Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Polivinilhlorīda saīsinājums latviešu valodā ir PVH.

Saīsinājums PVC, visticamāk, ir aizgūts no angļu valodas, tāpēc latviešu valodā rakstītos tekstos nav ieteicams.

• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Pareizi ir trūkst desmit glabājamo vienību un dokumentu.

Iztrūkt  sar. – ‘pietrūkt’ parasti 3. pers. Latviešu literārajā valodā nav ieteicams lietot vārdu iztrūkt – šī vārda lietojums pieļaujams tikai sarunvalodā. Savukārt „ģenitīvā latviešu valodā lieto tādu lietvārdu, kas nosauc, kā nav, kā trūkst vai netrūkst, kā vajag vai nevajag, kā pietiek vai nepietiek: man nav laika, man trūkst pacietības, netrūkst maizes, vajag uzņēmības, nevajag naida, pietiek labuma, nepietiek naudas”.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 714. lpp.
• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 43. lpp.

Pareizi ir krematorija.

Vārds krematorija latviešu valodā ir sieviešu dzimtes vārds. Visticamāk, šī vārda lietošana vīriešu dzimtē ir ieviesusies krievu valodas ietekmē, jo krievu valodā attiecīgais vārds ir vīriešu dzimtē.

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 391. lpp.

Pareizi ir lente.

Vārds lente latviešu valodā pieder pie piektās deklinācijas, respektīvi, tam ir galotne -e. Lai gan „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” pie vārda lente norādīta arī retāk lietotā forma lenta, par literāro normu atzīstams lietvārda lente lietojums ar galotni -e. Vārds lenta – ar galotni -a – ticis aizgūts no krievu valodas, kur attiecīgais vārds beidzas ar galotni -a; turklāt šo formu stiprinājis tas, ka padomju gados Rīgā bija tekstilgalantērijas fabrika „Lenta”.

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 417. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 648. lpp.