Language consultations: electronic database

Datuma pierakstā skaitliskā veidā vispirms norāda mēneša dienas kārtas skaitli ar diviem cipariem, tad mēneša kārtas skaitli ar diviem cipariem un tad – gada kārtas skaitli ar četriem cipariem.
Aiz katras ciparu grupas kārtas skaitļiem liek punktu.

Elektroniskās saziņas procesā emociju izpausmei izmantotās rakstzīmes, rakstzīmju grupējumus vai stilizētus grafiskus attēlus angļu valodas ietekmē latviešu sarunvalodā mēdz dēvēt par emodži (pēc angļu vārda emoji, kas aizgūts no japāņu valodas), reizēm arī par sejiņām, smailijiem vai reakcijām. Sastopams arī vārds emotikoni. Literārajā valodā tās saucamas par emocijzīmēm.
Šādu apzīmējumu atbalstījusi arī Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija.

Pareizi ir: trešdiena (nedēļas vidus). Atstarpe aiz atverošajām iekavām nav liekama.

Atstarpe liekama aiz lielas daļas pieturzīmju, piemēram, teikuma beigu pieturzīmes, komata. Tomēr ir arī daudz tādu interpunkcijas zīmju, aiz kurām atstarpes nav: atverošās pēdiņas („Jā!”), defise (Vaira Vīķe-Freiberga), vienotājdomuzīme (Rīga–Zilupe) un vēl dažos citos gadījumos. Arī aiz atverošajām iekavām atstarpe nav lietojama. 

Valodas praksē nereti acīmredzot no pārējā teikuma atdala ar komatiem līdzīgi iespraudumiem. Tomēr Aina Blinkena minējusi, ka „ar komatiem nav atdalāmi vārdi laikam, varbūt, diemžēl, droši vien, acīmredzot, kas mūsdienu latviešu literārajā valodā ieguvuši nepārprotamu modālu nozīmi. Bet Vilnis diemžēl varēja diezgan maz. Veide jūru droši vien pazīst labāk nekā mēs visi kopā”.
Šie vārdi izsaka vērtējumu un uzskatāmi par partikulām, kuras ar komatiem no pārējā teksta nav atdalāmas.

Esam privileģētā statusā.
 

Latīņu valodā vārds privilegium nozīmē ‘likums, kas attiecas uz atsevišķu cilvēku’. Latviešu valodā aizgūts vārds privilēģija ar nozīmi ‘izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir atsevišķam cilvēkam (atsevišķai organizācijai, sociālai grupai u. tml.)’ un privileģēt – ‘kādam piešķirt privilēģiju vai privilēģijas; kādam vai kaut kam radīt īpaši izdevīgu stāvokli’.
Valodas praksē nereti sastopamas kļūdas vārda privileģēt rakstībā, un patskaņa e vietā sastopams patskanis i.
Dažās vārdnīcās (tostarp arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”) ir atrodams arī variants priviliģēt, tomēr saskaņā ar pareizrakstības normām ieteicams rakstījums privileģēt.