Language consultations: electronic database

Mastā plīv sarkanbaltsarkanais karogs.

Salikteņi ir radušies, vairākus patstāvīgus vārdus savienojot vienā vārdā. Krāsu toņu nosaukšanai nereti lietoti salikteņi, kuros savienoti divi komponenti, piemēram, dzeltenpelēks, sarkanmelns, zaļdzeltens. Retāk sastopami arī tādi salikteņi, kuros savienoti trīs patstāvīgi vārdi, piemēram, zaļbaltzilais lībiešu karogs, sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs.

Krīzes situācijā tiek sniegta humānā palīdzība.

Vārds humāns nozīmē ‘tāds, kura attieksmē pret citiem cilvēkiem izpaužas cieņa, atsaucība, iejūtība, sirsnība’, piemēram:
humāns cilvēks,
humāni mērķi.
Finansējums, preces, pakalpojumi vai tehniska palīdzība, kuru sniedz, lai atvieglotu cilvēku ciešanas krīzes situācijās, kas radušās pēc dabas katastrofām vai cilvēku radītiem konfliktiem, ir humānā palīdzība.
Vārds humanitārs pamata nozīmē ir ‘saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, šīm zinātnēm raksturīgs’, un tas nereti (iespējams, angļu valodas ietekmē) tiek lietots vārda humāns vietā. Plašāk par šo vārdu lietojumu sk.: https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/718.

No krievu valodas aizgūtie īpašības vārdi mazskaitlīgs (krievu малочисленный) un daudzskaitlīgs (krievu многочисленный), arī apstākļa vārdi mazskaitlīgi un daudzskaitlīgi, ir kalki, to morfoloģiskā struktūra veidota pēc krievu valodas parauga, burtiski pārtulkojot vārdu sastāvdaļas (šajā gadījumā darināts saliktenis, kā arī izmantots afikss -īg-). Valodas praksē šie vārdi sastopami it bieži (vārds daudzskaitlīgs pat atrodams Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā), tomēr tos nebūtu ieteicams lietot latviešu literārajā valodā, jo pastāv citas, krietni veiksmīgākas izteiksmes iespējas:
nevis laukumā bija daudzskaitlīgs pūlis, bet laukumā bija liels pūlis;
nevis personāls ir daudzskaitlīgs, bet ir daudz darbinieku, personāls ir apjomīgs;
nevis mantojums ir mazskaitlīgs, bet mantojums ir neliels;
nevis mazskaitlīgs loms, bet mazs loms.

Vārds skrupulozs latviešu valodā ienācis no vācu valodas vārda skrupulös, kura pamatā ir latīņu vārds scrupulosus, un tā nozīme ir ‘rūpīgs, precīzs, arī pedantisks, sīkumains’. Reizēm, domājams, izrunas ērtuma dēļ, vārds tiek izrunāts, pārstatot skaņas r un u: skurpulozs. Saskaņā ar pareizrakstības un pareizrunas normām vārds izrunājams un rakstāms skrupulozs:
skrupulozs izvērtējums;
skrupulozi ievērot noteikumus.