Language consultations: electronic database

Vai drīkst nodot zvērestu – vai tāda nodošana neizklausās pēc nodevības?

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 522. lpp.

Jelgavnieki vai jelgavieši?

Jelgavas iedzīvotāji ir jelgavnieki.     Veidojot Latvijas iedzīvotāju nosaukumus, tradīcija nosaka, ka personu nosaukumus ar izskaņām -nieks, -niece, -nieki lieto Kurzemes, Zemgales rietumu un Vidzemes rietumu (ja vietvārds beidzas ar -ži) izlokšņu pārstāvji. Pārējā Latvijas teritorijā iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -ietis, -iete. Minētie personu nosaukumi pēc dzīves vai dzimtās vietas ieviesušies literārajā valodā ar tām izskaņām, kādas sastopamas attiecīgajās izloksnēs, tāpēc nav nekādas vajadzības mainīt šo nostiprinājušos tradīciju. Turklāt nevajadzētu uztvert izskaņu -nieks, -niece,                 -nieki kā atsevišķu vārdu ar negatīvu ekspresiju.

Pareizi ir Zigfrīdam Annam Meierovicam.

Zigfrīda Annas Meierovica otrais vārds ticis dots par godu viņa mātei Annai. Lai gan tas ir sieviešu priekšvārds, vīrietim tas lokāms tāpat kā kopdzimtes uzvārds, piemēram, Liepa, Oga, un vienskaitļa datīvā tā galotne ir -am tāpat kā Jānim Liepam, Ingum Ogam.

Vai latviešu valodā var teikt kļūdīga diagnoze?

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 276. lpp.

Re-investēt vai reinvestēt?

Pareizi ir reinvestēt.

Latviešu valodā citvalodu priedēkļi nav rakstāmi atsevišķi no pārējās vārda daļas, izņēmums nav arī priedēklis re-.

Re- (latīņu re ‘atpakaļ, atkal, pretim’) norāda uz atkārtošanos, atjaunošanos, dotajai pretēju darbību, pretestību, taču neatkarīgi no priedēkļa cilmes latviešu valodā vārdi, kuru sastāvā ir iekļauts priedēklis, rakstāmi bez defises.

• Skujiņa, V. Latīņu un grieķu cilmes vārddaļu vārdnīca. Rīga : Kamene, 1999, 111. lpp.