Valodas konsultācijas

Palielināta vai paaugstināta cena (attiecīgi pamazināta cena vai pazemināta cena)?

Question

Palielināta vai paaugstināta cena (attiecīgi pamazināta cena vai pazemināta cena)?

Answer

Lai gan var lietot abas vārdkopas – gan palielināta (pamazināta), gan paaugstināta (pazemināta) cena, tomēr ieteicams ir variants paaugstināta (pazemināta) cena.

Viena no vārda palielināt nozīmēm „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” ir ‘panākt, ka (kas) skaitliski kļūst lielāks’.
Viena no paaugstināt nozīmēm – ‘palielināt (piemēram, kā skaitlisko vērtību)’.
Vārda pamazināt nozīme – ‘padarīt (ko) mazāku; samazināt’.
Viena no vārda pazemināt nozīmēm – ‘panākt, ka (kas) samazinās; padarīt (ko) zemāku, mazāku’. Piemēram, pazemināt inflāciju, pazemināt cenu vairākām precēm, pazemināt prasības. Lai gan teorētiski var lietot abas divdabja formas, ieteicamāka ir vārdkopa paaugstināta (pazemināta) cena, jo ir augsta/zema cena, nevis liela/maza cena.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Pagātnes ciešamās kārtas lokāmie divdabji Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Palielināta apetīte vai paaugstināta apetīte (attiecīgi arī pamazināta/samazināta apetīte vai pazemināta apetīte)?

Question

Palielināta apetīte vai paaugstināta apetīte (attiecīgi arī pamazināta/samazināta apetīte vai pazemināta apetīte)?

Answer

Lai gan var lietot abas vārdkopas – gan palielināta (pamazināta, samazināta), gan paaugstināta (pazemināta) apetīte, tomēr ieteicams ir variants palielināta (pamazināta, samazināta) apetīte.

Viena no vārda palielināt nozīmēm „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” ir ‘panākt, ka (kas) skaitliski kļūst lielāks’, savukārt „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” norādīta šāda nozīme – ‘panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk’.
Viena no paaugstināt nozīmēm – ‘palielināt (piemēram, kā skaitlisko vērtību)’. Vārda pamazināt nozīme – ‘padarīt (ko) mazāku; samazināt’.
Viena no vārda samazināt nozīmēm – ‘panākt, būt par cēloni, ka (kam), piemēram, skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks’.
Viena no vārda pazemināt nozīmēm – ‘panākt, ka (kas) samazinās; padarīt (ko) zemāku, mazāku’. Piemēram, pazemināt inflāciju, pazemināt cenu vairākām precēm, pazemināt prasības. Lai gan teorētiski var lietot abas divdabja formas, ieteicamāka ir vārdkopa palielināta (pamazināta, samazināta) apetīte, jo tā var būt gan liela, gan maza. Parasti par apetīti gan sakām – vai nu tā ir, vai tās nav.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
Latviešu literārās valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Pagātnes ciešamās kārtas lokāmie divdabji Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Ar ko atšķiras procents no procentpunkta?

Question

Ar ko atšķiras procents no procentpunkta?

Answer

Procents – ‘simtā daļa no kāda lieluma; šādās simtdaļās izteikta (kā) skaitliskā vērtība’, savukārt procentpunkti tiek lietoti, lai savstarpēji salīdzinātu jau aprēķinātās procentuālās attiecības.

Procentuāls – ‘izteikts, aprēķināts procentos’. LU Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore M. Dunska skaidro, ka jēdziens procentpunkti tiek izmantots, ja savstarpēji salīdzina jau aprēķinātās procentuālās attiecības. Piemēram, viena mēneša inflācija ir divi procenti (tās ir ar indeksa palīdzību aprēķinātās procentuālās izmaiņas vai temps), bet nākamajā mēnesī inflācija ir trīs procenti; šos lielumus salīdzinot, varam secināt, ka inflācija ir augusi par vienu procenta punktu. Tāpēc šādā situācijā nav pareizi teikt, ka inflācija ir augusi par vienu procentu, jo izmaiņu procentuālā attiecība šajā gadījumā ir piecdesmit procentu. Arī gadījumos, kad jāsalīdzina divu periodu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi, ir jālieto jēdziens procentpunkti, nevis procenti, kas šajā gadījumā nav pareizi.

Sources

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 881. lpp.

Linguistic sectors

Termini Vārda skaidrojums

Kurš datuma pieraksts ir pareizs: 27.02.2019. vai 27.02.2019?

Question

Kurš datuma pieraksts ir pareizs: 27.02.2019. vai 27.02.2019?

Answer

Pareizais pieraksts ir 27.02.2019. – punkts liekams arī aiz gadskaitļa.

Datuma pierakstā skaitliskā veidā vispirms norāda mēneša dienas kārtas skaitli ar diviem cipariem, tad mēneša kārtas skaitli ar diviem cipariem un tad – gada kārtas skaitli ar četriem cipariem.
Aiz katras ciparu grupas kārtas skaitļiem liek punktu.

Sources

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 107.–108. lpp.
Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumi Nr. 558 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”

Linguistic sectors

Kārtas skaitļa vārdi Gadskaitļi

Kā pareizi: 11. Novembra krastmala vai 11. novembra krastmala?

Question

Kā pareizi: 11. Novembra krastmala vai 11. novembra krastmala?

Answer

Pareizi ir 11. novembra krastmala.

Ielas nosaukumā ar lielo sākumburtu rakstāms pirmais vārds: rakstot ar vārdiem – Vienpadsmitā novembra krastmala. Pamatā ir nomināla^* vārdkopa vienpadsmitais novembris, kurā neatkarīgais komponents novembris ir sugasvārds un vienpadsmitais – skaitļa vārds, kas to raksturo, un tādi vārdi kā bulvāris, iela, krastmala u. tml. nosaukumā nav rakstāmi ar lielo sākumburtu.
Līdzīgi nosaukumi ir, piemēram:
13. janvāra iela;
1. maija iela;
4. līnija.
Savukārt, ja kārtas skaitlis vai kāds cits apzīmētājs pievienots citai nominālai vārdkopai, proti, citam pastāvošam ielas nosaukumam, tad aiz šī apzīmētāja (kārtas skaitļa, īpašības vārda) saglabājams lielais sākumburts, piemēram:
Dāliju iela un 2. Dāliju iela;
Buļļu iela un Vecā Buļļu iela;
Stacijas iela un Mazā Stacijas iela.

^*Nomināla vārdkopa ir vārdkopa, kuras neatkarīgais komponents ir nomens (lietvārds, īpašības vārds vai skaitļa vārds), piemēram, gudrs cilvēks, ļoti gudrs, vasaras vidus.

Sources

Pasta indeksa meklēšana
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Atb. red. V. Skujiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 257. lpp.
Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 15. Atb. red. I. Lokmane. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2020, 172. lpp.

Linguistic sectors

Lielie sākumburti Mazie sākumburti Sugasvārdi Kārtas skaitļa vārdi Nosaukumi

Language consultations: electronic database