Iespējams arī sinonīmisks darinājums sorosists (te gan jāpadomā par labskaņu, jo veidojas vārdu spēle – soro-sists). Autori, izvēloties dažādus atvasinājuma variantus, parāda atšķirīgu emocionālu attieksmi pret šo personu grupu. Visi minētie vārdi darināti, īpašvārdam Soross pievienojot kādu izskaņu. No valodas viedokļa katrai no šīm izskaņām ir sava specifiska nozīme, kas atvasinājumam piešķir konkrētu nozīmes niansi. Latviešu cilmes izskaņa -ietis tradicionāli liecina par piederību pie kāda kolektīva vai virziena, piemēram, „Dinamo” – dinamietis, Kants – kantietis. Latviešu cilmes izskaņa -ēns tradicionāli norāda uz nepieaugušām personām – skolēns, atvasinājumiem ar šo izskaņu var būt arī deminutīva raksturs – meitēns, dēlēns. Reizumis šo izskaņu lieto, lai apzīmētu arī radniecību – brālēns. Citvalodu cilmes izskaņa -īds norāda uz to, kam piemīt noteiktas pazīmes noteiktā grupā, piemēram, invalīds. Citvalodu cilmes izskaņu -ists lieto, lai nosauktu kādu nozares speciālistu vai kāda virziena pārstāvi, piemēram, rainists, humānists. Citvalodu cilmes izskaņa -īts parasti norāda uz minerāliem, ķīmiskām vielām, iekaisumiem vai darījumdarbības procesiem, piemēram, dinamīts, bronhīts, tranzīts.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Iespējams arī sinonīmisks darinājums sorosists (te gan jāpadomā par labskaņu, jo veidojas vārdu spēle – soro-sists). Autori, izvēloties dažādus atvasinājuma variantus, parāda atšķirīgu emocionālu attieksmi pret šo personu grupu. Visi minētie vārdi darināti, īpašvārdam Soross pievienojot kādu izskaņu. No valodas viedokļa katrai no šīm izskaņām ir sava specifiska nozīme, kas atvasinājumam piešķir konkrētu nozīmes niansi. Latviešu cilmes izskaņa -ietis tradicionāli liecina par piederību pie kāda kolektīva vai virziena, piemēram, „Dinamo” – dinamietis, Kants – kantietis. Latviešu cilmes izskaņa -ēns tradicionāli norāda uz nepieaugušām personām – skolēns, atvasinājumiem ar šo izskaņu var būt arī deminutīva raksturs – meitēns, dēlēns. Reizumis šo izskaņu lieto, lai apzīmētu arī radniecību – brālēns. Citvalodu cilmes izskaņa -īds norāda uz to, kam piemīt noteiktas pazīmes noteiktā grupā, piemēram, invalīds. Citvalodu cilmes izskaņu -ists lieto, lai nosauktu kādu nozares speciālistu vai kāda virziena pārstāvi, piemēram, rainists, humānists. Citvalodu cilmes izskaņa -īts parasti norāda uz minerāliem, ķīmiskām vielām, iekaisumiem vai darījumdarbības procesiem, piemēram, dinamīts, bronhīts, tranzīts.
Pareizi ir abi varianti. Uzputenis un uzpūtenis ir paralēlformas.
Abas formas (ar īsu patskani u un garu patskani ū) fiksētas jau „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, taču „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” putots saldais ēdiens saukts tikai par uzputeni. „Latviešu valodas vārdnīcā” saldais putotais ēdiens saukts tikai par uzpūteni. Tādējādi, pamatojoties uz vārdnīcu materiāliem, patlaban spēkā ir abas formas: normatīvajā pareizrakstības vārdnīcā ar īsu u (tā ir normatīva, taču vecāka!), savukārt jaunākajā – ar garo ū. Arī Latviešu valodas ekspertu komisija 2013. gadā vārdus uzpūtenis un uzputenis ir atzinusi par paralēlformām. Šim saldēdienam ir arī cits nosaukums debesmanna.
- VVC LVEK 13.11.2013. sēdes protokola Nr. 31 2 §.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 178. lpp.
- Ceplītis, L., Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Mūsdienu latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca. Rīga : Jumava, 1996, 829. lpp.
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1133. lpp.
Pareizi ir preparāts.
Vārds aizgūts no vācu valodas vārda Präparat (< lat. praeparatus), un latviešu valodā tas rakstāms ar patskani a vārda vidū: preparāts (un atbilstoši preparēt, preparators, preparētājs).
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 631. lpp.
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 598. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: preparāts
Mets – ‘kāda (parasti mākslas) darba sākotnējais variants; skice; zīmējums, pēc kura veido, piemēram, skatuves dekorācijas, lietišķās mākslas darbu’.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 454. lpp.
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 644. lpp.
