Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Aktieris ir dzimis Puertoriko, kur oficiālās valodas ir spāņu un angļu. Joaquin ir spāņu vārds, kurš saskaņā ar spāņu īpašvārdu atveides noteikumiem latviešu valodā būtu atveidojams Hoakins.
Šis ir viens no gadījumiem, kad personvārda izruna citā valodā attālinājusies no izrunas oriģinālvalodā: angļu valodā vārds tiek izrunāts [hwɑːˈkiːn], izrunā [h] dzirdams minimāli, tāpēc personvārda izrunai angļu valodā tuvākā atveide latviešu valodā ir Vakīns.
Rakstos ar oa apzīmētās skaņas izruna ir starp a un o, tāpēc, piemēram, ASV vietvārdos, kuru nosaukumi nākuši no spāņu valodas, patskaņa a vietā atveidē sastopams o: San Joaquin River Nevadā ir Sanvokīna, San Joaquin Valley Kalifornijā ir Sanvokīnas ieleja.

Personvārda atveidē gan labāk lietot patskani a, kas ir tuvāks vārda izrunai: Vakīns. Tātad personvārdi Joaquin Phoenix latviešu valodā rakstāmi Vakīns Fīnikss. Jāpiebilst, ka šāda atveide latviešu valodā sastopama jau vismaz kopš 2015. gada.

Uzvārds Кара-Мурза, latīņalfabētiskajā transliterācijā Kara-Murza, ir tatāru izcelsmes uzvārds ar nozīmi ‘melnais princis’ vai ‘tumšais pavēlnieks’. Ja oriģinālvalodā uzvārds rakstīts ar defisi, tā paturama arī atveidē, veidojot dubultuzvārdu Kara-Murza. Līdz ar to abas uzvārda daļas būtu lokāmas, proti, Vladimira Karas-Murzas, Vladimiram Karam-Murzam, Vladimiru Karu-Murzu utt.
Kā norāda tatāru valodas pratēji, uzvārda pirmā daļa Kara tomēr nebūtu lokāma, tāpēc, lai saglabātu uzvārda pirmo daļu nelocītu un atvieglotu tā lietošanu latviešu valodā, to ieteicams atveidot vienā vārdā Karamurza (ar uzsvaru uz 1. vai 2. zilbes). Tātad personvārdi latviešu valodā rakstāmi Vladimirs Karamurza.
Paldies Mārai Poļakovai un Arturam Hansonam par palīdzību atbildes sagatavošanā!

Pavēles izteiksmes forma vienskaitļa otrās personas formā sakrīt ar īstenības izteiksmes tagadnes vienskaitļa otrās personas formu, piemēram, tu esi jauks – esi jauks!, tu lasi grāmatu – lasi grāmatu!

Darbības vārdu atrast loka līdzīgi kā izprast vai pierast: tu izproti mūziku – izproti mūziku!, tu pierodi būt pacietīgs – pierodi būt pacietīgs!, tu atrodi vardīti – atrodi vardīti!

Vārds savpatns periodikā atrodams no pagājušā gadsimta 70. gadiem. Pirmie pieminējumi liek domāt, ka šo vārdu sācis lietot Imants Ziedonis (tas atrodams darbā „Kurzemīte”). Pēcāk atrodami arī raksti, kuros minēta šī vārda nozīme, piemēram, Vairas Vīķes-Freibergas svētku uzrunā Latvijai 80. gadadienā:

Latvijas institūtam ir uzticēts organizēt un pasūtināt pētījumus, lai noteiktu Latvijas savpatnās, resp., vienreizējās (unikālās) vērtības salīdzinājumā ar citām valstīm un lai tās formulētu ārvalstniekiem saprotamā un saistošā veidā. (Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotājs)

Rakstā „Mums jāsauc pašiem sevi vārdā. Divdesmit divas sarunas ar Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētāju dzejnieku Imantu Ziedoni” sarunā ar Annu Rātu Ziedonis arī atbild, ko viņš dēvē par savpatnību:

Anna Rāta: Es vismazāk no jūsu spalvas gaidīju tādus vārdus kā integrācija un identitāte. Vārdnīcā ir rakstīts – tāpatība. Kas tad tā latviskā tāpatība būtu? Varbūt var teikt savdabība. Latviešiem ir savdabīgas kultūras vērtības, kādu nav citiem.
Imants Ziedonis: Domāju, ka tā ir savpatnība.
[..]
Imants Ziedonis: Kas mūsu latviešu valodā jums kā valodniecei liekas vissavpatīgākie momenti, kuru citās valodās nav?
Anna Rāta: Es jau teicu – Jelgava, Daugava. Tur ir daktils. Tā jau ir mūzika. Latviešu valoda ir muzikāla.

20. gadsimta 90. gados arī iznākusi sešu grāmatu sērija „Savpatna vērtība Latvijā”, kuras galvenais redaktors arīdzan ir Imants Ziedonis. Sērijas pirmās grāmatas „Rīgas priede” ievadā viņš raksta:

„Šī ir mazu grāmatiņu sērija par savdabīgajām latviešu kultūras vērtībām. Katra tā ir veltīta kādam vienam kultūras fenomenam, lietai, mantai vai tautas dzīves principam. Varētu teikt, ka tās ir mūsu savpatnās „pazīšanās zīmes”, ar kurām mēs „šķērsojam apvārsni” un kļūstam ieraugāmi pasaules tautu kopībā. Dabas vienotais modelis paģēr mazo struktūru daudzveidību, jo tikai mazo vienību daudzveidība un iespējami dažādāks daudzums nodrošina lielajai vienībai (lasi – tautu kopībai) „materiāla pretestības” spējas. To var saukt arī par sērkociņu kastītes nesalaužamības principu. Šīs mazās grāmatiņas izcels dažu labu kultūras brīnumu no latvisko vērtību krātuves.”

Vārds nav lietots bieži, Nacionālajā korpusu kolekcijā tas minēts tikai astoņas reizes, tīmeklī ar šo vārdu atrodami vēl daži piemēri:

Viņa materiāls bijis ~500 no latv. folkloras krātuves līdzņemtie melodiju noraksti, kā arī pēckara Rīgā izdotās Emiļa Melngaiļa krājuma publikācijas. Uz to pamata tapuši priekšlasījumi un pētījumi, aranžējumi balsij un klav., savpatns mūz. stils. (Literatura.lv)

Izņēmums Latvijas mūzikā, kuram līdzīgu neatrast. Vienmēr nedaudz ārpus visa esošs, savpatns, noteikts un reizēm pat skarbs savās dziesmās un mērķtiecībā, bet tajā pašā laikā saviem mazbērniem mīļš un sirsnīgs vectētiņš ar veselīgu humora izjūtu. (Austrasbiedriba.lv)

Sāremā ir kļuvusi par tūristu apmeklētu vietu, jo tai ir savpatns, neatkārtojams šarms, kuru, iespējams, reizēm pat neizprast līdz galam. (Nra.lv)

Kā rāda skaidrojumi rakstos un piemēri, vārda savpatns nozīme ir ‘raksturīgs tikai konkrētajam subjektam, kas to atšķir no citiem’, arī ‘savdabīgs, īpatnējs, specifisks, unikāls’.

Vārds navigācija latviešu valodā aizgūts no latīņu valodas vārda navigatio ar nozīmi ‘kuģošana’, un tā pirmā nozīme ir ‘kuģošana; kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšana (piemēram, ar attiecīgām ierīcēm nosakot to atrašanās vietu, optimālo maršrutu)’. Pirmās navigācijas ierīces patiešām izmantoja tieši jūrasbraucēji, tāpēc sākotnēji navigācijas jēdziens tika attiecināts tieši uz kuģiem. Krietni vēlāk, jau 20. gadsimta 30. gados, tika izstrādātas radionavigācijas sistēmas arī lidaparātiem. Savukārt pirmās navigācijas sistēmas automobiļiem tika izveidotas tikai 80. gados, un to lietojums vērtās plašumā nākamajos gadu desmitos.

Tas droši vien izskaidro, kāpēc vārdnīcās navigācijas jēdziens attiecināts uz kuģošanu un gaisa satiksmi, piemēram, „Latviešu literārās valodas vārdnīcas” 5. sējums, kurā atrodams vārds navigācija, izdots 1984. gadā, laikā, kad sauszemes transportlīdzekļos navigācijas sistēmas vēl nebija izplatītas.

Mūsdienās par navigāciju iespējams runāt arī automobiļu kontekstā, un patlaban tiek piedāvātas dažādas navigācijas lietotnes, lai palīdzētu pārvietoties pa ceļiem.