Language consultations: electronic database

Mastā plīv sarkanbaltsarkanais karogs.

Salikteņi ir radušies, vairākus patstāvīgus vārdus savienojot vienā vārdā. Krāsu toņu nosaukšanai nereti lietoti salikteņi, kuros savienoti divi komponenti, piemēram, dzeltenpelēks, sarkanmelns, zaļdzeltens. Retāk sastopami arī tādi salikteņi, kuros savienoti trīs patstāvīgi vārdi, piemēram, zaļbaltzilais lībiešu karogs, sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs.

Pareizi ir: tramvajs bija pilns, tā ka nācās gaidīt nākamo.

Saiklis tā kā ir cēloņa saiklis, un tas ievada cēloņa apstākļa palīgteikumu, kurš atrodas virsteikuma priekšā:
Tā kā šodien ir auksts laiks, jāsaģērbjas silti.
Saiklis tā ka ir seku saiklis, un tas ievada seku palīgteikumu, kurš atrodas aiz virsteikuma:
Šodien ir auksts laiks, tā ka jāsaģērbjas silti.

Viena no vārda atzīmēt nozīmēm ir ‘svinēt’, tāpēc vārdu atzīmēt ar šo nozīmi var lietot latviešu literārājā valodā.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” minētas šādas vārda atzīmēt nozīmes: 1. ‘pierakstīt, piezīmēt (ko piedzīvotu, konstatētu, novērotu u. tml., lai saglabātu, neaizmirstu)’; ierakstīt; reģistrēt; grafiski (ko) attēlot, fiksēt vai (uz ko) norādīt; iezīmēt (ar kādu zīmi)’; 2. ‘konstatējot (ko), norādīt, vērst uzmanību (uz to); arī minēt’; 3. ‘minēt, izcelt (piemēram, kāda nopelnus)’; 4. ‘svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.); pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu)’.
Līdzīgas vārda nozīmes norādītas arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”: 1. ‘īsi pierakstīt; ierakstīt, reģistrēt; attēlot; iezīmēt (ar zīmi)’; 2. ‘minēt, norādīt (runā, rakstos); izcelt, novērtēt’; 3. ‘svinēt’.

Vārds ēcis ir viens no vārdu kadiķis, paeglis sinonīmiem.

Vārds ēcis (arī ērcis) ir apvidvārds, kuram ir divas nozīmes:
'kadiķis, paeglis' – mēs iestādījām vairākus ēčus;
'strīdīgs cilvēks' – šis apmeklētājs ir īsts ēcis.

Vārdu kadiķis un paeglis sinonīmu rindā ir vairāki apvidvārdi:
ēcis, ērcesis, ērcis, ērķis, paegle.

No latviešu literārās valodas viedokļa vārdkopa izglītojoša lekcija ir pareiza un lietojama.

Lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabi veido no pārejoša vai nepārejoša darbības vārda tagadnes celma, un šāds divdabis nosauc priekšmeta stāvokli, kādā tas atrodas kādu laiku. J. Endzelīna un K. Mīlenbaha „Latviešu gramatikā” (1907) norādīts, ka šie divdabji veidojami pārsvarā no nepārejošiem verbiem, bet no pārejošiem verbiem tie tautas valodā ļoti reti sastopami. Taču mūsdienu literārajā valodā ierobežojumi lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabju formu veidošanā pārejamības un nepārejamības dēļ vairs nepastāv.