Valodas konsultācijas

Latviešu valodā saziņā tiek lietota frāze „Kā tev sokas?”. Vai darbības vārdam ir arī citas formas?

Question

Latviešu valodā saziņā tiek lietota frāze „Kā tev sokas?”. Vai darbības vārdam ir arī citas formas?

Answer

Mūsdienu latviešu valodā lieto tikai darbības vārda formu sokas.

Darbības vārda nenoteiksme ir sekties, un mūsdienās visbiežāk lieto šo darbības vārdu 3. personas formā – sokas. Piemēram, Kā tev sokas?, Man (darbi) sokas labi u. tml.

Sekties – tikai tagadnes 3. personas forma sokas; ‘veikties (par darbību, darbu)’; pagātnē secās.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₁ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1989, 382. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: sekties
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 718. lpp.

Linguistic sectors

Nenoteiksme Īstenības izteiksme Vienkāršā tagadne Vārda skaidrojums

Ko nozīmē drastisks (teik. „Tik drastiskas izturēšanās pret darba ņēmējiem nav bijis nekad”)?

Question

Ko nozīmē drastisks (teik. „Tik drastiskas izturēšanās pret darba ņēmējiem nav bijis nekad”)?

Answer

„Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā” vārds skaidrots: drastisks (< gr. drastikos ‘enerģisks’) – 1. ‘radikāls, krass’; 2. ‘tāds, kurā izpaužas nebēdnība, pārgalvība, arī draiskulība’.

Šajā vārdnīcā vārdam ir divas pretējas nozīmes, un abas no tām minētajā teikumā iederas, proti, izturēšanās var būt radikāla, krasa, taču arī pārgalvīga, nenopietna. Savukārt „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārdam norādīta tikai viena nozīme – ‘tāds, kur izpaužas nebēdība, jautrība, pārgalvība, arī draiskulība’. Līdzīgi vārds skaidrots arī „Latviešu valodas vārdnīcā” – ‘bezbēdīgs, jautrs, bravūrīgs; parupjš’.
Tātad latviešu valodas vārdnīcās vārdam minēta tikai viena nozīme, bet svešvārdu vārdnīcā – divas. Lai nerastos šāda situācija, jāizvairās lietot vārdu ar tik dažādām nozīmēm, it sevišķi, ja no teikuma, bez plašāka konteksta, nav saprotams, kādā nozīmē vārds ir lietots.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 175. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 388. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 255. lpp.

Linguistic sectors

Attieksmes īpašības vārdi Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums

Vai saiklis un iekļaujas iespraudumā ar ievadītājvārdu it īpaši (teik. „Lietas izskata, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienību un it īpaši tā 19. pantu”)?

Question

Vai saiklis un iekļaujas iespraudumā ar ievadītājvārdu it īpaši (teik. „Lietas izskata, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienību un it īpaši tā 19. pantu”)?

Answer

Saiklis un parasti pieder pie iesprauduma.

R. Koluža norāda: „Ja iespraudumus, kam ir ievadītājvārdi (it) īpaši, (it) sevišķi, galvenokārt, arī, pat, parasti, retāk u. c., ievada un, bet, kā, tad šie vārdi pieder pie iesprauduma: daudzu puķu, un it īpaši rožu, smarža ir visiem tīkama. Nepareizi ir uzskatīt, ka šādā teikumā vārds rožu saistīts ar vārdu smarža, un komatu nelikt.”
Līdzīgi norāda arī A. Blinkena: „Ja ar (it) īpaši, (it) sevišķi, galvenokārt u. tml. ievadītus paskaidrojumus iepriekšējam vārdam piesaista ar saikļiem un, bet, tad arī šie saikļi pieder pie iesprauduma un viss iespraudums no pārējās teikuma daļas atdalāms ar pieturzīmēm no abām pusēm. Piemēram, Viņš ir nosvērts, atturīgs, pret kolēģiem, un īpaši Frenku, laipns.
Teikumā Lietas izskata, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienību un it īpaši tā 19. pantu pirms un liekams komats – Lietas izskata, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienību, un it īpaši tā 19. pantu.

Sources

Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 72. lpp.
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 270. lpp.

Linguistic sectors

Sakārtojuma saikļi Iestarpinātas vārdu grupas Iespraudumi

Aizkars vai aizskars?

Question

Aizkars vai aizskars?

Answer

Abi vārdi ir pareizi, tikai tiem ir atšķirīga nozīme, un tie pieder pie atšķirīgām vārdšķirām.

Lai apzīmētu auduma, pinuma izstrādājumu kaut kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas, ir jāraksta vārds aizkars (atvasināts no darbības vārda aizkārt). Savukārt rakstījums aizskars ir darbības vārda aizskart vienkāršās nākotnes 3. personas forma – (viņš) aizskars.

Linguistic sectors

Līdzskaņi Sugas vārdi Pirmā deklinācija Vīriešu dzimte Vienkāršā nākotne

Ar kādu nozīmi var lietot vārdu derbijs?

Question

Ar kādu nozīmi var lietot vārdu derbijs?

Answer

Mūsdienās vārdu derbijs attiecina ne tikai uz zirgu skriešanās sacensībām, bet arī uz vietējo komandu sacensībām.

Derbijs (angļu Derby < angļu īpašv.) „Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā” skaidrots šādi – ‘četrus gadus vecu strauju tīrasiņu rikšotāju sacīkstes 1600 m distancē un trīs gadus vecu auļotāju sacīkstes 2400 m distancē; parādījās Anglijā 1778. gadā. „Jaunajā eponīmu vārdnīcā” informācija ir papildināta: „Sacīkstes nosauktas par godu vienam no to iedibinātājiem – Edvardam Smitam Stenlijam, 12. Dērbijas grāfam (Edwards Smith Stanley, 12th Earl of Derby, 1752–1834).” Jaunākajā „Angļu-latviešu vārdnīcā” derbijs norādīts kā ‘ikgadējās zirgu skriešanās sacīkstes; arī skriešanās sacīkstes, kurās var piedalīties jebkurš; sacīkstes, velosacīkstes’.

LZA Terminoloģijas komisijas Sporta terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs Dr. paed. Uldis Švinks norāda, ka mūsdienās šo vārdu attiecina ne tikai uz zirgu skriešanās sacensībām, bet arī uz vietējo komandu (piemēram, kādas lielpilsētas komandu) sacensībām.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 151. lpp.
Bankava, B. Jaunā eponīmu vārdnīca. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 47. lpp.
Angļu-latviešu vārdnīca. Sast. Dz. Kalniņa, E. Kičigins, K. Kvēle-Kvāle u. c. Rīga : Avots, 2007, 283.–284. lpp.

Linguistic sectors

Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums Anglismi

Language consultations: electronic database