Valodas konsultācijas

Kāpēc Spānijas salu Ibiza latviešu valodā reizēm dēvē par Ivisu un reizēm par Eivisu?

Question

Kāpēc Spānijas salu Ibiza latviešu valodā reizēm dēvē par Ivisu un reizēm par Eivisu?

Answer

Atbilstoši spāņu īpašvārdu atveides noteikumiem vārda Ibiza atveidojums latviešu valodā ir Ivisa, savukārt izruna Eivisa nav spāņu, bet katalāņu valodā (respektīvi, šīs valodas paveidā – valensiešu valodā).

Līdz ar to, lai latviskais teksts būtu maksimāli nepārprotams, visdrošāk minēt abus nosaukumus – Eivisas jeb Ivisas sala.

Linguistic sectors

Divskaņi Īpašvārdi Divskaņi Patskaņi Apdzīvoto vietu nosaukumi Īpašvārdi

Kāds ir latīniskais filoloģijas doktora saīsinājums?

Question

Kāds ir latīniskais filoloģijas doktora saīsinājums?

Answer

Filoloģijas doktora saīsinājums ir Dr. philol.

Atbilstoši Latvijā kopš 1991. gada lietotajai sistēmai filoloģijas doktora nosaukumu latīņu valodā saīsina Dr. philol., savukārt filozofijas – Dr. phil. Daudzās citās valstīs, piemēram, Vācijā, abos gadījumos raksta vienādi – Dr. phil. Vārda doktors saīsinājums vienmēr rakstāms ar lielo sākumburtu – Dr.

Sources

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 28. lpp.

Linguistic sectors

Saīsinājumi un abreviatūras Saīsinājumi

Svinības notiks trešdien 4. maijā pulksten 12.00. Kā teikumā liekamas pieturzīmes?

Question

Svinības notiks trešdien 4. maijā pulksten 12.00. Kā teikumā liekamas pieturzīmes?

Answer

Teikumā datums liekams komatos: Svinības notiks trešdien, 4. maijā, pulksten 12.00.

Šajā teikumā ir savrupinājums: īpaši uzsvērts teikuma loceklis vai vārdu savienojums, kam teikumā piešķirta zināma sintaktiska patstāvība un kas runas plūsmā intonatīvi nodalīts. Savrupinājumu rakstos no pārējā teikuma atdala ar komatiem vai domuzīmēm.
Teikumā Svinības notiks trešdien, 4. maijā, pulksten 12.00 datums 4. maijā ir savrupināts laika apstāklis, kas precizē citu laika apstākli, nedēļas dienu trešdien, tāpēc tas no pārējā teikuma atdalāms ar komatiem.

Visbiežāk tiek savrupināti tieši laika un vietas apstākļi. Tie sastopami ikdienišķos tekstos: ielūgumos, reklāmās, afišās utt.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 289.–290. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 203.–204. lpp.
Nītiņa, D. Vienkārša teikuma vai salikta teikuma komponentu paplašinājumi (paplašinātājas struktūras). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 814.–815. lpp.

Linguistic sectors

Savrupinājumi Apstāklis

Kā pareizi: planšešu remonts vai planšetu remonts?

Question

Kā pareizi: planšešu remonts vai planšetu remonts?

Answer

Pareizi ir: planšetu remonts.

Vārds planšete ir 5. deklinācijas lietvārds, kuriem parasti daudzskaitļa ģenitīvā galotnes priekšā ir līdzskaņu mija vai līdzskaņu grupu mija, piemēram, apse – apšu; sliede – sliežu; aizstāve – aizstāvju. Tomēr ir daudz gadījumu, kad mijas šajos lietvārdos nav, tostarp arī vārdos, kur mijas rezultātā rodas šņāceņu blīvējumi: gaišmate – gaišmatu (nevis gaišmašu); šprotes – šprotu (nevis šprošu).
Lai izvairītos no nelabskanīgā vārda planšešu, daudzskaitļa ģenitīvā ieteicams lietot formu planšetu.

Sources

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 364. lpp.
Skaidrojošā vārdnīca Tēzaurs: planšete
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 617. lpp.

Linguistic sectors

Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Vārda sastāvs Ģenitīvs

Kā pareizi izrunāt vārdu debesu – ar šauro vai plato patskani e?

Question

Kā pareizi izrunāt vārdu debesu – ar šauro vai plato patskani e?

Answer

Vārdu debesu var izrunāt divējādi – gan ar šauro, gan plato patskani e.

Daudzskaitļa ģenitīvā sestās deklinācijas lietvārda formā debesu izruna laika gaitā ir mainījusies. „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir norādīts, ka formā debesu jālieto platā skaņa (pēc pozīcijas). A. Lauas „Latviešu literārās valodas fonētikā” teikts, ka praksē šajā formā bieži tiek lietots šaurais patskanis pēc analoģijas ar pārējām locījumu formām. 1970. gadā publicētajos Pareizrakstības komisijas atzinumos par pareizrunu ir doti paralēlvarianti, tie ir fiksēti arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”, kā pirmo minot variantu ar platajiem patskaņiem. Tātad literārās valodas norma mūsdienās pieļauj divējādu izrunu.

Sources

Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 47. lpp.
Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne, 1969, 113. lpp.
Pareizrakstības komisijas atzinumi par pareizrunu. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 6. laidiens. Atb. red. H. Bendiks. Rīga : Liesma, 1970, 171. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 165. lpp.

Linguistic sectors

Garie un īsie patskaņi Šaurais un platais e, ē Sestā deklinācija Daudzskaitlis Ģenitīvs

Language consultations: electronic database