Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Abi teikumi ir pareizi.

Abi vārdi – iepriecināt un priecēt – minēti gan „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, gan „Latviešu valodas vārdnīcā”, turklāt bez jebkādām norādēm, kas liecinātu par šo vārdu īpašu stilistisko nokrāsu, piemēram, ka tie būtu lietojami tikai sarunvalodā vai ar kādiem citiem ierobežojumiem. Vārda iepriecināt nozīme „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir ‘panākt, ka (kāds) priecājas; izraisīt, sagādāt prieku (kādam)’. Piemēram, Alvīnei pat patika divus vīra cilvēkus iepriecināt ar ēdienu dažādību un zināmu izsmalcinātību. Arī „Latviešu valodas vārdnīcā” vārda iepriecināt nozīme ir skaidrota līdzīgi – ‘padarīt (kādu) priecīgu, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni, ka (kāds) priecājas, ir priecīgs’. Piemēram, iepriecināt māti ar ziediem. Panākumi darbā iepriecina. Ekskursantus iepriecināja skaistā daba. Iepriecināt sirdi. Iepriecināt acis, skatienu – būt skaistam, būt tādam, ko patīkami uzlūkot, skatīt. Vārda priecēt nozīme „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir ‘izraisīt prieku (kādam)’. Piemēram, Bija uzsnidzis pirmais sniegs. Kā allaž pirmais – tas priecēja, saviļņoja un noskaņoja uz pārdomām. Parasti savienojumā ar „acis”, „sirds”, „prāts”: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku. Piemēram, gleznas priecē acis. Priecē sirdi ar dziesmu. „Latviešu valodas vārdnīcā” vārda priecēt nozīme ir ‘darīt (kādu) priecīgu; būt tādam, kas rada prieku’. Piemēram, viņu priecē panākumi. Skaistā ainava priecē acis. Tāpēc bažām par nevēlamu vārda priecēt lietojumu nav nekāda pamata. Jāpiebilst, ka ikvienam cilvēkam, īpaši prasmīgam un zinošam valodas lietotājam, ir sava valodas izjūta un izteikšanās stils – tāpēc cilvēki izvēlas atšķirīgus, taču nozīmes ziņā tuvus vai pat sinonīmiskus izteiksmes līdzekļus.

Pareizi ir kontaktdakša.

Vārds štekeris latviešu valodā ir barbarisms, pārņemts no vācu valodas der Stecker.

O’Sensejs japāņu valodā ir goda nosaukums ar nozīmi ‘Godājamais Skolotājs’, arī ‘Lielais Skolotājs’.

O ir goda titulu norādoša morfēma, kas japāņu valodā tiek lietota,  runājot par ļoti godājamu augstāku personu. Sensejs ir pieklājīgas uzrunas vārds tieši skolotājam (nevis vienkārši kungam vai kundzei); to lieto kopā ar uzvārdu.Tāds japāņiem, piemēram, ir O’ Sensejs Morihejs Uešiba – aikido pamatlicējs. Ar lielajiem sākumburtiem latviešu valodā rakstāmi pagodinājuma vārdi – Viņa Augstība, Viņa Majestāte, Eminence, un japāņu goda nosaukums nav izņēmums.

Izsauksmes vārda pareizs pieraksts ir: tpū-tpū-tpū!

Izsauksmes vārdu pierakstā izmanto defisi jeb savienojuma zīmi: „Defisi lieto interjekciju, īpaši dažādu dzīvnieku balsu un citādu skaņu atdarinājumu attēlojumos starp atkārtojumiem vai stieptajiem skaņu atdarinājuma elementiem.”