Valodas konsultācijas

Vai tikšanās ir norunāta pulksten vai pulkstens desmitos?

Question

Vai tikšanās ir norunāta pulksten vai pulkstens desmitos?

Answer

Tikšanās ir norunāta pulksten desmitos.

Latviešu literārajā valodā ir lietvārds pulkstenis:
pulkstenis ir desmit,
kabinetā ir jauns pulkstenis;
kā arī apstākļa vārds pulksten:
tikšanās ir norunāta pulksten desmitos;
pulksten piecos mēs beigsim darbu.

Latviešu literārajā valodā ir otrās deklinācijas lietvārds pulkstenis (ar galotni -is), kā arī apstākļa vārds pulksten.
Valodas praksē nereti otrās deklinācijas lietvārda pulkstenis vietā tiek lietots pirmās deklinācijas lietvārds pulkstens. Iespējams, tas arī ietekmējis aplamās formas pulkstens lietojumu apstākļa vārda pulksten vietā.

Sources

Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 361. lpp.
Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 202. lpp.

Linguistic sectors

Otrā deklinācija Apstākļa vārds Pulksteņa laika pieraksts

Vai saiklis un iekļaujas iespraudumā ar ievadītājvārdu it īpaši (teik. „Lietas izskata, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienību un it īpaši tā 19. pantu”)?

Question

Vai saiklis un iekļaujas iespraudumā ar ievadītājvārdu it īpaši (teik. „Lietas izskata, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienību un it īpaši tā 19. pantu”)?

Answer

Saiklis un parasti pieder pie iesprauduma.

R. Koluža norāda: „Ja iespraudumus, kam ir ievadītājvārdi (it) īpaši, (it) sevišķi, galvenokārt, arī, pat, parasti, retāk u. c., ievada un, bet, kā, tad šie vārdi pieder pie iesprauduma: daudzu puķu, un it īpaši rožu, smarža ir visiem tīkama. Nepareizi ir uzskatīt, ka šādā teikumā vārds rožu saistīts ar vārdu smarža, un komatu nelikt.”
Līdzīgi norāda arī A. Blinkena: „Ja ar (it) īpaši, (it) sevišķi, galvenokārt u. tml. ievadītus paskaidrojumus iepriekšējam vārdam piesaista ar saikļiem un, bet, tad arī šie saikļi pieder pie iesprauduma un viss iespraudums no pārējās teikuma daļas atdalāms ar pieturzīmēm no abām pusēm. Piemēram, Viņš ir nosvērts, atturīgs, pret kolēģiem, un īpaši Frenku, laipns.
Teikumā Lietas izskata, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienību un it īpaši tā 19. pantu pirms un liekams komats – Lietas izskata, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienību, un it īpaši tā 19. pantu.

Sources

Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 72. lpp.
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 270. lpp.

Linguistic sectors

Sakārtojuma saikļi Iestarpinātas vārdu grupas Iespraudumi

Ingusa vai Ingus motocikls?

Question

Ingusa vai Ingus motocikls?

Answer

Pareizi ir gan Ingusa motocikls, gan Ingus motocikls. Ir jāzina, kā priekšvārdu raksta nominatīvā.

Priekšvārds Ingus ir trešās deklinācijas lietvārds (ar galotni -us vienskaitļa nominatīvā), un tā galotne vienskaitļa ģenitīvā ir tāda pati kā nominatīvā, tātad – Ingus motocikls. Priekšvārds Inguss ir pirmās deklinācijas lietvārds (ar galotni -s vienskaitļa nominatīvā), un tā galotne vienskaitļa ģenitīvā ir -a, tātad – Ingusa motocikls.

Linguistic sectors

Priekšvārdi Vārda sastāvs Galotne Īpašvārdi Pirmā deklinācija Trešā deklinācija Vīriešu dzimte Ģenitīvs

Aizkars vai aizskars?

Question

Aizkars vai aizskars?

Answer

Abi vārdi ir pareizi, tikai tiem ir atšķirīga nozīme, un tie pieder pie atšķirīgām vārdšķirām.

Lai apzīmētu auduma, pinuma izstrādājumu kaut kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas, ir jāraksta vārds aizkars (atvasināts no darbības vārda aizkārt). Savukārt rakstījums aizskars ir darbības vārda aizskart vienkāršās nākotnes 3. personas forma – (viņš) aizskars.

Linguistic sectors

Līdzskaņi Sugas vārdi Pirmā deklinācija Vīriešu dzimte Vienkāršā nākotne

Ar kādu nozīmi var lietot vārdu derbijs?

Question

Ar kādu nozīmi var lietot vārdu derbijs?

Answer

Mūsdienās vārdu derbijs attiecina ne tikai uz zirgu skriešanās sacensībām, bet arī uz vietējo komandu sacensībām.

Derbijs (angļu Derby < angļu īpašv.) „Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā” skaidrots šādi – ‘četrus gadus vecu strauju tīrasiņu rikšotāju sacīkstes 1600 m distancē un trīs gadus vecu auļotāju sacīkstes 2400 m distancē; parādījās Anglijā 1778. gadā. „Jaunajā eponīmu vārdnīcā” informācija ir papildināta: „Sacīkstes nosauktas par godu vienam no to iedibinātājiem – Edvardam Smitam Stenlijam, 12. Dērbijas grāfam (Edwards Smith Stanley, 12th Earl of Derby, 1752–1834).” Jaunākajā „Angļu-latviešu vārdnīcā” derbijs norādīts kā ‘ikgadējās zirgu skriešanās sacīkstes; arī skriešanās sacīkstes, kurās var piedalīties jebkurš; sacīkstes, velosacīkstes’.

LZA Terminoloģijas komisijas Sporta terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs Dr. paed. Uldis Švinks norāda, ka mūsdienās šo vārdu attiecina ne tikai uz zirgu skriešanās sacensībām, bet arī uz vietējo komandu (piemēram, kādas lielpilsētas komandu) sacensībām.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 151. lpp.
Bankava, B. Jaunā eponīmu vārdnīca. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 47. lpp.
Angļu-latviešu vārdnīca. Sast. Dz. Kalniņa, E. Kičigins, K. Kvēle-Kvāle u. c. Rīga : Avots, 2007, 283.–284. lpp.

Linguistic sectors

Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums Anglismi

Language consultations: electronic database