Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Abi teikumi ir pareizi.

Abi vārdi – iepriecināt un priecēt – minēti gan „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, gan „Latviešu valodas vārdnīcā”, turklāt bez jebkādām norādēm, kas liecinātu par šo vārdu īpašu stilistisko nokrāsu, piemēram, ka tie būtu lietojami tikai sarunvalodā vai ar kādiem citiem ierobežojumiem. Vārda iepriecināt nozīme „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir ‘panākt, ka (kāds) priecājas; izraisīt, sagādāt prieku (kādam)’. Piemēram, Alvīnei pat patika divus vīra cilvēkus iepriecināt ar ēdienu dažādību un zināmu izsmalcinātību. Arī „Latviešu valodas vārdnīcā” vārda iepriecināt nozīme ir skaidrota līdzīgi – ‘padarīt (kādu) priecīgu, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni, ka (kāds) priecājas, ir priecīgs’. Piemēram, iepriecināt māti ar ziediem. Panākumi darbā iepriecina. Ekskursantus iepriecināja skaistā daba. Iepriecināt sirdi. Iepriecināt acis, skatienu – būt skaistam, būt tādam, ko patīkami uzlūkot, skatīt. Vārda priecēt nozīme „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir ‘izraisīt prieku (kādam)’. Piemēram, Bija uzsnidzis pirmais sniegs. Kā allaž pirmais – tas priecēja, saviļņoja un noskaņoja uz pārdomām. Parasti savienojumā ar „acis”, „sirds”, „prāts”: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku. Piemēram, gleznas priecē acis. Priecē sirdi ar dziesmu. „Latviešu valodas vārdnīcā” vārda priecēt nozīme ir ‘darīt (kādu) priecīgu; būt tādam, kas rada prieku’. Piemēram, viņu priecē panākumi. Skaistā ainava priecē acis. Tāpēc bažām par nevēlamu vārda priecēt lietojumu nav nekāda pamata. Jāpiebilst, ka ikvienam cilvēkam, īpaši prasmīgam un zinošam valodas lietotājam, ir sava valodas izjūta un izteikšanās stils – tāpēc cilvēki izvēlas atšķirīgus, taču nozīmes ziņā tuvus vai pat sinonīmiskus izteiksmes līdzekļus.

Viens no šalles tulkojuma variantiem varētu būt bezgalu šalle.

Atbildot uz šo jautājumu, Terminoloģijas komisijas Tekstilrūpniecības terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs I. Krieviņš dalījās pārdomās, paužot tās kā personisku, nevis attiecīgās apakškomisijas viedokli.
„Kārtējos modes parādību apzīmējumus (kāds ir arī tube scarf un citi šīs šalles apzīmējumi: infinity scarf, eternity scarf, loop scarf, circle scarf utt.) nevajadzētu pakļaut pārsteidzīgai terminoloģizācijai latviešu valodā kaut vai tādēļ, ka ne jau visiem modes jaunvārdiem izdodas kļūt pat par avotvalodā leksikogrāfiski atzītu vārdu (vai vārdkopu). Tamlīdzīgu modes preču komerciālo nosaukumu latviskošana lielākoties ir tulkošanas problēma. Atšķirībā no tradicionālajām taisnstūra šallēm šīm šallēm piemīt gredzensloksnes (vai reizēm arī dobgredzenauta) izskata kopīgā pazīme, jo to sagatavju gali ir sašūti, saadīti, satamborēti vai arī citādi savienoti (piemēram, vienkārši šalles galus sasienot). Tādēļ galvai pārmaucamo kaklautu vispārinošai apzīmēšanai patiešām varētu izraudzīties vārdkopu bezgalu šalle (nevis bezgala, kā dzirdēts lietojam), tā uzsverot izstrādājuma raksturīgāko prečskata tehnisko pazīmi. Latviskojumā, protams, zūd avotvalodas infinity scarf metaforiskā konotācija par šo šaļļu valkāšanas veidu nebeidzamo variējamību. Internetā ir sastopami arī citi, bet neveiklāki un pārprotami latviskojumi: cauruļveida šalle (arī barbarisms truba), tuneļšalle, riņķšallīte, apļveida šalle.”
Var piekrist I. Krieviņa viedoklim par nosaukumu bezgalu šalle, taču tieši šaļļu pārdevēji un nēsātāji ikdienas saziņā apliecinās, kurš no variantiem turpmāk tiks izmantots valodas praksē.

Pareizi ir aizpildīt veidlapu.

Viena no vārda aizpildīt nozīmēm ir ‘ierakstīt veidlapā, ailē’. Vārdam izpildīt ar nozīmi ‘ierakstīt veidlapā, ailē’ ir semantiski samērā attālināta nozīme no vārda pamatnozīmes, tāpēc arī mazāk ieteicams ir lietojums izpildīt veidlapu. Arī „Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā” norādīts, ka izpildīt var darbus, pasūtījumu, prasības, noteikumus, bet aizpildīt var tukšumus, veidlapu, anketu un deklarāciju.

Pareizi ir Jamasitas lēciens, nevis Jamasita lēciens.

Lēciens nosaukts par godu japāņu olimpiskajam čempionam Jasuhiro Jamasitam. Tā kā Jamasita ir ceturtās deklinācijas lietvārds, to loka pēc kopdzimtes lietvārdu locīšanas parauga, kur ģenitīvā ir galotne -as.