Valodas konsultācijas

Kā latviešu valodā ienācis vārds foršs?

Jautājums

Kā latviešu valodā ienācis vārds foršs?

Atbilde

Vārds foršs ir aizgūts no vācu valodas, šī vārda vāciskā cilme norādīta arī „Latviešu valodas slenga vārdnīcā”.

Vācu valodā tas savukārt aizgūts no franču valodas – sākotnēji bijis studentu žargonisms un stilistisko specifiku saglabājis arī patlaban. Vēl tagad vācu-latviešu vārdnīcā pie vārda forsch ir norāde sar. (proti, sarunvalodā lietots vārds), tātad tas neietilpst mūsdienu vācu valodas neitrālā stila leksikā.

Avoti

Bušs, O., Ernstsone, V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga : Norden AB, 2006, 158. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārda etimoloģija Ģermānismi Sarunvaloda

Kā sauc Ezeres iedzīvotājus?

Jautājums

Kā sauc Ezeres iedzīvotājus?

Atbilde

Atkarībā no tā, kur atrodas šī apdzīvotā vieta.

Ezerieši dzīvo Ezerē Bauskas novadā.
Ezernieki dzīvo Ezerē Saldus novadā.

Avoti

Dambe, V. Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi. Rīga : Zinātne, 1990, 45. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Tautību un personu grupu nosaukumi

Elektriskā vai elektroniskā zobu suka?

Jautājums

Elektriskā vai elektroniskā zobu suka?

Atbilde

Pareizi ir elektriskā zobu suka.

Viena no vārda elektrisks nozīmēm ir ‘tāds, ko darbina ar elektrību; tāds, kur izmanto elektrību’. Elektroniska ierīce – ‘ierīce, kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi’. Tā kā zobu suka ir ierīce, kas darbojas ar elektrību, tas arī būtu norādāms tās nosaukumā – elektriskā zobu suka.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 276. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 492. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Nominatīvs Nominatīvs Vārda skaidrojums

Kas ir stēla?

Jautājums

Kas ir stēla?

Atbilde

Stēla – ‘sakrāls, memoriāls vai informatīvas nozīmes akmens stabs vai vertikāla akmens plāksne ar uzrakstu vai cilni’.

Vārda pamatā ir grieķu vārds stēlē. Latvijā ir vairākas stēlas, piemēram, piemiņas stēla Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Matīšu kapos.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1044. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Aizguvumi Vārda skaidrojums

Vai noslēgts cilvēks ir intraverts vai introverts?

Jautājums

Vai noslēgts cilvēks ir intraverts vai introverts?

Atbilde

Noslēgts cilvēks ir introverts.

Vārdos introverts, introversija lietota no latīņu valodas aizgūtā salikteņa daļa intro-, kas norāda virzienu, vērstību uz iekšpusi. Šī vārddaļa sastopama arī citos svešvārdos, piemēram, introspekcija 'pašnovērošana', introdukcija 'augu un dzīvnieku sugu šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības areāla'. Atbilstoši pareizrakstības normām šādi vārdi rakstāmi ar patskani o.

Tekstos bieži sastopama rakstības forma intraverts. Tā, iespējams, radusies pretējās nozīmes vārda ekstraverts rakstījuma ietekmē – šo vārdu rakstām ar patskani a, jo tajā ir latīņu priedēklis ekstra- ar nozīmi 'ārpus.., ār..'.
Tāpat rakstību var būt ietekmējusi vēl cita latīņu valodas vārddaļa intra-: tā norāda, ka kaut kas attiecas uz iekšpusi, kaut kas ir iekšā, kā, piemēram, vārdos intravenozs 'vēnā esošs, norisošs', intramuskulārs 'muskulī norisošs; muskulī ievadīts'.

Avoti

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 315., 316. lpp.
Latiņu–latviešu vārdnīca. K. Veitmane, L. Čerfase, H. Novackis, A. Apīnis. Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība, 1955, 490. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 308. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Īsie patskaņi Vārda sastāvs

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze