Valodas konsultācijas

No kā cēlies personvārds Austris?

Question

No kā cēlies personvārds Austris?

Answer

Tā pamatā ir sievietes priekšvārds Austra, kas cēlies no sugasvārda austra ar nozīmi 'ausma'.

Vārds ausma nozīmē 'pakāpeniska (rīta) gaismas parādīšanās austrumu pusē. Rīta blāzma. Spožums, blāzmojums (saulei lecot)'. Uzskata, ka ausma ir Raiņa darināts jaunvārds.
Sinonīmam austra piemīt poētiska stilistiskā nokrāsa. Tā pamatā ir darbības vārds aust. Tās pašas cilmes vārdi ir Auseklis, Austriņš, austrumi.

Sources

Karulis, K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. I sēj. Rīga : Avots, 1992, 91. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: austra
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1972, 503., 506. lpp.

Linguistic sectors

Emocionāli ekspresīvie stili Sugas vārdi Īpašvārdi Vārda etimoloģija

Kā saīsina vārdus kungs un kundze?

Question

Kā saīsina vārdus kungs un kundze?

Answer

Atbilstoši pašreizējiem ieteikumiem saīsinājumu lietošanā šos vārdus nesaīsina.

Ilgu laiku bija ierasti saīsinājumi: kungs – kgs (dat. kgm), kundze – kdze (dat. kdzei); arī k-gs, k-dze.

Saskaņā ar VVC LVEK ieteikumiem šos vārdus nevajadzētu saīsināt.

Sources

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 25. lpp.

Linguistic sectors

Saīsinājumi un abreviatūras Sugas vārdi

Vai latviešu valodā var lietot vārdu ambiciozums?

Question

Vai latviešu valodā var lietot vārdu ambiciozums?

Answer

Vārds ambiciozums norāda uz pilnīgu īpašības ambiciozs abstrakciju (līdzīgi kā cēls – cēlums; cildens – cildenums; labs – labums).

Ambiciozs (vācu ambitiös) – ‘godkārīgs; tāds, kam ir ambīcijas, kas cenšas kaut ko sasniegt galvenokārt aiz godkārības’.
Atvasinājumus ar -ums mūsdienās plaši lieto gan abstraktu, gan konkrētu pazīmju nosaukšanai. D. Nītiņa par šādiem atvasinājumiem raksta: „Lai gan atvasinājumi ar -ums bieži vien ir diezgan smagnēji, neizceļas ar kādu īpašu eleganci un iespēju īsināt izteiksmi, ekonomēt valodiskos resursus, oficiālā stilā vai lietišķa cilvēka valodā tie parasti ir samērā izplatīti.”

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 44. lpp.
Nītiņa, D. Moderna cilvēka valoda. Rīga : Valsts valodas aģentūra, 2004, 10. lpp.

Linguistic sectors

Vārdu darināšana ar piedēkli Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums Lietišķo rakstu stils Oficiālais stils

Kā pareizi – atzīmējiet ar krustiņu vai (jeb) svītriņu?

Question

Kā pareizi – atzīmējiet ar krustiņu vai (jeb) svītriņu?

Answer

Minētajā konstrukcijā ir jālieto saiklis vai: atzīmējiet ar krustiņu vai svītriņu. Ir jāšķir saikļu vai un jeb lietojums.

Saiklis vai lietojams divu vārdu saistīšanai, kas apzīmē dažādus jēdzienus (grāmata vai burtnīca), savukārt saiklis jeb lietojams divu vārdu saistīšanai, kas apzīmē vienu un to pašu jēdzienu (tālrunis jeb telefons).

Sources

Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 186. lpp.

Linguistic sectors

Sakārtojuma saikļi Vienkāršie saikļi Stils un literārā norma

Vai liek komatu, ja divdabja teiciens seko ievadītājvārdiem t. sk. (piemēram, t. sk., izmantojot internetu)?

Question

Vai liek komatu, ja divdabja teiciens seko ievadītājvārdiem t. sk. (piemēram, t. sk., izmantojot internetu)?

Answer

Šādā konstrukcijā divdabja teiciens atdalāms ar komatu.

„Ja divdabja teiciens pievienots aiz paskaidrojamā iesprauduma ievadītājvārdiem īpaši, sevišķi vai tml., divdabja teiciens no šī ievadītājvārda atdalāms ar komatu. Piemēram, [..] it īpaši, ceļot lauku ražību; Jābūt ļoti uzmanīgiem, jo sevišķi, ejot pa trauslo pavasara ledu.”
Līdzīgi arī piemērā t. sk., izmantojot internetu, divdabja konstrukcija atdalāma ar komatiem.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 301. lpp.

Linguistic sectors

Iestarpināti vārdu savienojumi Divdabja teiciens Iespraudumi Divbdabja teiciens

Language consultations: electronic database