Valodas konsultācijas

Kā latviešu valodā atveidot somu uzvārdu Haanpää?

Question

Kā latviešu valodā atveidot somu uzvārdu Haanpää?

Answer

Somu uzvārds latviešu valodā atveidojums Hānpē.

Somu valodā garie patskaņi tiek apzīmēti ar diviem vienādiem patskaņiem, piemēram, aa latviešu valodā ir ā, savukārt ää latviešu valodā – ē.

Sources

Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Zin. red. O. Bušs, red. I. Kačevska. Rīga : Norden AB, 2003, 405. lpp.

Linguistic sectors

Garie patskaņi Uzvārdi Īpašvārdi Nelokāmi vārdi

Rudenī iestādījām ēčus – ko nozīmē apvidvārds ēcis?

Question

Rudenī iestādījām ēčus – ko nozīmē apvidvārds ēcis?

Answer

Vārds ēcis ir viens no vārdu kadiķis, paeglis sinonīmiem.

Vārds ēcis (arī ērcis) ir apvidvārds, kuram ir divas nozīmes:
'kadiķis, paeglis' – mēs iestādījām vairākus ēčus;
'strīdīgs cilvēks' – šis apmeklētājs ir īsts ēcis.

Vārdu kadiķis un paeglis sinonīmu rindā ir vairāki apvidvārdi:
ēcis, ērcesis, ērcis, ērķis, paegle.

Sources

Mīlenbahs. K. K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca = Lettisch-deutsches Wörterbuch / rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. I–IV sēj. Rīga : Izglītības ministrija; Kultūras fonds, 1923, 572. lpp.
Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 267. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: kadiķis
Ēdelmane, I., Ozola, Ā. Latviešu valodas augu nosaukumi. Rīga : Augsburgas institūts, 2003, 253. lpp.
Endzelīns, J., Hauzenberga, E. Papildinājumi un labojumi K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcai. I sējums. Rīga : Kultūras fonds, 1934, 371. lpp.
Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 15. Atb. red. I. Lokmane. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2020, 177. lpp.

Linguistic sectors

Sinonīmi Apvidvārdi Sugasvārdi

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt izglītojoša lekcija?

Question

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt izglītojoša lekcija?

Answer

No latviešu literārās valodas viedokļa vārdkopa izglītojoša lekcija ir pareiza un lietojama.

Lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabi veido no pārejoša vai nepārejoša darbības vārda tagadnes celma, un šāds divdabis nosauc priekšmeta stāvokli, kādā tas atrodas kādu laiku. J. Endzelīna un K. Mīlenbaha „Latviešu gramatikā” (1907) norādīts, ka šie divdabji veidojami pārsvarā no nepārejošiem verbiem, bet no pārejošiem verbiem tie tautas valodā ļoti reti sastopami. Taču mūsdienu literārajā valodā ierobežojumi lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabju formu veidošanā pārejamības un nepārejamības dēļ vairs nepastāv.

Linguistic sectors

Pārejošie darbības vārdi Tagadnes darāmās kārtas lokāmie divdabji Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Sertifikāts vai licence?

Question

Sertifikāts vai licence?

Answer

Pareizi ir abi vārdi: licence ir atļauja darboties, bet sertifikāts – apliecinājums kaut kam.

Licence – 1. ‘valsts institūciju izdota atļauja uzsākt kādu nodarbošanos, piemēram, tirgoties ar noteiktām precēm, ievest no ārzemēm vai izvest uz ārzemēm preces’; 2. ‘dokumentāri apstiprināta atļauja realizēt un izmantot patentētu izgudrojumu’; 3. ‘dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt’.
Sertifikāts – 1. ‘valsts aizņēmuma zīme’; 2. ‘rakstisks apliecinājums par piešķirtām pilnvarām, kvalifikāciju, iegūto izglītību, tehnikas (lidmašīnas, kuģa u. c.) derīguma ekspluatācijai, pārtikas produktu un ārstniecības preparātu kvalitāti u. c.’; 3. ‘dokuments, kas apliecina dārgmetāla raudzi’.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 427., 700. lpp.

Linguistic sectors

Garie un īsie patskaņi Līdzskaņi Līdzskaņi Svešvārdi Garie patskaņi Īsie patskaņi Termini Vārda skaidrojums

Vai vārdu atzīmēt lieto ar nozīmi ‘svinēt’?

Question

Vai vārdu atzīmēt lieto ar nozīmi ‘svinēt’?

Answer

Viena no vārda atzīmēt nozīmēm ir ‘svinēt’, tāpēc vārdu atzīmēt ar šo nozīmi var lietot latviešu literārājā valodā.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” minētas šādas vārda atzīmēt nozīmes: 1. ‘pierakstīt, piezīmēt (ko piedzīvotu, konstatētu, novērotu u. tml., lai saglabātu, neaizmirstu)’; ierakstīt; reģistrēt; grafiski (ko) attēlot, fiksēt vai (uz ko) norādīt; iezīmēt (ar kādu zīmi)’; 2. ‘konstatējot (ko), norādīt, vērst uzmanību (uz to); arī minēt’; 3. ‘minēt, izcelt (piemēram, kāda nopelnus)’; 4. ‘svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.); pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu)’.
Līdzīgas vārda nozīmes norādītas arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”: 1. ‘īsi pierakstīt; ierakstīt, reģistrēt; attēlot; iezīmēt (ar zīmi)’; 2. ‘minēt, norādīt (runā, rakstos); izcelt, novērtēt’; 3. ‘svinēt’.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1972, 485.–486. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Nenoteiksme Pārejošie darbības vārdi Vārda skaidrojums Stils un literārā norma

Language consultations: electronic database