Language consultations: electronic database

• Latvijas Republikas likums „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”
• Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”
• Nacionālais terminoloģijas portāls: ārkārtējas situācijas
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: ārkārtas
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: ārkārtējs

Vārdā rajons pieļaujama divējāda izruna – gan ar garu patskani [ō], gan divskani [uo].

Tā kā literārajā valodā ar vienu burtu o tiek apzīmētas trīs dažādas fonēmas (īss patskanis [o], garš patskanis [ō] un divskanis [uo]), tad izrunā nereti ir vērojamas svārstības. Daļai svešvārdu ar Zinātņu akadēmijas Pareizrakstības komisijas lēmumu (1985. gada 7. februārī) ir atļauti izrunas paralēlvarianti: gan ar garu patskani, gan ar divskani. Šie vārdi ir fiksēti „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” un citos normatīvos avotos.

Šāda divējāda izruna pieļaujama internacionālismos rajons, talons, balkons, balons, barons, buljons, citrons, kupons, patrona (pirmajā vietā vārdnīcā ir dots ieteicamais variants, respektīvi, izruna ar garo patskani [ō]).

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 30. lpp.

Burts U apzīmē jauniešu komandu vecumposmu (no angļu vārda under ‘zem’).

Tas nozīmē, ka attiecīgajā izlasē drīkst piedalīties tikai tie jaunieši, kas vēl nav sasnieguši attiecīgajā apzīmējumā norādīto vecumu, piemēram, 16, 17, 18 utt. gadus. Sporta praksē gan nereti vecumgrupu ierobežojumus saista ar noteiktu dzimšanas gadu, nevis reālo vecumu kādu sacensību norises brīdī, tāpēc samērā bieži vērojama neatbilsme starp jauniešu komandas nosaukumā saistījumā ar burtu U norādīto vecumu un šīs komandas spēlētāju patieso vecumu.

• Bankavs, A. Vienburta vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 113. lpp.

• mednis,
• mežirbe,
• laukirbe;

• paugurknābja gulbis,
• meža pīle,
• lielā gaura;

• cekuldūkuris,
• mazais dūkuris,
• ragainais dūkuris. (Citēts pēc: Ķerus, Viesturs. Putni Latvijā. Nacionālā enciklopēdija. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/7279-putni-Latvij%C4%81)

• Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 377. lpp.
• Orehova, A. Latviešu valoda tiesu nolēmumos. Rokasgrāmata. Rīga : Tiesu administrācija, 2022, 71. lpp.
• Logina, S., Pēča, K., Pūtele, I., Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 17. Atb. red. I. Druviete. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2022, 264.–265. lpp.

Vārds bebrs izrunājams ar plato patskani e.

Pirmās deklinācijas lietvārdos un vārdos, ko loka pēc pirmās deklinācijas parauga, lieto plato patskani e, piemēram, (iz)mērs, audekls, tēls, arī tēvs un dēls. Iespējams, ka šaurā e izrunu sekmējis nepareizs uzskats, ka vārds bebrs ir otrās deklinācijas lietvārds ar galotni -is.

V. Strautiņa un Dz. Šulce norāda: „Vārdam bebrs konstatējamas ne tikai nepareizas locījumu formas (nepareizi: bebris, bebrim, bebri), bet arī platā patskaņa e vietā tiek runāts šaurs e. Pašreiz norma nosaka visās 1. deklinācijas lietvārdu formās lietot plato patskani, arī bebra, bebram, bebru, bebri, bebriem, saliktenī – bebrāda u. c.”

Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” norādīts, ka vārds bebrs, arī bebrāda, bebrukārkliņš izrunājami ar platu patskani e. Savukārt sieviešu dzimtes uzvārds Bebre ir piektās deklinācijas lietvārds, un šajā gadījumā šaurā e lietojumu nosaka galotne -e.

• Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 29. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 122. lpp.