Veidojot Latvijas iedzīvotāju nosaukumus, tradīcija nosaka, ka personu nosaukumus ar izskaņām -nieks, -niece, -nieki lieto Kurzemes, Zemgales rietumu un Vidzemes rietumu (ja vietvārds beidzas ar -ži) izlokšņu pārstāvji. Pārējā Latvijas teritorijā iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -ietis, -iete. Minētie personu nosaukumi pēc dzīves vai dzimtās vietas ieviesušies literārajā valodā ar tām izskaņām, kādas sastopamas attiecīgajās izloksnēs, tāpēc nav nekādas vajadzības mainīt šo nostiprinājušos tradīciju. Turklāt nevajadzētu uztvert izskaņu -nieks, -niece, -nieki kā atsevišķu vārdu ar negatīvu ekspresiju.
Language consultations: electronic database
Veidojot Latvijas iedzīvotāju nosaukumus, tradīcija nosaka, ka personu nosaukumus ar izskaņām -nieks, -niece, -nieki lieto Kurzemes, Zemgales rietumu un Vidzemes rietumu (ja vietvārds beidzas ar -ži) izlokšņu pārstāvji. Pārējā Latvijas teritorijā iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -ietis, -iete. Minētie personu nosaukumi pēc dzīves vai dzimtās vietas ieviesušies literārajā valodā ar tām izskaņām, kādas sastopamas attiecīgajās izloksnēs, tāpēc nav nekādas vajadzības mainīt šo nostiprinājušos tradīciju. Turklāt nevajadzētu uztvert izskaņu -nieks, -niece, -nieki kā atsevišķu vārdu ar negatīvu ekspresiju.
Lai gan vārds plīsīgs nav īpaši izplatīts, ar norādi reti (tātad tiek lietots samērā reti) tas ir atrodams „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”.
Plīsīgs – ‘tāds, kas viegli plīst’.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 62 sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1987, 279. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca
Divskaņa ei pirmais komponents e izrunājams šauri.
Jau „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir apgalvots, ka „divskaņa ei pirmais komponents e literārajā valodā ir izrunājams tikai kā šaurais patskanis”. Šāda divskaņa ei galvenā varianta izruna ir akceptēta arī citos pētījumos, piemēram, A. Lauas „Latviešu literārās valodas fonētikā”. Tieši tādu izrunu lielākoties dzirdam mutvārdu saziņā (arī TV un radio raidījumos). Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” piemēram, vietvārdu Freiburga, Leipciga izruna ir dota ar šauru pirmo komponentu.
- Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 26. lpp.
- Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne, 1969, 27. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 917. lpp.
Latviešu valodā pareizi būtu teikt notiek memoriāls.
Lietvārda memoriāls pamatā ir latīņu vārds memorialis ar nozīmi ‘piemiņas cienīgs’, un to lieto vairākās nozīmēs. Memoriāls – 1. ‘arhitektoniski skulpturāls veidojums kāda nozīmīga notikuma vai ievērojama cilvēka piemiņai’; 2. sportā ‘izcilu sportistu vai slavenu ar sportu saistītu cilvēku atcerei veltītas sporta sacensības’. Kā redzams no vārda nozīmju skaidrojuma, memoriāls kāda notikuma vai personas atcerei patiešām var notikt, taču apzīmētājs piemiņas gan ir lieks, jo attiecīgā nozīme iekļauta jau vārdā memoriāls.
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 462. lpp.
LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija pieņēmusi terminu infografika.