Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Piedēkļi -ē- un -o- ir plaši izmantoti darbības vārdu darināšanā. „Latviešu valodas gramatikā” piedēkļu raksturojumā teikts: „Visos latviešu rakstu valodas attīstības posmos aktīvākais verbu [darbības vārdu] darināšanas līdzeklis ir -ē-. [..] [A]r piedēkli -ē- darināto darbības vārdu ir daudz vairāk nekā citu sufiksālo atvasinājumu. Raksturīgs arī tas, ka piedēklis -ē- ticis un tiek aktīvi izmantots, atvasinot vārdus gan no latviskas cilmes motivētājvārdiem, gan no aizguvumiem. Turklāt, attīstoties dažādu nozaru terminoloģijai, vērojama tendence pieaugt tieši citvalodu cilmes celmu motivācijai. Raksturīgs arī tas, ka daudzi atvasinājumi ar -ē- ir transliterēti vai kalkoti verbi.” (Vulāne 2013, 290) Bieži lietoti tādi atvasinājumi kā dublēt (no franču doubler), ekscerpēt (no latīņu excerpere), fiksēt (no franču fixer). Tātad no vārda čips (angļu val. chip) iespējams atvasināt darbības vārdu čipēt.

Arī -o- ir viens no produktīvākajiem derivatīvajiem [atvasināšanas] piedēkļiem, un „lietvārda motivētie atvasinājumi izsaka nozīmi: izmantot darbības veikšanai ar motivētājvārdu nosaukto priekšmetu – slēpot, slidot, nūjot, kuģot, laivot, riteņot, plostot, naglot, virpot, algot”. (Vulāne 2013, 290) Ar laivu var laivot, ar naglu – naglot, tātad ar čipu iespējams čipot.

Abi atvasinājumi latviešu valodā ir iespējami. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija (LZA TK ITTEA) ir ieteikusi lietot čipot, un šī varianta pārsvars ir arī Nacionālajā korpusu kolekcijā, savukārt Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija atbalstījusi paralēlformas. Tātad pieļaujams lietot gan čipēt, gan čipot.

No vārda estrāde nav iemesla vairīties.

Vārds estrāde ir aizguvums no franču valodas vārda estrade ar nozīmi ‘(dēļu) paaugstinājums’. Aizguvums sastopams arī vācu (Estrade) un krievu valodā (эстрада), kuras veicinājušas vārda ienākšanu latviešu valodā, lai apzīmētu paaugstinājumu, kur uzstājas mākslinieki. Latviešu periodikā vārds estrāde atrodams jau vismaz kopš 19. gadsimta 70. gadiem. Tas lietots vairākos rakstos, piemēram, par Igauņu otrajiem vispārīgajiem mūzikas un dziedāšanas svētkiem 1879. gadā Tērbatā vai par Latviešu otrajiem dziedāšanas svētkiem 1880. gadā, kur bija uzcelta svētku celtne ar estrādi tagadējā Jēkaba laukumā. Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku estrādi Ķeizardārzā piemin Vilis Daudziņš grāmatā „Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs”.

Estrādes pieminētas arī literatūrā jau kopš 19. gadsimta beigām, piemēram, Andreja Upīša romānā „Sieviete” (1910), Augusta Deglava „Zeltenīte” (1896), Raiņa dienasgrāmatās, Mirdzas Bendrupes prozā un citur. (Sk. Nacionālā korpusu kolekcija.) Vairākas estrādes celtas arī Latvijā starpkaru periodā, piemēram, Mellužu estrāde (1930), Durbes estrāde Tukumā (19. gs. 20. gados) un citas.

Mežaparka Lielā estrāde tika uzbūvēta 1955. gadā, un kopš tā brīža tajā notiek Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Iespējams, estrādes uzbūvēšanas laiks liek domāt, ka tā saistāma ar padomju propagandu, taču tā nav tiesa: lielākas un mazākas estrādes ir pastāvējušas jau krietni iepriekš.

Vēl viens iemesls, kas varētu likt saistīt vārdu estrāde ar padomju laikiem, ir vārdu savienojums estrādes mūzika – ar šo jēdzienu PSRS 20. gadsimtā tika apzīmēta gandrīz visa populārā mūzika. 

Tātad no vārda estrāde lietojuma, lai apzīmētu paaugstinājumu, skatuvi, nav iemesla vairīties, jo tas nav ieviests padomju laikā, bet ir pazīstams jau kopš pašiem pirmajiem dziedāšanas svētkiem un Latvijas neatkarības sākuma.

Šīs augstākās izglītības mācību iestādes nosaukums ir vairākpakāpju nosaukums, jo akadēmija ir universitātes struktūrvienība. Šajā gadījumā ievērojami vairāki norādījumi.

1. Latvijas vai ārvalstu augstskolu triju un vairāku vārdu nosaukumos, ja tie sākas ar vienu vai vairākiem īpašvārdiem, ar lielo sākumburtu rakstāms vienīgais vai pirmais vārds, kas seko ievadvārdam:
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte,
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija,
Rīgas Tehniskā universitāte.

2. Latvijas un citu valstu augstskolu, akadēmiju, universitāšu divvārdu nosaukumos, kuros pirmais vārds ir īpašvārds, arī otrais vārds rakstāms ar lielo sākumburtu:
Ventspils Augstskola,
Lutera Akadēmija,
Viļņas Universitāte.
Konkrētais princips ievērots arī šīs augstākās izglītības iestādes iepriekšējā nosaukuma Liepājas Universitāte rakstībā.

3. Šobrīd uz iestādi attiecas struktūrvienību nosaukumu rakstības princips: vairākpakāpju nosaukumos ar lielo sākumburtu rakstāms katras struktūrvienības nosaukums, proti, ar lielo sākumburtu rakstāms tikai struktūrvienības nosaukuma ievadītājvārds:
Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā filmu skola,
Latvijas Universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledža,
Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas jūras akadēmija.

Tātad nosaukums rakstāms šādi:
Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmija (vai RTU Liepājas akadēmija).

Uz resursiem, kas pieejami nosacīti bezgalīgi un atjaunojas ātrāk par to patērēšanas ātrumu, attiecināms termins atjaunīgs. Šādu terminu ir apstiprinājusi LZA Terminoloģijas komisija. Termins atjaunīgie resursi pieņemts, pamatojoties uz faktu, ka šie resursi paši atjaunojas, savukārt atjaunojamie resursi kādam būtu jāatjauno. Atjaunīgie resursi ir apzinātie energoresursi, kuru atjaunošanos nosaka dabas procesi. Tā ir saules, vēja, biomasas, zemes siltuma un ūdens potenciālās enerģijas daļa, kuras izmantošana pašreizējā tehnikas līmenī ir ekonomiski pamatota.

Tātad termins atjaunīgs izmantojams tādos piemēros kā vējš ir viens no visplašāk izmantotajiem atjaunīgās enerģijas avotiem uz Zemes; Latvijas iedzīvotāji izvēlētos elektroenerģiju, kas ražota no atjaunīgiem energoresursiem – vēja, saules, ūdens.