlietojamās valodas vārdnīcās, gan terminu datubāzēs lietots kā informātikas termins. Vārds pakotne ar nozīmi ‘dokumentu, uzdevumu kopums’, visticamāk, kļuvis populārs saistībā ar IT jomā ieviestajiem terminiem (programmu pakotne, programmatūras pakotne u. tml.). No vārddarināšanas viedokļa vārds pakotne ir pareizi darināts latviešu valodas vārds, taču kā termins ar nozīmi ‘dokumentu kopums’ apstiprināts tas nav.

Tā kā sinonīmija, nosaucot vienu jēdzienu, terminoloģijā nav vēlama, ieteicams izmantot terminoloģijas datubāzēs iekļauto terminu pakete. Tātad lietojama vārdkopa likumprojektu pakete.