Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Aizgaldnieks ir barokļa cūka.

Vārdam cūka sarunvalodā un apvidus leksikā ir dažādi sinonīmi: cūcietis, cūcene, cūcēns, ruksis; sivēnmāte, sivēnīca.
Cūka, kuru baro kaušanai, ir baroklis, baroksnis vai barotnis, arī suķis, pussuķis, sietals.
Cūka vecumā no 4 līdz 9 mēnešiem ir puscūcis vai pušcūcis.
Aizgaldā turēta cūka ir aizgaldnīca.
Cūka, kas pārtiek no ganībām, ir ārcūka vai ārtecis.

Pareizi ir: es bažījos.

Darbības vārdi, kam nenoteiksmē ir piedēklis -ī-, var piederēt gan pie otrās, gan pie trešās konjugācijas. Mūsdienās biežāk šos darbības vārdus tagadnē loka pēc trešās konjugācijas parauga, piemēram, mācīt – es mācu, tu māci, viņš māca, mēs mācām, jūs mācāt, viņi māca; slodzīt – es slogu, tu slogi, viņš sloga, mēs slogām, jūs slogāt, viņi sloga utt.
Otrās un trešās konjugācijas darbības vārdu lietojumā vērojams paralēlisms, proti, daži darbības vārdi pakāpeniski pāriet trešajā konjugācijā. Vairākiem darbības vārdiem arī mūsdienās tagadnē ir paralēlformas, piemēram, pētīt – es pētīju/pētu, tu pētī/pēti, viņš pētī/pēta, mēs pētījam/pētām, jūs pētījat/pētāt, viņi pētī/pēta; veltīt – es veltīju/veltu, tu veltī/velti, viņš veltī/velta, mēs veltījam/veltām, jūs veltījat/veltāt, viņi veltī/velta u. c.
Darbības vārdi, kuri tagadnē ir lokāmi pēc otrās konjugācijas parauga, ir: apbedīt, bažīties, dzirkstīt, kristīt, medīt, mežģīt, pestīt, režģīt, sunīt, tusnīt, vēdīt, vilnīt, zeltīt, zibsnīt.
Tātad darbības vārds bažīties lokāms šādi: es bažījos, tu bažījies, viņš bažījas, mēs bažījamies, jūs bažījaties, viņi bažījas.

Šāda krātuve ir panoptiks.

Vārds panoptiks aizgūts no grieķu valodas pan ar nozīmi ‘viss’ un optikos ar nozīmi ‘redzams’. Panoptiks var būt vaska figūru muzejs, piemēram, Hamburgas panoptiks. Tāpat par panoptiku, arī brīnumistabu dēvē neparastu, arī kuriozu objektu krātuvi (vācu val. Wunderkammer).

Vācu valodas avotos paralēli  nosaukumam Wunderkammer lietots arī nosaukums Kunstkammer, kurš latviešu valodā ir pazīstamāks un pārņemts kā aizguvums kunstkamera. Tas lietots arī, piemēram, „Enciklopēdiskajā vārdnīcā” (Rīga : Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991) ar skaidrojmu ‘vēsturisks nosaukums vēstures, mākslas, dabaszinātņu u. c. retumu kolekcijām un krātuvēm’.
Tomēr šis termins neatbilst latviešu valodas terminu veidošanas tradīcijām, kur cenšas izvairīties no ģermānismu aizgūšanas. Tā vietā piemērotāks būtu grieķu cilmes aizguvums panoptiks.

Pieturzīmes liekamas šādi: Es domāju, vai man ēst bietes vai burkānus.

Saiklis vai var būt gan sakārtojuma, gan pakārtojuma saiklis. Pakārtojuma saiklis vai ievada palīgteikumu vai man ēst bietes vai burkānus, tāpēc pirms tā liekams komats. Savukārt sakārtojuma saiklis vai saista vienlīdzīgus teikuma locekļus bietes vai burkānus, un pirms tā komats nav vajadzīgs.

Ja saiklis ir atkārtots, pirms tā komats ir liekams, piemēram, bietes vai burkānus, vai kāļus.

Latviešu valodā slimības nosaukums rakstāms šādi: Covid-19.

Pasaules Veselības organizācija koronavīrusa izraisītajai slimībai angļu valodā piešķīrusi nosaukumu COVID-19. Latviešu valodā šajā gadījumā lielo burtu lietojums nav pamatots, jo Covid ir abreviatūra (saīsinājumu saliktenis), kas darināts no slimības pilnā nosaukuma coronavirus disease zilbēm co, vi, d, savukārt 19 norāda slimības izcelšanās gadu (2019). Kā skaidro arī Valsts valodas centrs, Covid-19 nosaukumu nevar uzskatīt par analoģisku tādiem slimību nosaukumiem, kuri veidoti no vārdu sākumburtiem, piemēram, SARS (Severe Acute Respiratory Syndrome), HIV (Human Immunodeficiency Virus), AIDS (Acquired Immune Deficiency Syndrome) u. c.
Latviešu valodā vīrusa nosaukums rakstāms Covid-19 bez pēdiņām vai kāda cita izcēluma.