Language consultations: electronic database

„Ja divdabja teiciens ar vienojuma saikļiem pievienots pie citiem teikuma vārdiem vai teikuma komponentiem ar to pašu jēdzieniski sintaktisko funkciju un nozīmi, saiklis aizstāj savrupinājuma pieturzīmi un blakus saiklim komats nav vajadzīgs. Piemēram, [..] jāmāca apvīlēt sānu virsmas pēc izmēriem un ievērojot leņķus; Viņas maksā par tām savu dienas algu, ko, ganos iedamas, nopelna vai lūkus plēšot pa mežiem.”

Nē, komatam pirms saikļa nav jābūt: Vakaros Harijs skatās filmas vai arī lasa romānus.

Saiklis vai arī nereti ir pāru saikļu sastāvdaļa: vai – vai arī; vai nu – vai arī. Ja vienlīdzīgos teikuma locekļus saista pāru saiklis, tad pirms šo saikļu otrās daļas allaž komats ir liekams: Vakaros Harijs vai nu skatās filmas, vai arī lasa romānus.

Teikumā Vakaros Harijs skatās filmas vai arī lasa romānus ir vienlīdzīgi teikuma locekļi skatās un lasa, kurus saista saiklis vai arī. Valodas praksē komats šādos gadījumos bieži sastopams droši vien tāpēc, ka vai arī ir ierasta pāru saikļa sastāvdaļa. Tomēr, līdzīgi kā gadījumos, kad vienlīdzīgus teikuma locekļus saista saikļi jeb, vai, un, komats pirms saikļa nav liekams: Brīvdienās es runāju pa telefonu vai arī sarakstos ar draugiem; Mēs varam skriet pa parku vai arī pa stadionu.

Kādu nozīmēt amatā nebūtu vēlams, amatā var iecelt, apstiprināt.

„Latviešu literārās valoda vārdnīcā” norādītas šādas vārdu nozīmes: iecelt – ‘uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu’. Piemēram, iecelt kādu amatā. Amatā var arī apstiprināt – ‘atzīt par likumīgu, derīgu ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.’. Piemēram, apstiprināt kādu amatā; nozīmēt sarunv. – ‘norīkot, iecelt (par ko)’. Arī „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīts, ka nozīmēt ar nozīmi ‘norīkot, iecelt (amatā)’ uzskatāma par nevēlamu izteiksmi.

Apledojums ir ledus kārta, kas pārklāj kādu virsmu. Vārdnīcās šim vārdam atrodami dažādi sinonīmi, kā apgāle, gāle, ledusgāle, noledojums, atkala utt.

Vārdam atkala ir vairākas nozīmes.
‘1. Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.’
Nereti zemes un dažādu ķermeņu virspusē rodas nogulums gludas, caurspīdīgas ledus kārtas veidā, ko galvenokārt novēro vēja pusē. Šo parādību sauc par atkalu jeb apledojumu.
‘// Lietus, kas līst aukstā laikā un veido šādu apledojumu.’
..vējainā rītā, liepām kailos zarus nikni šmīkstinot un saltai atkalai līņājot, uzsēdināja veco Maldavu zirņu maisu vezumā un nošķūtēja uz Jelgavu.
‘2. Laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.’
Spēji uznākusi atkala ceļu padarīja glumu..
 

Gāle, arī ledusgāle, ir plāna ledus kārta, kas veidojas upē vai ezerā, par gāli mēdz dēvēt arī ledus kārtu, kura pārklāj sniegu:

Apledojumu uz asfalta sarunvalodā mēdz saukt par melno ledu (no angļu black ice). Literārajā valodā šī vārdu savienojuma vietā atkarībā no konteksta būtu ieteicams lietot vārdu apledojums vai atkala.

Darbības vārds lūzt nenoteiksmē (atbild uz jautājumu Ko darīt?) rakstāms ar līdzskani z. Īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās savukārt piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis zūd, tāpēc šajās formās vārds rakstāms bez līdzskaņa z:

Pagātnes (es lūzu, tu lūzi, viņš lūza) un nākotnes formās (es lūzīšu, tu lūzīsi, viņš lūzīs), protams, lietojams skaidri dzirdamais līdzskanis z.
Darbības vārda lūzt pareizrakstību var pārbaudīt, ņemot talkā darbības vārdu nirt vai mirt formas: ja šo darbības vārdu formā ir lietots līdzskanis s, tātad līdzskanis s rakstāms arī atbilstošajā lūzt formā. Ja līdzskaņa s darbības vārdu nirt vai mirt formās nav, tad ar līdzskani z rakstāmas atbilstošās lūzt formas:
es šobrīd nirstu – es šobrīd lūstu;
koks esot miris – koks esot lūzis;
mirstošais zars – lūstošais zars;
ja tu aizietu, mana sirds mirtu – ja tu aizietu, mana sirds lūztu;
nirdams ezerā, viņš vienmēr aizžmiedza acis – lūzdams ledū, viņš paspēja iekliegties.